Ņujorkas publisko bibliotēku sistēmu veido trīs bibliotēku sistēmas: Ņujorkas publiskā bibliotēka (New York Public Library), Kvīnsas bibliotēka (Queens Borough Public Library, Queens Library) un Bruklinas publiskā bibliotēka (Brooklyn Public Library), kas kopā apkalpo 8 miljonus iedzīvotāju 212 pilsētas mikrorajonos.

Kopš samazinājuma paziņošanas šī gada pavasarī bibliotēku aizstāvībai cēlusies visa Ņujorkas sabiedrība – tiek vākti paraksti protesta iesniegumiem, rīkotas manifestācijas, mītiņi un citi pasākumi, lai nepieļautu šokējošo bibliotēku budžeta apgriešanu. Diemžēl ar pilsētas galvas lēmumu ievērojami samazināt bibliotēku finansējumu Ņujorkas publiskā bibliotēka nesaskaras pirmo reizi. Ierosinājums veikt budžeta samazinājumu no M. Blūmberga puses jau kļuvis par gadskārtēju rituālu vismaz pēdējos piecus gadus.

Protams, nav ļaunuma bez labuma – bibliotēkas iemācījušās paveikt daudz arī ierobežota finansējuma apstākļos. Pēc Pilsētas nākotnes centra (Center for an Urban Future) datiem, par spīti nepārtraukti sarūkošajiem finanšu resursiem, pēdējos 10 gados Ņujorkas publiskās bibliotēkas piedzīvojušas 40 % pieaugumu apmeklējuma rādītājos un 59 % pieaugumu izsnieguma rādītājos. Pilsētas nākotnes centra pētījumā „Branches of Opportunity” teikts: „Neviena cita institūcija Ņujorkā neapkalpo tik atšķirīgas cilvēku grupas tik dažādos veidos.”

Neskatoties uz šiem panākumiem, pilsētas mēra pasludinātajā nākamā gada budžetā paredzēts samazināt finanšu līdzekļu piešķīrumu Ņujorkas publiskajām bibliotēkām par šokējošu summu – 106,7 miljoniem ASV dolāru. Pilsētas pārvaldes Ņujorkas publisko bibliotēku sistēmai 2014. gadā atvēlētais budžets ir 193 miljoni dolāru, kas ir par trešdaļu (35 %) mazāks nekā pērn. Pagājušajā gadā Ņujorkas publisko bibliotēku sistēmai tika piešķirti 206 miljoni dolāru, kas savukārt ietver 31 % samazinājumu, salīdzinājumā ar 2012. gadu, kad plānotais gada samazinājums bija 96,4 miljoni dolāru. Ja tiks īstenots šī gada samazinājums, sešu gadu laikā Ņujorkas publisko bibliotēku budžets būs sarucis uz pusi – kopš 2008. gada tas būs samazinājies par 51%! Cerību dod tas, ka šie samazinājumi ar laiku nepilnā apmērā tiek atdoti atpakaļ. Piemēram, 2012. gadā bibliotēka saņēma atpakaļ turpat 90 miljonus no sākotnēji īstenotā 96 miljonu samazinājuma.

Kvīnsas rajona padomes loceklis, bijušais Kvīnsas bibliotēkas vadītājs Džimijs van Brāmers (Jimmy Van Bramer) paziņojis, ka pilsētas mēra iecerētais budžets nozīmē publisko bibliotēku pakalpojuma likvidāciju. Pēc viņa aprēķiniem durvis slēgt nāksies vairāk nekā 60 bibliotēkām, notiks masveida štatu samazināšana, daudzu bibliotēkas pakalpojumu likvidēšana un ievērojama darba laika saīsināšana. Jāpiebilst, ka Ņujorka, kas ir lielākā ASV pilsēta, jau šobrīd nevar lepoties ar īpaši pretimnākošu publisko bibliotēku darba laiku – sestdienās slēgtas 30 % bibliotēku, bet svētdienās atvērtas tikai astoņas bibliotēkas. Pēc vidējā atvērtības stundu skaita Ņujorkas publiskās bibliotēkas atrodas aiz Kolumbusas (Ohaio štats), Sanantonio (Teksasas štats), Čikāgas (Ilinoisas štats) un pat Detroitas (Mičiganas štats) publiskajām bibliotēkām.

Visu trīs Ņujorkas publiskās bibliotēkas sistēmu vadītāji – Kvīnsas bibliotēkas prezidents Tomass Galante (Thomas Galante), Bruklinas publiskās bibliotēkas prezidente Linda Džonsone (Linda Johnson) un Ņujorkas publiskās bibliotēkas prezidents Entonijs Markss (Anthony Marx) – publiskojuši kopīgu paziņojumu, kurā detalizēti izklāsta bibliotēku sniegto labumu sabiedrībai, sasniegumus, attīstību un brīdina par budžeta samazinājuma postošajām sekām. T. Galante uzsver: „Šī gada pilsētas budžeta aprēķini ir visnežēlīgākie, kādi jebkad bijuši. Pateicoties Ņujorkas pilsētas pārvaldes vadības atbalstam mēs esam saglabājuši piecu dienu servisu katrā no 212 mikrorajonu bibliotēkām. Tā ir uzvara, taču par spīti šiem sasniegumiem, katrai bibliotēkai ir nācies pārdzīvot ievērojamu gadskārtējo budžeta samazinājumu, kas ir licis bibliotēkas darbaspēku samazināt par 19 % jeb 900 spējīgiem bibliotekāriem. Tāpat ir samazināts grāmatu iepirkuma budžets, darba laiks brīvdienās. Jebkādu turpmāku samazinājumu īstenot nav iespējams. Vienkārši nav vairs nekā, ko vēl varētu apgriezt. Jebkurā gadījumā sekas uz bibliotēkas darba laiku un personālu būs dramatiskas.”

Bruklinas rajona padomes loceklis Vinsents Džentile (Vincent Gentile) izrēķinājis iespējamo štatu samazināšanu: 720 darbinieki Ņujorkas publiskajā bibliotēkā, 421 Bruklinas publiskajā bibliotēkā un 428 Kvīnsas bibliotēkā; potenciālais darba laika samazinājums, kas nozīmē arī atvērtības samazinājumu apmeklētājiem, varētu būt vidēji 43 stundas nedēļā, taču ne mazāk par 22 stundām nedēļā. Faktiski tā būtu atgriešanās pagājušā gadsimta 70. gados, kad viens bibliotekārs apkalpoja divas filiāles, kuras bija atvērtas katra trīs dienas nedēļā. Kā izsakās Pilsētas bibliotekāru apvienības (Urban Librarians Unite) līderis Kristians Zabriskis (Christian Zabriskie): „„Google” nav nogalinājis bibliotēkas, un e-grāmatas ne tik. Lielākais ASV bibliotēku drauds ir ierobežots darba laiks, kas līdz minimumam samazina iespēju sniegt kvalitatīvus pakalpojumus sabiedrībai.”

Jāpiebilst, ka šī situācija raksturīga visai Amerikai – 2010. gadā 72 % ASV bibliotēku skāra ievērojami budžeta samazinājumi, 42 % bibliotēku atzina, ka ir samazinājušas personāla skaitu. Un tas, tāpat kā Latvijā, notiek laikā, kad ekonomiskās krīzes un bezdarba dēļ bibliotēku apmeklējums tikai aug. Arī ASV bibliotēkās datoru un interneta izmantošana ir bez maksas. Pēc Bila un Melindas Geitsu fonda (Bill & Melinda Gates Foundation) datiem 2/3 (67 %) ASV publisko bibliotēku ir vienīgais publiskais pieejas punkts datoriem un internetam bez maksas savā apdzīvotajā vietā.

Par bibliotēkas finansējumu uztraucas un iestājas ne tikai bibliotēku vadība, bet arī pilsētas iedzīvotāji un bibliotēkas apmeklētāji. Iedzīvotāju apvienība „Pilsoņi aizstāv bibliotēkas” (Citizens Defending Libraries) izsludinājusi parakstīšanai petīciju, kurā ne tikai pieprasa adekvātu finansējumu, bet arī brīdina, ka mēģinājumi samazināt bibliotēku budžetu visvairāk ietekmē bibliotēkas lietotājus. Šobrīd petīciju parakstījuši 11 600 cilvēku. Tāpat bibliotēkas atbalstītāji ierosina pilsētas likumdošanā noteikt 2,5 % no pilsētas īpašuma nodoļa iekasējuma veltīt publisko bibliotēku pamata finansējumam. Pastāvīgs un nemainīgs bāzes finansējums atbrīvotu pilsētas bibliotēku sistēmu, tās personālu un apmeklētājus no gadskārtējā riņķa danča ap bibliotēku budžetu, kad tas tiek apgriezts, tad daļēji atdots atpakaļ, un ļautu vairāk pievērsties bibliotēkas pakalpojumu pilnveidošanai un attīstīšanai.

Jau vairākus gadus Ņujorkas publisko bibliotēku atbalstam kalpo tīmekļa vietne „Save NYC Libraries”. Kampaņu organizē Pilsētas bibliotekāru apvienība, kas ir neatkarīga bezpeļņas organizācija ar mērķi nodrošināt bibliotēku pieejamību visiem Ņujorkas iedzīvotājiem. Šī gada 8. un 9. jūnijā jau ceturto gadu notika tāda interesanta akcija kā 24 stundu lasīšana, kad bibliotēkas atbalstītāji veselu diennakti no vietas lasīja priekšā un klausījās dažādus literāros darbus (sk. akcijas fotogaleriju un videoierakstu). Bibliotēkas atbalsta mītiņos piedalās arī bērni: gan sakot runas, gan uzdodot jautājumus pilsētas pārvaldes pārstāvjiem. Vēl viens regulārs pasākums ir cilvēku ķēde apkārt Ņujorkas publiskās bibliotēkas galvenajai ēkai. 2012. gadā ņujorkiešu uzmanību piesaistīja cita Pilsētas bibliotekāru apvienības akcija – pa visu pilsētu tika izvietotas 1600 grāmatas ar spilgtu uzrakstu: „Ja bibliotēkas tiks slēgtas, šī būs vienīgā iespēja lasīt grāmatas par velti”. Grāmatas tika izvietotas visur: telefona būdās, uz soliņiem, bāros, kafejnīcās, veikalos, metro u. c. Ikviens, kuru ieinteresēja kāda no šīm grāmatām, varēja to paņemt un iekļaut savā mājas bibliotēkā. Grāmatu izlase pamatā tika veidota no izdevēju ziedotajiem eksemplāriem.

Var apgalvot, ka piecu gadu laikā ņujorkieši ir uzkrājuši gana daudz pieredzes un iemaņu cīņā par savām bibliotēkām. Tā kā nākamais fiskālais gads Ņujorkā sākas ar 1. jūliju, sekosim līdzi, vai šie protesti ir devuši arī kādu rezultātu.

Sagatavots pēc „Thruth-out.org”, „NYDailyNews.com”, „LibraryJournal.com”, „Save NYC Libraries”, „Huffingtonpost.com” un „Examiner.com” materiāliem

Attēlā: 24 stundu lasīšanas akcija (foto no tīmekļa vietnes „Save NYC Libraries”)