Nozaru eksperti un profesionāļi pulcēsies seminārā “Klimats, kultūra, dzīves kvalitāte”

Lai spriestu par klimata pārmaiņu izaicinājumiem un kultūras lomu to risināšanā un dzīves kvalitātes veidošanā, trešdien, 15. februārī, Rīgā starpnozaru seminārā “Klimats, kultūra, dzīves kvalitāte” pulcēsies Latvijas un ārvalstu kultūras un dabaszinātņu eksperti, politikas plānotāji un kultūras mantojuma profesionāļi. Seminārs notiks Saeimas telpās no plkst. 10.00 līdz 15.30.

Portāls Bibliotēka.lv, 9. februāris, 2023 457

“Mūsdienu steiga, patērētāju dzīves stils, tieksme jaukt un būvēt pēc iespējas vairāk, netaupot enerģiju, ražot īstermiņa lietojumam, rada vēl nebijušu vides piesārņojumu, arvien vairāk atkritumus un apdraudējumu cilvēka eksistencei nākotnē. Attieksmē pret klimatu ir pietrūkusi kultūra. Kultūra, jēdziena plašākā izpratnē, ir saruna par dzīves kvalitāti. Kultūras mantojuma saglabāšana dod iespēju neaizmirst iegūtu pieredzi, kuras analīze laika distancē ir vajadzīga ilgtspējīgai domāšanai un attīstības kvalitātei nākotnē,” uzsver Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Dr. arch. Juris Dambis.

Seminārā nozaru eksperti sniegs savu redzējumu par kultūru, jo īpaši kultūras mantojumu, kā risinājumu avotu ar klimatu saistītiem izaicinājumiem. Semināra darbs norisināsies četrās tematiskās daļās: “Klimats un kultūrpolitika” pievērsīsies kultūras lomai klimata pārmaiņu izaicinājumu risināšanā, “Klimats un kultūrvēsturiskā vide” vērsīs uzmanību uz materiālā kultūras mantojuma potenciālu klimata izaicinājumu kontekstā un uz vietējo kopienu iesaisti ilgtspējīgā vides attīstībā, “Klimats, kultūra un vide” skatīs kultūras un ekoloģijas dialogu, kā arī kultūras un dabas mantojumu kontekstā ar klimata pārmaiņām, to ietekmi uz dabas procesiem, ekosistēmām un pilsētvidi, “Klimats un nemateriālais kultūras mantojums” skatīs, kā klimata un vides pārmaiņas ietekmē tradīcijas. Katrā tematiskajā daļā tiks atklāts tēmas starptautiskais un teorētiskais konteksts, Latvijas situācijas analīze, pieredzes stāsti un diskusija.

Starptautisko dimensiju seminārā ienesīs nozīmīgi nozares eksperti. Eiropā nozīmīgāko kultūras mantojuma ekspertu tīklojumu Europa Nostra pārstāvēs tā ģenerālsekretāre Sņežka Kadvliga – Mihailoviča (Sneška Quaedvlieg – Mihailović), iepazīstinot ar nozīmīgu vadlīniju dokumentu, kas pārnes Eiropas Zaļā kursa principus kultūras un kultūras mantojuma jomā. Uģis Zanders (Baltijas jūras valstu padome) skaidros klimata izaicinājumus Baltijas jūras reģionā un to, kā kultūra var kalpot kā atbildes uz tiem. Laikmetīgās mākslas, ekoloģijas un pētniecības profesionāļu asociācijas COAL projektu vadītāja Džoana Pronjē (Joan Pronnier) dos ieskatu veiksmīgam dialogam starp mākslu un ekoloģijas problemātiku, bet ieskatu dzīvā mantojuma projektā “LIVIND“ sniegs Somijas kultūras mantojuma ekspertes Elisa Krātari (Elisa Kraatari) un Lēna Marsio (Leena Marsio).

Semināra dalībniekus uzrunās Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, kultūras ministrs Nauris Puntulis, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa un UNESCO ģenerāldirektora vietnieks kultūras jautājumos Ernesto Ottone.

Papildus semināram sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti notiks studentu darbnīca.

Semināru rīko UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un ICOMOS Latvija sadarbībā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Francijas institūtu Latvijā un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti. Semināru finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Vides ilgtspēja ir viens no globāliem jautājumiem, kas vienlīdz nopietni skar ikvienu nozari, tostarp kultūru un kultūras mantojumu, kas ir ne vien klimata pārmaiņu apdraudēts, bet arī resurss zaļā kursa īstenošanā un izcils zināšanu un prasmju avots, stājoties pretī klimata pārmaiņu izraisītajām sekām visplašākajā nozīmē.

2022. gada UNESCO Pasaules konferences par kultūras politiku un ilgtspējīgu attīstību “MONDIACULT 2022” Nobeiguma deklarācijā uzsvērts, “cik svarīgi ir integrēt kultūras mantojumu un radošumu starptautiskās diskusijās par klimata pārmaiņām, ņemot vērā to daudzdimensionālo ietekmi uz visu veidu kultūras mantojuma un izpausmju saglabāšanu un atzīstot kultūras lomu klimata pasākumos, jo īpaši izmantojot tradicionālās un vietējās zināšanu sistēmas”.

Savukārt Eiropas kultūras mantojuma zaļajā dokumentā ir teikts, ka kultūras mantojuma saglabāšana ir iespēja meklēt atbildes uz visām galvenajām Eiropas zaļā kursa jomām, ieskaitot tīru enerģiju, aprites ekonomiku, renovācijas vilni, gudru mobilitāti, lauku saimniecību, videi draudzīgu vidi, zaļo finansējumu un taisnīgu pāreju, pētniecību un inovāciju, izglītību un apmācību, kā arī zaļā kursa diplomātiju.

Latvijas Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam atzīst kultūras un radošo industriju un jo īpaši kultūras mantojuma nozīmīgo “ieguldījumu klimata jautājumu risināšanā gan tiešā veidā – īstenojot aktivitātes, kas vērstas uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, gan arī netiešā veidā, īstenojot aktivitātes, kas vairo sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņām”, tostarp izpratni par klimata pārmaiņu tiešo ietekmi uz dzīves kvalitāti un kultūras nozares iespējām tās uzlabošanā.

Semināra tiešraidi būs iespējams vērot tiešsaistē vietnē www.saeima.lv, savukārt jautājumus varēs uzdot Sli.do platformā ar kodu #klimats. Semināra darba valodas latviešu un angļu.

Semināra programma ir pieejama šeit.

Par UNESCO: UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 193 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski.