Novadpētniecība ir viens no galvenajiem bibliotēku darba virzieniem. Lai popularizētu novadpētniecību un bibliotēkas novadpētniecības krājumu, tās turpina attīsties un pielāgoties lietotājam. Bibliotēkās esošo novadpētniecības krājumu lielākoties ietekmē tas, cik ļoti novadpētniecība aizrauj bibliotekāru, vai tās apkaimē ir aizrautīgs novadpētnieks, dzimtu pētnieks, vai ir izveidota laba sadarbība ar muzeju. Novadpētniecības krājums visbiežāk ir pieejams tikai klātienē bibliotēkā, lietotājam nesniedzot iespēju ar to patstāvīgi un brīvi strādāt attālināti. Dzīvojot laikā, kad jaunākās tehnoloģijas un to risinājumi ir arvien svarīgāki, ieteicams, ka arī bibliotēkas varētu piedāvāt tajā pieejamo informāciju sabiedrībai pieejamā un viegli uztveramā veidā.

Novadpētniecības krājums tiek veidots un papildināts balstoties uz bibliotēkas iespējām un tās darbinieku interesi un aizrautību. Tas pats attiecināms arī uz novadpētniecības krājuma digitalizāciju. Ir svarīgi, vai bibliotēkā ir pieejams nepieciešamais tehniskais aprīkojums un darbinieki ar vajadzīgajām zināšanām par to, kā veiksmīgi un kvalitatīvi digitalizēt fizisko novadpētniecības krājumu un kā kopumā padarīt lietotājam viegli pārredzamu novadpētniecības krājumu digitālajā vidē.

Maģistra darbs “Novadpētniecības krājuma digitalizācija Latvijas bibliotēkās” tika veidots balstoties uz reģionu galveno bibliotēku gada pārskatiem par 2018. un 2019. gadu un intervijām ar bibliotēku darbiniekiem un dzimtu pētniekiem. Pētījuma mērķis bija apskatīt un novērtēt digitalizācijas darbu bibliotēkās un izveidot bibliotēku novadpētniecības krājuma digitalizācijas modeli.

Intervijās atklājās, ka bibliotēkās ir dažādas prioritātes attiecībā uz novadpētniecības krājumu – vieniem tā ir sadarbības attīstīšana ar muzejiem un citām atmiņas institūcijām, citiem novadpētniecības krājuma vākšana, vēl citiem, savākto materiālu popularizēšana. Pie problēmām, kuras iezīmēja intervējamie, tika minēts darbinieku zināšanu trūkums, tostarp zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un dažādu materiālu apstrādes programmām, autortiesību jautājumi, cilvēkresursu un laika trūkums, digitalizēto materiālu glabāšanas jautājumi, kā arī lietotāju neinformētība par pieejamo digitalizēto materiālu krājumu. Lai uzlabot novadpētniecības krājuma digitalizēšanu, intervējamie ieteica mācīties no citām bibliotēkām, attīstīt sadarbību starp dažādāk atmiņas institūcijām, apmācīt personālu, atvēlēt digitalizācijai atbilstošu finansējumu un pāriet no plānošanas uz darīšanu.

No pārskatiem tika secināts, ka katrai reģiona galvenajai bibliotēkai atšķiras izpratne par to, kāds digitalizācijas darbs būtu jāveic un vai / kā krājums būtu jāpiedāvā lietotājiem. Pārskatos tika norādīts, ka atsevišķās bibliotēkās darbs notiek ar novecojušām tehnoloģijām un līdz ar to digitalizācijas darbs tiek veikts zemākā kvalitātē. Pārskati parādīja arī bibliotēku prioritātes attiecībā uz novadpētniecības krājumu. Tās ir ļoti dažādas – novadpētniecības krājuma popularizēšana, krājuma papildināšana, pasākumu organizēšana interesentiem un lietotājiem, esošā krājuma saglabāšana un attīstīšana, lai to varētu izmantot arī pēc 15 vai 20 gadiem, lietotāju vajadzību izpēte un pielāgošanās tām.

Bibliotēku novadpētniecības krājuma digitalizācijas modelis

Pētījuma gaitā iegūtie viedokļi un bibliotēku darba pārskatu analīze deva iespēju formulēt idejas un ieteikumus, kuras palīdzētu uzlabot bibliotēku novadpētniecības krājuma digitalizāciju un popularizēt to lietotāju vidū.

Veicot reģionu galveno bibliotēku gada pārskatu analīzi, tika iegūta izpratne par katras bibliotēkas veikto novadpētniecības darbu un kā šis darbs katrā bibliotēkā tiek veikts dažādos līmeņos. Daudz kas ir atkarīgs no bibliotēkas iespējām un darbinieku aizrautīguma, taču būtu vajadzīgs izveidot noteiktas vadlīnijas, lai tas būtu vienlīdzīgāks.

Izstrādātajā bibliotēku novadpētniecības krājuma digitalizācijas modelī tika izvirzīti seši galvenie ieteikumi, kam jāpievērš uzmanība, lai veiksmīgāk digitalizētu novadpētniecības krājumu un to padarītu pieejamu lietotājiem.

1. Sadarbību veidošana ar mērķi papildināt krājumu ar kvalitatīvu informāciju
Bibliotēkām būtu jāveido jaunas sadarbības, kā arī jāturpina jau izveidotās sadarbības ar citām institūcijām, it īpaši atmiņas institūcijām. Sadarbība veicina novadpētniecības krājuma papildināšanu un kvalitatīvu materiālu iegūšanu. Bibliotekāriem sadarbības rezultātā nebūtu jāveic informācijas apkopošana, ja to jau būtu veikusi cita atmiņas institūcija. Ja tiktu ievākta un apkopota jauna informācija, tad sadarbība samazinātu bibliotēku cilvēkresursu un finanšu resursu izmantojumu, jo darbu varētu sadalīt uz lielāku cilvēku skaitu. Protams, atkarībā no institūcijas, ar ko veidota sadarbība, varētu atsevišķus darbus deleģēt sadarbības institūcijai, ja institūcijai šajā jomā būtu lielāka pieredze un viņiem tas aizņemtu mazāk laika, cilvēku un finanšu resursus.

2. Darbinieku profesionālās pilnveides pasākumu nodrošināšana
Līdz šim nav bijušas pietiekami daudz apmācības darbiniekiem par resursu digitalizēšanu. Ir pieejamas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 2018. gadā izdotās Kultūras mantojuma digitalizācijas vadlīnijas, kurās ir aplūkots digitalizācijas process no teorētiskās puses, taču ir vajadzība veikt praktiskas apmācības par to, kā iegūt kvalitatīvāku digitalizēto produktu, kā to saglabāt. Būtu vajadzīgs bibliotekārus mācīt apstrādāt, rediģēt digitalizēto vai digitālo materiālu, lai to varētu izmantot digitālajās kolekcijās, izstādēs u.c. Arī lietotājiem būtu nepieciešamas apmācības par bibliotēkas materiālu un piedāvāto resursu izmantošanu novadpētniecībā. Ieteicams izveidot novadpētniecības datubāzes virtuālo pamācību par to, kā veikt meklēšanu, kas papildināta ar vizuālo materiālu.

3. Digitālo resursu un datubāzu veidošana
Novadpētniecības datubāzēm, platformām, un digitālajiem resursiem jābūt viegli pārredzamiem un saprotamiem, jāsamazina lietotāja iespēja apjukt lielajā informācijas daudzumā. To varētu risināt ar vizuālo noformējumu – tam jābūt pārdomātam, radošam, interaktīvam un nepārspīlētam. Bibliotēku tīmekļa vietnēs jāpublicē virtuālie mācību ceļveži, kas palīdz orientēties un izmantot novadpētniecības datubāzi un citus bibliotēkas piedāvātos resursus un kalpo kā uzskates materiāls.

4. Digitālā materiāla popularizēšana dažādos veidos
Novadpētniecības krājuma popularizēšana ir ļoti nozīmīga bibliotēku novadpētniecības darba sastāvdaļa, jo tas ir veids kā nodrošināt, lai ieguldītais darbs tiek izmantots un sabiedrība par to ir informēta. Svarīgi, lai novadpētniecības krājums tiktu popularizēts arī tīmeklī, tas dod iespēju lielākam cilvēku daudzumam tikt informētam. Nemitīgi jādomā par jaunām popularizēšanas formām.

5. Tehnoloģiskā nodrošinājuma uzlabošana
Nepieciešams pievērst uzmanību bibliotēkas tehnoloģiskā nodrošinājuma stāvoklim. Ja bibliotēkas darbiniekiem ir jāstrādā ar datortehniku, kura ir novecojusi, tad bibliotēkas darbiniekiem krājuma digitalizācija aizņem ilgāku laiku. Bibliotēkas tehnoloģiskais nodrošinājums ir viens no priekšnosacījumiem kvalitatīvai digitalizācijai. Novecojusi datortehnika ietekmē un padara lēnāku arī ikdienas darbu lietotāju apkalpošanā.

6. Problēmsituāciju risināšana
Novadpētniecības krājuma digitalizācijā ir vairāki jautājumi, kuri būtu jārisina, lai digitalizācijas procesu uzlabotu un lietotājiem būtu brīvāka pieeja pie digitalizētā novadpētniecības krājuma. Jāpievērš uzmanība autortiesību un Vispārīgās datu aizsardzības regulas (General Data Protection Regulation, GDPR) jautājumiem, lai lietotājiem varētu piedāvāt lielāku informācijas daudzumu, padarot to pieejamu attālināti, publicējot datubāzē vai digitālajā resursā. Finansējuma trūkums nozarē ir liela problēma, arī novadpētniecības krājuma digitalizācija ir atkarīga no finansējuma.

Formulētās idejas un ieteikumi apkopoti modeļa vizuālizācijā.

Bibliotēku novadpētniecības krājuma digitalizēšana Latvijas publiskajās bibliotēkās ir jāattīsta. Lai digitalizāciju varētu veikt kvalitatīvi, būtu jārisina vairāki jautājumi – nepieciešamās tehnikas trūkums, darbinieku nepietiekamais skaits, darbinieku zināšanu trūkums, autortiesību un personas datu aizsardzības jautājumi.

Strauji mainās ne tikai tehnoloģijas, kas ļoti iespaido bibliotēku darbu, bet arī lietotāju paradumi. Gan lietotāju, gan bibliotēku vērtības ir patstāvīgas, taču katras bibliotēkas ziņā ir tas, vai krājumu un pakalpojumus attīstīt, ņemot vērā lietotāju prioritātes un paradumus, meklēt kompromisus. Vienmēr der paturēt prātā domu, ka lietotājs bez bibliotēkām spētu izdzīvot, atrodot alternatīvas, taču bibliotēkas bez lietotāja nevarētu pastāvēt.

Ar maģistra darbu “Novadpētniecības krājuma digitalizācija Latvijas bibliotēkās” iespējams iepazīties LU SZF Bibliotēkā vai e-resursu repozitorijā Dspace.

 

Rakstu sagatavoja:

Anna Bērziņa
Maģistra darba “Novadpētniecības krājuma digitalizācija Latvijas bibliotēkās” autore