Pazīstami franču un latviešu speciālisti tiksies Rīgā, lai apmainītos viedokļiem par trim nozīmīgiem jautājumiem:
  • Kultūrpolitika Eiropā un Eiropas kultūrpolitika,
  • Kultūras daudzveidība un integrācija,
  • Radošā industrija un kultūras kapitāls.

Konferencē paredzēts apspriest un analizēt tādus jēdzienus kā daudzvalodība, nacionālās atšķirības, reģionu dinamika, identitāte, sadarbība, kultūras ieguldījums ekonomikā un valsts uzplaukumā. Kā gan citādi runāt par Eiropas civilizāciju, ja ne pieminot tās daudzveidību, cieņu pret valodām un kultūru popularizēšanu?

Konferences letori
Liks Grizons – Francijas Nacionālā Imigrācijas vēstures muzeja ģenerāldirektora vietnieks, vadījis aģentūru Adri (Starpkultūru attiecību attīstības aģentūra – valsts institūcija, kas izveidota 1998. gadā ar mērķi izplatīt informāciju un nodrošināt apmācību par ārvalstnieku integrāciju Francijā). Kopš 90iem gadiem, L. Grizons vienlaikus ir asociētais profesors Bezansonas Universitātē un Lionas Politikas zinātņu institūtā, kur viņš māca ekonomiku un kultūras menedžmentu.
 
Roberts Ķīlis – Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, pētnieks. Ieguvis filozofijas maģistra un filozofijas doktora grādu sociālajā antropoloģijā Kembridžas Universitātē. Kopš 1999. gada ir Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, māca ekonomisko antropoloģiju un izpētes metodes. R. Ķīlis ir "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas" vadošais pētnieks, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas redakcijas grupas vadītājs. Pēdējās nozīmīgākās pētījumu tēmas: Eiropas metropoļu radošās ekonomikas potenciāla analīze, kultūras ekonomiskā ietekme un kultūras patēriņš, Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības principi, Rīgas sociālās dzīves nākotnes scenārijs.
 
Benuā Pomjē – ģenerālinspektors kultūras jautājumos, Francijas prezidentūras Eiropas Savienībā koordinators Kultūras ministrijā, vadījis Starptautisko lietu departamentu starptautiskās sadarbības koordinācijai starp Kultūras un Ārlietu ministriju. Bijis atbildīgs par Kultūras ministrijas pozīcijas sagatavošanu par nozīmīgiem divpusējās sadarbības projektiem un Eiropas Savienības institūcijās.
 
Žaks Rigo – Robēra Šūmana fonda Viceprezidents, Valsts goda padomnieks. Kultūras ministra kabineta direktors, 20 gadus Žaks Rigo vadījis pirmo franču radio RTL. Savas karjeras laika ieņēmis visaugstākos amatus UNESCO, Nacionālajā audiovizuālajā institūtā, vadījis Akvitānijas laikmetīgās mākslas reģionālo fondu. Būdams kultūras un komunikācijas speciālists, Ž. Rigo ir publicējis vairākas grāmatas par Francijas kultūrpolitiku, tostarp "La culture pour vivre" ("Kultūra lai dzīvotu", 1975), "Libre culture" (Brīvā kultūra, 1990), "L’Exception culturelle" (Kultūras izņēmumi, 1995) un "Les Deniers du r?ve, essai sur l’avenir des politiques culturelles" (Sapņu kapitāls, eseja par kultūrpolitikas nākotni, 2001).
 
Natālija Sonaka – Parīzes 2. universitātes Francijas Preses institūta profesore informācijas zinātņu un komunikācijas jomā, mācījusi žurnālistiku Lillē un radošo industriju ekonomiku Ekonomikas, Mākslas un komunikācijas augstskolā. Natālija Sonaka ir arī Francijas preses institūta "Analītisko un starpdisciplīnu pētījumu centra mediju jomā" (CARISM) un Rūpniecības ekonomikas laboratorijas (Crest/Lei) pētniece. Grāmatu "L’industrie des médias" (Mēdiju industrija) un "L’économie de la presse" (Preses ekonomika) autore un izdevuma "Culture Web" (Web kultūra) līdzautore.
 
Baiba Tjarve – Kultūras menedžere, biedrības "Culturelab" projektu vadītāja. Ieguvusi maģistra grādu LU Filoloģijas fakultātē, Teātra zinātnes programmā, kā arī Eiropas mākslas un kultūras pasākumu menedžmentā ECUMEST programmā. No 1998. gada līdz 2004. gadam vadījusi Latvijas Jaunā teātra institūtu, organizējot daudzveidīgus mūsdienu teātra projektus, tostarp Starptautisko Jaunā teātra festivālu "Homo Novus". Publikācijas kultūras izdevumos un laikrakstos par teātri un kultūrpolitikas jautājumiem. Šobrīd strādā Latvijas Kultūras akadēmijā par rektora palīgu kultūras menedžmenta, kultūras politikas un teātra zinātnes jautājumos, kā arī papildina Latvijas sadaļu starptautiskā kultūrpolitikas pētniecības portālā "Compendium of Cultural Policies".
 
Andris Vilks – UNESCO LNK prezidents, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors. Ieguvis maģistra grādu sociālajās zinātnēs un doktora grādu informācijas zinātnē Latvijas Universitātē. Kopš 1989. gada ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors, kopš 1992. gada pasniedz lekcijas Latvijas Universitātes Bibliotēkzinātnes un informācijas studiju programmā. A. Vilks ir vairāku starptautisku organizāciju biedrs, kopš 2008. gada ir UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidents.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Bruno Gomes