Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Inese Kazāka ir LNB BAC Standartizācijas un terminoloģijas eksperte.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņota kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Trešdien, 6. septembrī, plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē notiks Gaismas pils arhitektam Gunāram Birkertam (17.01.1925.–15.08.2017.) veltīts piemiņas pasākums. No plkst. 15.00 atmiņās par G. Birkertu dalīsies viņa laikabiedri – ar bibliotēkas projekta īstenošanu saistītas personas.
plkst. 10.00 līdz 13.00, kur varēs noskatīties retrospektīvu video materiālu par Meistaru un LNB tapšanu.
Plkst. 13.00 Ziedoņa zālē tiks demonstrēta režisora Dāvja Sīmaņa dokumentālā filma “Pēdējā tempļa hronikas” (2012), kurā iemūžināta Gaismas pils būvniecība. Seansa apmeklējums – bez maksas.
Vienlaikus no plkst. 10.00 līdz 17.00 ikviens varēs doties uz LNB kori (12. stāvā), kur aplūkojama G. Birkertam veltīta ekspozīcija, iekārtota kā arhitekta darba studija. Interesenti varēs noklausīties LNB gida stāstījumu par ekspozīciju. Pateicoties Latvijas Nacionālās operas un baleta, Latvijas Radio un komponista Ērika Ešenvalda atbalstam, telpā īpašu noskaņu radīs operas “Iemūrētie” (2016) mūzika.
Aicinām apmeklēt arī K. Ubāna Mākslas lasītavu (4. stāvā), kur aplūkojama gan G. Birkerta privātbibliotēka, gan viņa projektētās Okupācijas muzeja piebūves – Nākotnes nama – makets.
***
Gunārs Birkerts tiek uzskatīts par visu laiku ievērojamāko un panākumiem bagātāko latviešu arhitektu. Pasaules arhitektūrā viņš ir pazīstams ar izcilu gaismas lietojumu 19 paša projektētajās bibliotēkās, vairākās baznīcās, muzejos un citās būvēs Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).
G. Birkerts dzimis 1925. gada 17. janvārī Rīgā. Mācījies Rīgas 1. ģimnāzijā. 1943. gadā viņš aizbraucis no Latvijas un studējis Štutgartes Tehniskajā augstskolā, bet 1949. gadā pārcēlies uz ASV. 1962. gadā dibinājis savu arhitektu biroju “Gunnar Birkerts and Associates”.
Vēlākos gados G. Birkerts bijis arhitekts Federālo rezervju bankai Mineapolē. Pēc tam projektējis Stikla muzeju Korningā un Mičiganas universitātes Tiesību zinātņu izpētes ēku. Abas ēkas tika iekļautas 150 visu laiku labāko ASV uzcelto ēku sarakstā, ko 2007. gadā sastādīja Amerikas Arhitektu institūts. Tāpat Birkerts projektējis ASV vēstniecības ēku Venecuēlā, Kempera laikmetīgās mākslas muzeju Kanzassitijā.
1989. gadā G. Birkerts radīja pirmo Gaismas pils skici – ekspresīvu modernisma veidolu, kas sakņots nācijas bagātajās kultūras tradīcijās un turpmākajos gados attīstīts ar Modri Ģelzi (1929–2009) un citiem Latvijas arhitektiem un inženieriem.
Darba mūža laikā G. Birkerts saņēmis dažādus apbalvojumus – 1995. gadā viņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, kā arī gods tikt iekļautam Latvijas Kultūras kanonā.
