Priekšlasījuma autore Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas doktorante Aiga Grēniņa runās par būtiskākajām atšķirībaām dažādu paaudžu domāšanā, attieksmē pret informācijas tehnoloģijām un interneta lietošanas paradumiem.

 

A.Grēniņa tēmas izpētes gaitā konstatējusi: ir būtiska atšķirība, vai internets tiek iepazīts agrā bērnībā, brieduma gados, pusmūžā vai cienījamā vecumā. Šobrīd pieaugušu vecumu jau ir sasniegusi paaudze, kuru ikdiena nav iedomājama bez interneta. Arvien vairāk pētnieku uzskata, ka gados jauni cilvēki būtiski atšķiras no tiem, kuri uzauguši laikā, kad internets nebija publiski pieejams. Grēniņa norāda, ka tā ir paaudze par kuru varētu jautāt: “Kas tie tādi: digitālie iezemieši, tīkla galvas, tastatūras bērni, kiberbērni, Google paaudze, “MySpace” paaudze, vairākuzdevumu režīma paaudze? — Tie ir tikai daži no biežāk lietotajiem apzīmējumiem, lai norādītu uz mūsdienu bērniem, jauniešiem un pusaudžiem.”

 

Atšķirībā no mūsdienu bērniem, pusaudžiem un jauniešiem vecākās paaudzes nav uzaugušas kopā ar internetu, bet savas dzīves laikā mācījušās to apgūt. Piemēram, zviedru ekonomikas zinātņu doktors, sociologs un mūzikas producents Aleksandrs Bards (Alexander Bard) uzskata, “..šodien esam liecinieki lielākajai plaisai starp divu paaudžu vērtībām kāda jebkad ir bijusi”. Publicists Marks Prenskijs (Marc Prensky), lai norādītu uz paaudžu atšķirībām, lieto jēdzienus digitālie iezemieši un digitālie imigranti, ar pirmajiem apzīmējot gados jaunus cilvēkus, bet ar otrajiem — to sabiedrības daļu, kura nav dzimusi interneta un digitālo tehnoloģiju attīstības laikmetā.

 

Diskusijā “Informācija, internets un bibliotēkas Latvijas pusaudžu skatījumā” balstoties uz 61 pusaudža izteikto viedokli piecās fokusgrupu diskusijās, mēģināsim rast skaidrību, kāda ir situācija Latvijā. Vai arī Latvijas pusaudži atbilst ārvalstu pētījumos balstītajam priekšstatam par paaudzi, kas ir radikāli atšķirīga no iepriekšējām? Atsaucoties uz pašu pusaudžu teikto, noskaidrosim, vai viņi ikdienā ir atkarīgi no interneta un visu informāciju meklē interneta vietnē “Google”? Apspriedīsim arī to, vai Latvijas kontekstā aktuāls ir pieņēmums, ka mūsdienās palielinās vizualizētas informācijas nozīme un pusaudži arvien biežāk teksta vietā izvēlas grafisku informāciju? Pastāv uzskats, ka gados jauni cilvēki ir spējīgi sadalīt savu uzmanību un vienlaicīgi iesaistīties vairāku aktivitāšu veikšanā — vai šāda tendence aktuāla arī Latvijā? Līdztekus pusaudžu informācijas meklēšanas un izmantošanas paradumu apspriešanai diskusijā pievērsīsimies arī jautājumam par bibliotēku nozīmi pusaudžu ikdienā.