Ideju tirgū, bibliotēkas un to partneri no visiem Latvijas novadiem dalīsies pieredzē un leposies ar saviem projektiem, izstādēm un veiksmes stāstiem, tādējādi veicinot zināšanu un pieredzes apmaiņu neformālā radošā gaisotnē un gūstot iedvesmu jaunām aktivitātēm. Latvijas bibliotekāru 18. konference tiek veltīta sadarbībai, attiecībām sadarbībā, sadarbībai kopienā un kopienas attīstības labā. Konferences laikā redzespunktā būs bibliotēka ne tikai kā vieta, kas partnerību rezultātā nodrošina pieeju informācijai un zināšanām, mākslinieciskās jaunrades attīstībai, kultūrai, izklaidei un mūžizglītībai, bet arī bibliotēka kā vieta, kurā nepārtrauktā kustībā tiek savienoti un apvienoti kopienās cilvēki un to intereses. Tiks runāts par bibliotēku, sadarbības partneru un kopienu mijiedarbību dažādās bibliotēku darba jomās.

 

Bibliotēku nozare mūsu kultūras ainavā ir kā pastāvīgs, drošs un ilgtspējīgs stiprinājuma elements, kas spējīgs izturēt vislielākos laika izaicinājumus. Klasiska darbības joma, kuras konvencionālie pirmsākumi attiecas uz 16. gadsimta sākumu, ir nemitīgā atjaunotnes kustībā, mērķtiecīgi apgūstot un pielāgojot savai specifiskajai darbībai visjaunākos cilvēces tehnoloģiskos sasniegumus. Latvijas iedzīvotāji var pamatoti lepoties ar jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku, Gaismas tīklu, straujos tempos tapušiem bibliotēku digitāliem krājumiem, plašo publiskobibliotēku tīklu. Bibliotēku darbība ir svarīga ne tikai nozares atbildīgajai ministrijai – Kultūras ministrijai, bet arī citām valsts pārvaldes institūcijām un protams – pašvaldībām. Dažādu tautsaimniecības nozaru kontekstā bibliotēkāmir sinerģiska ietekme izglītības, mūžizglītības un darbaspēka profesionālās kvalitātes attīstībā. 

 

Bibliotēkas ir neatņemams partneris jebkuras nozares mērķu sasniegšanā, mūsdienu zinātnes pētniecības virzienu īstenošanā, radošo industriju un mākslas attīstībā. Bibliotēkas joprojām ir visaktīvāk apmeklētās kultūras nozares institūcija. Latvijā patlaban strādā 797 pašvaldību publiskās bibliotēkas. Tās apmeklētas vairāk nekā 21 miljonu reižu.

 

Bibliotēkas ir vajadzīgas ļoti lielai sabiedrības daļai, 57% valsts iedzīvotāju izmanto dažādu bibliotēku pakalpojumus. Gadu no gada pieaug arī bibliotēku darbības finansējums, tomēr bibliotēkām joprojām pietrūkst finanšu līdzekļi to krājumu papildināšanai, informācijas tehnoloģiju un datortehnikas atjaunināšanai, bibliotēkudarbinieku darba samaksas palielināšanai un tuvināšanai vidējai darba samaksai sabiedriskajā sektorā valstī.

 

Jebkuras bibliotēkas krājums ir rūpīgi atlasītu dokumentu kopums, tas neveidojas nejauši, tiek veikta rūpīga atlase, pirms katrs dokuments iegulst bibliotēkas plauktā. Grāmatu dāvinājumi bibliotēkām ir viens no bibliotēku krājumu papildināšanas veidiem. Bibliotēkas pieņem fizisku un juridisku personu dāvinājumus, kas atbilst to krājumu veidošanas un attīstības pamatprincipiem, to nosaka katras bibliotēkas tips, uzliktie uzdevumi, lasītāju pieprasījumi. Dāvinātājam vispirms ir jākontaktējas ar izvēlēto bibliotēku un jānoskaidro, vai tā pieņem grāmatu dāvinājumus, kā arī – kādas grāmatas tā vēlētos saņemt. Lietderīgi būtu sastādīt dāvināšanai paredzēto grāmatu sarakstu un iesniegt to bibliotēkai, lai bibliotēkas darbinieki tajā varētu atzīmēt bibliotēkai vajadzīgās grāmatas. Bibliotēku mājaslapās var atrast informāciju par grāmatu vai citu iespieddarbu dāvinājumiem, kuri nepieciešami bibliotēkām.