Tādā veidā lasītāji varēs iepazīties ar tūkstošiem grāmatu, tostarp ar Nobela prēmijas laureāta Knuta Hamsuna un kriminālromānu autora Jū Nesbē daiļradi.

 

Digitalizētās grāmatas atrodamas vietnē “bokhylla.no”. Tajā pašlaik ievietoti 135 000 darbu. Taču plānots, ka drīzumā to skaits sasniegs 250 000, kad tiks pievienoti ārzemju autoru darbu tulkojumi norvēģu valodā.

 

Rakstnieki devuši savu piekrišanu joprojām ar autortiesībām aizsargāto grāmatu publicēšanai.

 

“Daudzas nacionālās bibliotēkas digitalizē savu krājumu, lai saglabātu grāmatas vai pat publiskotu. Taču tie ir vecāki darbi, kas vairs nav aizsargāti ar autortiesībām,” norāda Nacionālās bibliotēkas direktore Vigdisa Mo Skarsteina.

 

Bibliotēka panākusi vienošanos ar 22 organizāciju savienību “Kopinor”, kas pārstāv nozīmīgākos autorus un izdevējus. Par katru digitalizēto lappusi bibliotēka maksā nelielu summu, ko “Kopinor” sadala darbu īpašnieku starpā.

 

Taču padomāts arī par autoru aizsargāšanu. Vietnē “bokhylla.no” pieejami tikai līdz 2000.gadam publicētie darbi, tiem piekļūt var tikai Norvēģijas interneta lietotāji, kā arī grāmatas nevar lejupielādēt savā datorā.

 

Autori un izdevniecības var pieprasīt grāmatu izņemšanu no interneta vietnes. Līdz šim izņemtas 3500 grāmatas, no kurām lielākā daļa ir mācību līdzekļi un bērnu grāmatas. Tie ir ļoti ienesīgi žanri.

 

Pagaidām nešķiet, ka projekta dēļ norvēģi pirktu mazāk grāmatu, uzsver Skarsteina.

 

Daudzu citu valstu mēģinājumi digitalizēt bibliotēkas vēl nav īstenojušies. Taču par Norvēģijas panākumiem jāpateicas nelielajam iesaistīto pušu skaitam – tikai “Kopinor” un Nacionālajai bibliotēkai.

 

“Citās valstīs nepieciešama piekrišana no visiem autortiesību turētājiem,” norāda “Kopinor” vadītājs Ingve Sletholms. “Taču nav viegli atrast vecus, mazpazīstamus rakstniekus vai 60.gados slēgtas izdevniecības, katru ilustrāciju autoru, katru fotogrāfu.”

 

“Tā vietā, lai tērētu naudu autortiesību turētāju atrašanai, mēs to sadalām viņu starpā,” viņš piebilst.