Norden projekts “Professional knowledge and experience exchange for more advanced services and smart solutions in the field of long-term collection preservation and access to periodicals”: Somijas Nacionālā bibliotēka un Zviedrijas Nacionālā bibliotēka 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Periodikas nodaļa piedalījās Norden Nordic–Baltic Mobility Programme for Public administration uzsaukumā ar projektu “Profesionālu zināšanu un pieredzes apmaiņa progresīvākiem pakalpojumiem un viediem risinājumiem krājuma ilgtermiņa saglabāšanas un periodikas pieejamības jomā” (Professional knowledge and experience exchange for more advanced services and smart solutions in the field of long-term collection preservation and access to periodicals), iegūstot iespēju paviesoties Somijas Nacionālajā bibliotēkā un Zviedrijas Nacionālajā bibliotēkā.

Somijas Nacionālā bibliotēka

Pirmais brauciens norisinājās agrā pavasarī. Nonākot Helsinku pilsētas centrā un iekārtojoties viesnīcā, uz bibliotēku devāmies jau apņēmības pilnas redzēt, dzirdēt un tvert visu informāciju, ko mums sniegs.

Somijas brauciena programma tika sastādīta 3 dienām, taču sākām ar iespaidīgu ekskursiju pa Somijas Nacionālās bibliotēkas ēku, kurā bibliotēkas pirmsākumi datēti jau kopš 1640. gada.

Somijas Nacionālā bibliotēka ir atbildīga par nacionālā publicētā mantojuma krāšanu, glabāšanu, saglabāšanu un pieejamību. Tā sadarbojas un strādā kopā ar muzejiem, arhīviem un visu bibliotēku sektoru. Bibliotēkā esošā fiziskā krājuma apmēri sasniedz 100 plauktkilometru apjomu.

Bibliotēkas krājumā ir tikai daži veco ārzemju laikrakstu virsraksti drukātā formā. Piemēram, Krievijas un Austrumeiropas studijām pieejams slāvu krājums, kurā ir lielākā 19. gadsimta Krievijas literatūras kolekcija ārpus Krievijas un padomju laika izdevumi humanitārajās zinātnēs no 1950. gada. Bibliotēka investē iespaidīgas naudas summas, lai digitalizētu krājumā esošos laikrakstus, tādā veidā krājumu padarot gan pieejamāku interesentiem, gan veicinot tā glabāšanu (krātuvju optimizāciju) un saglabāšanu (fiziskā materiāla ilgmūžību). Savulaik liela daļa periodikas tikusi mikrofilmēta, taču mūsdienās norit laikrakstu digitalizācija. Interesanti, ka somi digitalizāciju veic no mikrofilmām, kas liecina par mikrofilmu lielisko kvalitāti.

Somijas Nacionālajā bibliotēkā pieejama liela daudznozaru žurnālu kolekcija jau no 17. gadsimta. Notiek pāreja no drukāta materiāla uz e-žurnāliem. Tas iespējams, pateicoties sadarbībai ar Helsinku Universitātes bibliotēku, kura abonē e-žurnālus. Līdzīgi kā LNB piedāvā tiešsaistes arhīvu, kurā pieejami digitalizēti materiāli, arī Somijas Nacionālā bibliotēka piedāvā savas digitālās kolekcijas digi.kansalliskirjasto.fi.

Portālā ir vairāk nekā 27 miljoni digitalizētu lapu, no kurām vairāk nekā 18 miljoni ir laikrakstu lapu. Pieejami visi somu laikraksti no 1771.–1939. gadam bez maksas. Digitalizācija ir gana laikietilpīgs un dārgs process, taču somi ir spējuši rast finansējumu, lai lielos tempos ietu uz priekšu. Piemēram, 2023. gadā tika digitalizēti 2.3 miljoni laikrakstu lapu. Pieaugot digitālā materiāla apjomam, pieaudzis arī portāla apmeklējuma skaits – 2023. gadā tie bijuši 7.5 miljoni ar laikrakstu saturu saistīto lapu apmeklējumu.

Svarīgs aspekts ikvienas kultūras mantojuma glabāšanas iestādē ir krājuma mūžsaglabāšana. Tikāmies ar Somijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvi Marlēnu, kura ir atbildīgā par šiem procesiem un ar lielu cieņu pieiet krājuma saglabāšanas jautājumiem. Sarunas gaitā noskaidrojām, ka Somijas Nacionālajā bibliotēkā krājuma saglabāšanas un konservācijas būtiskākie aspekti ir:

• piemērotas uzglabāšanas telpas;
• vides monitorings;
• integrēta kaitēkļu vadība;
• lietotāju un personāla apmācība un drošība;
• materiālu pārvietošanas un transportēšanas jautājumi.

Uzzinājām nianses par atsevišķu materiālu izmantošanu un pielietošanu krājuma glabāšanai un par nākotnes izaicinājumiem, ko nes klimata pārmaiņas.

Apmeklējām Saglabāšanas un Digitalizācijas centru (SDc) Mikeli (Mikkeli) pilsētā. Tā atrodas 3 stundu brauciena attālumā no Helsinkiem. SDc ir pielāgots krājuma sagatavošanai, digitalizācijas procesam un pēcapstrādes procesiem. Pieejamas gan automatizētas, gan mehāniskai digitalizācijai paredzētas stacijas, kā arī dažādas iekārtas, kas palīdz darbiniekiem sagatavot materiālus digitalizācijai.

Apskatījām arī mikrofilmu krātuvi (krājumā glabājas vairāk nekā 80 000 mikrofilmu) un pavērojām, kā notiek mikrofilmu digitalizācija.

Mikrofilmu lasītava atrodas Helsinkos. Tajā ir pieejams brīvpieejas krājums. Pārējās tiek glabātas Mikkeli, un nepieciešamības gadījumā – sūtītas uz Helsinkiem ar piegādi 2 darba dienu laikā. Apmeklējot Somijas Nacionālās bibliotēkas Mikrofilmu lasītavu, ievērojām lielo ekrānu – mikrofilmu lasītāju – skaitu uz galdiem. Brīvpieejā pieejamas mikrofilmas dažādās valodās, piemēram, The New York Times, zviedru periodika u.c. Lasītava pieejama bez iepriekšējas rezervācijas, un vienlaicīgi tiek izsniegts līdz 32 mikrofilmām.

Noslēdzot Somijas vizīti, devāmies apskatīt iespaidīgo Oodi – Helsinku Centrālo bibliotēku, kurā savijas bibliotēka, modernās tehnoloģijas un viss mūsdienīgais. Trijos stāvos apmeklētājiem pieejams principā viss, lai interesanti un patīkami pavadītu tur visu dienu. Ieradāmies Oodi darbadienā no rīta, bet uzreiz pamanījām, ka apmeklētāju skaits ir mums nepierasti liels tik agri no rīta. Un ne velti. Oodi iespējams gan strādāt, izmantojot privātās kabīnes, gan izklaidēties, gluži kā pasūtot grāmatu bibliotēkā – paņemt ģitāru, rezervēt ierakstu studiju, gatavot ēdienu kopējā virtuvē, šūt, izmantot 3D printeri, spēlēt jaunākos Xbox un PlayStation, izmantot karstuma presi, elektroniskās darbstacijas utt.

Zviedrijas Nacionālā bibliotēka

Otrais brauciens notika aprīlī – devāmies uz Zviedrijas Nacionālo bibliotēku. Brauciena mērķis bija tieši tāds pats, kā braucot uz Somiju – gūt jaunu pieredzi un uzzināt skandināvu kolēģu praksi darbā ar Periodikas krājumu un mikrofilmu kolekcijas saglabāšanu, glabāšanu un pieejamību.

Gida pavadībā mums izrādīja ēku: klusās lasītavas (kurās mūs neielaida, lai netraucētu lasītājiem), izstādītos eksponātus, darbinieku un krājuma sagatavošanas telpas. Iepazīstināja ar bibliotēkas vēsturi. Visi darbinieki bija laipni, smaidīgi un atsaucīgi.

Zviedrijas Nacionālās bibliotēka vāc, glabā un nodrošina piekļuvi Zviedrijā publicētajiem materiāliem, tās misija ir balstīta uz atvērtu demokrātijas, vienlīdzības un brīvības veidošanu sabiedrībā. Zviedrijā Obligātā eksemplāra likums ieviests jau kopš 1661. gada. Krājumā ir vairāk nekā 18 miljoni vienību un 160 miljoni laikrakstu lappušu, no kurām 70 miljoni pieejamas arī mikrofilmās, bet 38 miljoni (kas ir mazāk nekā 25% no krājuma) – digitalizētas. Pilnībā digitalizēta ir zviedru prese no 1645.–1906. gadam un no 2014. gada, kad pārtraukta mikrofilmēšana. Pretēji Somijas praksei, digitalizē tikai no papīra formāta, jo mikrofilmu kvalitāte nav laba. Zviedrijas Nacionālajai bibliotēkai digitalizācijas procesā palīdz Zviedrijas Nacionālais arhīvs.

Laikrakstu lasītavā pieejamas brīvpieejas mikrofilmas, 26 mikrofilmu lasītāji un datori darbam ar datubāzēm. Lietotājiem nav nepieciešama lasītāja karte, un kolekcijas ir pieejamas ikvienam. Lasītavā apmeklētāji tiek aicināti pārsvarā darboties patstāvīgi, protams, nepieciešamības gadījumā darbinieks palīdz un atbalsta, jo arī zviedru kolēģi, vēloties saglabāt fiziskos oriģinālus, veicina mikrofilmētā un digitalizētā materiāla izmantošanu.

Laikraksti un mikrofilmas glabājas no Stokholmas gandrīz stundu attālajā pilsētas Balstas (Bålsta) nomalē. Krājumā pieejami laikraksti kopš 1851. gada dažādās valodās, tai skaitā izdevumi arī latviešu valodā. Ir pat arī neliela lasītava, kuru jebkurš interesents aicināts doties apmeklēt. Līdzīgi somu praksei, ienākot laikrakstam, tas uzreiz tiek ievietots glabāšanai bezskābes mapē. Balstā atrodas arī mikrofilmu krātuve.

Interesanti, ka krājuma glabāšanā un saglabāšanā Zviedrijas kolēģi kā lielāko prioritāti izceļ drošību. Un taisnība ir – ja nenosargāsim krājumu no tā nozagšanas, nebūs nemaz ko glabāt. Satikāmies un aprunājāmies ar ļoti interesantu Zviedrijas Nacionālās bibliotēkas bibliotekāru, kuru nodēvējām par drošības speciālistu, jo savā ilgu gadu praksē un piedzīvotās Zviedrijas Nacionālās bibliotēkas lielās zādzības seku mazināšanā, strādājot vairāk nekā 10 gadus, noteikti ir dēvējams par speciālistu. Būtiskākie secinājumi un aspekti, ko uzsver Zviedrijas kolēģi:

• veikt sistemātisku auditu;
• reaģēt un ziņot par zādzībām;
• sava krājuma pārzināšana;
• dalīties internetā un uzraudzīt grāmatu tirgu.

Paviesojāmies arī Zviedrijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālās digitalizācijas centrā, kurš atrodas tur pat Stokholmā, bet vēsturiski interesantā ēkā Karlavägen, kuras kopējais apmērs ir aptuveni 180 000 kvadrātmetru. Audiovizuālās digitalizācijas centrs ir tikai viena neliela daļa, kas aizņem kopējo ēkas platību. Izmantojot dažādu tehniku, tai skaitā robotu, šeit saglabā un digitalizē mūziku, filmas, spēles, nacionālā radio un televīzijas pārraides.

Viesojoties Zviedrijā, devāmies arī uz Stokhomas publisko bibliotēku, lai apskatītu tās apaļo zāli jeb rotondu. Publiskajā bibliotēkā glabājas aptuveni 400 000 grāmatu, kas izvietotas 3 līmeņos. Bibliotēkā ir 5 mācību telpas un Bērnu nodaļa, kur piedomāts pie mēbelēm un dizaina, lai atbilstu bērnu interesēm un vajadzībām.

Secinājumi

Galvenie secinājumi pēc abiem braucieniem:

• Gan Somijas, gan Zviedrijas Nacionālajās bibliotēkās netikām ielaistas pazemes krātuvēs, kuras patiesībā ļoti cerējām redzēt. Taču tas tikai liecina par to, cik stingri un nopietni skandināvi uztver krājuma drošību un saglabāšanas jautājumus.
• Bija neierasti un iespaidīgi apmeklēt abu bibliotēku mikrofilmu lasītavas. Šķiet, tas ir tāds retro pakalpojums, taču vēl joprojām mūsdienās mikrofilmu lasītavas ir pilnas apmeklētāju – viņiem patīk šis pakalpojums un labprāt to izmanto.
• Guvām apstiprinājumu tam, ka Somijā un Zviedrijā bibliotēkas apmeklētāji ir cieņpilnāki un saprotošāki. Pie mums reti kurš lasītājs, saņemot atbildi, ka izdevums būs pieejams nākamajā dienā, ir apmierināts, kamēr tur jāgaida pat 2–3 dienas.
• Sapratām, ka krājuma saglabāšanas un glabāšanas jautājumos ar līdzšinējo praksi ejam pareizā virzienā, bet guvām arī jaunas idejas vai atsevišķas nianses, kuras realizējot arī LNB, mēs varētu sekmīgāk veicināt krājuma optimizāciju un ilgmūžību.

Noteikti vēlamies iedrošināt arī citus piedalīties un izmantot iespējas doties mobilitātes braucienos, lai paplašinātu savus apvāršņus, satiktu lieliskus cilvēkus un smeltos jaunas idejas!

Visi foto no brauciena dalībnieču arhīva.

Rakstu sagatavoja:
Dina Sproģe
Periodikas nodaļas vadītāja
Pakalpojumu departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
dina.sproge@lnb.lv