Jaņs godināts par “halucinācijām piesātinātu reālismu, kurā saplūst folklora, vēsture un mūsdienas”, paziņoja Zviedrijas Akadēmija. “Sapludinot fantāziju un realitāti, vēsturiskās un sociālās perspektīvas, Mo Jaņs radījis pasauli, kas savā sarežģītībā atgādina Viljama Folknera un Gabriela Garsijas Markesa darbus, vienlaikus rodot saikni ar seno Ķīnas literatūru un mutvārdu tradīciju.”

 

Jaņa īstais vārds ir Guaņs Moje, un viņš dzimis 1955. gadā.

 

Mo Jaņs publicējis romānus, stāstus un esejas par vairākiem tematiem, un, neraugoties uz sabiedrību kritizējošajiem darbiem, viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Ķīnas mūsdienu rakstniekiem.

 

Jaņa darbos jūtama viņa jaunības pieredze un aprakstītas dzimtās provinces ainas.

 

Pērn daudzu kārotais apbalvojums tika piešķirts zviedru dzejniekam Tomasam Transtremeram.

 

Jaņs paudis prieku par saņemto balvu un solījis turpmāk “censties vēl vairāk, lai visiem pateiktos”.

 

Atzinību par Nobela prēmijas piešķiršanu Jaņam izteikusi arī Ķīnas Rakstnieku asociācija.

 

“Mēs esam ļoti priecīgi. Tas ir priecīgs notikums Ķīnas literārajā pasaulē,” valsts televīzijai sacīja asociācijas priekšsēdētāja vietnieks He Dzjanmins.

 

Mo Jaņs ir pirmais Ķīnas pilsonis, kam piešķirts šis prestižais apbalvojums, un otrais ķīniski rakstošais literāts, kas godināts ar Nobela prēmiju.

 

Taču, šķiet, ka šoreiz Pekina reaģēs daudz atzinīgāk, nekā 2000. gadā, kad Nobela prēmija literatūrā tika piešķirta trimdā dzīvojošajam ķīniešu rakstniekam Gao Sinczjaņam, kurš pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados aizbēga no Ķīnas un 1997.gadā ieguva Francijas pilsonību.

 

Pekina 1989.gadā arī asi nosodīja Nobela Miera prēmijas piešķiršanu Tibetas garīgajam līderim Dalailamam un asi nopēla disidenta Liu Sjaobo godināšanu 2010. gadā.

 

Kā LETA jau ziņoja, Nobela balvu nedēļu pirmdien atklāja paziņojums par Nobela prēmiju medicīnā, kas šogad piešķirta Japānas zinātniekam Šinjam Jamanakam un britu biologam Džonam B.Gērdonam par cilmes šūnu pētījumiem.

 

Nobela prēmija fizikā otrdien tika piešķirta franču zinātniekam Seržam Arošam un viņa amerikāņu kolēģim Deividam Vainlendam par pētījumiem kvantu optikā, kas varētu pavērt ceļu uz tā dēvēto superdatoru izstrādi, savukārt ar Nobela prēmiju ķīmijā trešdien par šūnu receptoru darbības izpēti tika godināti amerikāņu zinātnieki Roberts Lefkovics un Braiens Kobilka.

 

Nobela Miera prēmijas laureāts tiks atklāts piektdien, bet pirmdien, 15. oktobrī, būs zināms ekonomikas balvas ieguvējs.

 

Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).

 

Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem.

 

Ekonomiskās krīzes dēļ naudas prēmijas apmērs samazināts no līdzšinējiem desmit līdz astoņiem miljoniem zviedru kronu (no 815 000 līdz 652 000 latu).

 

Nobela Miera prēmija tiks pasniegta Alfrēda Nobela nāves gadadienā – 10. decembrī – Oslo, bet pārējo prēmiju ieguvēji tajā pašā dienā tiks apbalvoti Stokholmā.