Pasākuma galvenā vērtība bija retā iespēja satikties bibliotēku nozares pārstāvjiem ar saskarnozares — arhīvu speciālistiem, kā arī plašais aktuālu tēmu loks un informatīvi bagātais saturs.

 

Latvijas nacionālais dokumentārais mantojums

 

Sanāksmes 1. sesija pilnībā bija veltīta arhīvu un starpnozaru darba tematikai.
Kā zināms, 2011. gada 1. janvārī spēkā stājās jauns Arhīvu likums. Tika uzsākta plaša valsts arhīvu sistēmas reorganizācija. Uz 17 reorganizējamo valsts arhīvu sistēmas iestāžu bāzes, tās apvienojot, tika izveidota jauna, kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA). Jaunajā Arhīvu likumā noteikts, ka LNA direktoru uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc kultūras ministra ierosinājuma. Par LNA direktori kļuvusi līdzšinējā Latvijas Valsts arhīva direktore Māra Sprūdža.
 

LNA direktora vietniece nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšanas un pieejamības jautājumos Ingūna Slaidiņa iepazīstināja ar LNA jauno struktūru, aktualitātēm, kā arī ieskicēja iestādes nākotnes attīstības perspektīvas. Viņa uzsvēra, ka LNA joprojām ir reorganizācijas procesā — tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta normatīvie akti, izdarīti grozījumi esošajos, tiek sakārtota iekšējā normatīvā bāze, notiek algu izlīdzināšana, u.t.t.

 

Viena no būtiskām LNA darba aktualitātēm — Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta “Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas 2. kārta” īstenošana. Projekta virzītājs ir valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”, izstrādātājs — a/s “RIX Technologies” — informācijas tehnoloģiju kompānija, kas bibliotekārajai sabiedrībai labi pazīstama kā Latvijas Digitālās Kultūras kartes izstrādātāja. Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma (VVAIS) tiek izstrādāta, lai nodrošinātu arhīva pamatprocesu (aprakstu veidošana, datu glabāšana, klientu apkalpošana, u.c.), atbalsta procesu un ar tiem saistīto darba plūsmu īstenošanu digitālā vidē. Projekta 1. kārta noritēja laika posmā no 2005. gada septembra līdz 2008. gada jūlijam. Projekta 2. kārtā VVAIS tiek attīstīta un pilnveidota, piemēram, tiek izstrādāti jauni sistēmas moduļi, kuri atbalstīs LNA fonda dokumentu digitalizāciju un arhīva e-pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Projekta ietvaros sagatavoti priekšnoteikumi plaša mēroga dokumentu digitalizācijai LNA: izstrādātas “Vadlīnijas dokumentu digitalizācijai valsts arhīvos” un iepirkta specializēta digitalizācijas tehnika. Notiks arī arhīva darbinieku apmācības. Plānots, ka projekts tiks pabeigts līdz 2013.gada maijam.

 

I. Slaidiņa sniedza ieskatu jau paveiktajā digitalizācijas jomā. Starp interesantākajiem izveidotajiem digitālajiem resursiem minama virtuālā arhīva lasītava “Raduraksti” dzimtu vēstures pētniecībai, kur pieejamas Latvijas evaņģēliski luterisko, Romas katoļu, pareizticīgo, baptistu, reformātu, uniātu un vecticībnieku draudžu baznīcu grāmatas, rabinātu metriku grāmatas līdz 1905. gadam un 1. Viskrievijas tautas skaitīšanas Kurzemes, Vitebskas un Vidzemes guberņās 1897. gadā dokumenti, kā arī dvēseļu revīziju saraksti. Datu bāzē “Latvijas kultūras vēsture attēlos”. Sērija A : Portreti” iekļauti laikposmā līdz 1914. gadam tapuši 2900 portreti (zīmējumi, siluetportreti, dagerotipijas un fotogrāfijas) no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Valsts vēstures arhīva krājumiem. Ņemot vērā sabiedrības pieaugošo pieprasījumu pēc ģenealoģiska un biogrāfiska satura informācijas, personu datubāzu izveide kļuvusi par vienu no LNA prioritātēm. Izveidotas datubāzes “Rīgas prefektūras pasu lietu kolekcijas personu rādītājs”, “Deportētie Latvijas iedzīvotāji 1941, 1949, 1945–1953“, “Latvijas augstskolu studenti. 1862–1945”.

LNA tīmekļa vietnē pieejama elektroniskā datubāze “Nacionālā arhīva fonda centrālais reģistrs”, kas sniedz pilnīgu informāciju par LNA fondiem. Atsevišķa tīmekļa vietnes sadaļa veltīta LNA digitālajiem un videoresursiem.

Kā nākotnes plānu I. Slaidiņa ieskicēja LNA digitalizācijas programmas izstrādes pabeigšanu un digitālo resursu attīstību 3 virzienos: arhīva uzziņu sistēmas digitalizāciju — arhīva dokumentu vairāklīmeņu aprakstu veidošanu VVAIS; arhīva dokumentu kolekciju (karšu, pergamentu, fotodokumentu, baznīcgāmatu u.c.) digitalizāciju un virtuālo lasītavu izveidi; tematisku datubāzu veidošanu. Diemžēl, tā kā valsts dotācija LNA paredzēta tikai darbinieku algām un 20% uzturēšanas izmaksu — pārējo iestāde spiesta nopelnīt saviem spēkiem, līdz šim primāri resursi tika novirzīti maksas pakalpojumu sniegšanai, nevis savu fondu digitalizācijai.

LNA direktora vietnieks nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanas, arhīva attīstības un starptautisko sakaru jautājumos Gatis Karlsons aktualizēja būtisku problēmu — kā nošķirt arhīvos un citās atmiņas institūcijās (bibliotēkās, muzejos) komplektējamo resursu atlases principus? Piemēram, rokrakstus komplektē gan arhīvi, gan bibliotēkas, gan muzeji. Jautājumu vēl vairāk sarežģī reālā prakse — rokraksti var būt tikai daļa no kādas personas arhīva, tādēļ nereti šajās institūcijās nonāk lietas, kas pēc būtības neietilpst to kompetencē. Piemēram, arhīvā glabāšanai atdotam manuskriptu krājumam ir pievienotas protēzes, pēcnāves maska, kurpes, prievītes vai tautastērps. Tie ir priekšmeti, kuriem visdrīzāk vieta būtu muzejā, kur tiem tiktu nodrošināti optimālākie glabāšanas apstākļi. Humoristiskai atkāpei, bet reizē arī apliecinot risināmā jautājuma nopietnību, G. Karlsons pastāstīja par gadījumu, kad arhīvam nācies cīnīties ar kožu invāziju, kuras piesaistījušas tekstilijas, bet kas pie reizes nesmādējušas arī arhīva dokumentus… Savukārt bibliotēkas un muzeji glabā, piemēram, ugunsnedrošās uz nitrocelulozes pamatnes ražotās filmas un fotofilmas, kurām tieši arhīvos nodrošināti īpaši glabāšanas apstākļi speciāli izveidotā atsevišķā arhīvglabātavā. Tomēr izstrādāt stratēģiju, kurā būtu stingri noteikts, kas kurai atmiņas institūcijai jāglabā, iespējams tikai teorētiski. Reālajā praksē to izdarīt nav iespējams, jo, pirmkārt, vērā ņemama fiziskās personas griba — izvēle, kurai no institūcijām atdot glabāšanā sev piederošas lietas. Ne vienmēr fiziskās personas izvēli iespējams ietekmēt, kā arī ne vienmēr atmiņu institūcijām ir iespēja tieši sastapties ar fizisko personu, kas dokumentus nodod glabāšanā. Ļoti bieži tās saņem banānu kastēs sapakotus arhīvus (kas nereti mērojuši tālu ceļu no Austrālijas un citām bijušajām trimdas latviešu mītnes zemēm), kuros iekļauti vērtīgi materiāli — gan grāmatas, gan rokraksti, gan priekšmeti — bez atpakaļadreses, bez pavaddokumentiem, kuros būtu izteikta sūtītāja griba. Otrkārt, kā vēsturiskais mantojums un pētniecības bāze pastāv personālie jeb personas fondi, kuros vienuviet tiek saglabāti visi priekšmeti, kas saistīti ar konkrēto personu. Svarīga arī prognozējamā dokumenta izmantošanas intensitāte, piemēram, arhīvu dokumentu izmantojamība ir zema — tiek lēsts, ka no 20 miljoniem LNA glabāšanas vienību gada laikā tiek pieprasīti vien aptuveni 2 miljoni.

G. Karlsons uzsvēra, ka atmiņas institūciju mērķim jābūt nevis sāncensībai, bet gan sadarbībai. Pats svarīgākais ir resursu pieejamības nodrošināšana. Neskatoties uz to, ka aprakstīšanas principi un standarti atmiņas institūcijās ir atšķirīgi, ir iespējams izveidot visām kopēju uzziņu sistēmu. G. Karlsons izteica cerību, ka v/a “Kultūras informācijas sistēmas” (v/a KIS) projekts “Kultūras un atmiņas institūciju vienotās informācijas pārvaldības sistēma” (KAIVIPS), kura ietvaros plānota arī vienota kultūras informācijas meklēšanas rīka izveide, sekmēsies un šāda iespēja tiks nodrošināta.

LNA dokumentu preventīvās saglabāšanas departamenta direktore Inga Šteingolde iepazīstināja ar dokumentu saglabāšanas praksi un pieredzi LNA. Departamenta pārziņā ietilpst virkne sarežģītu funkciju: LNA dokumentārā mantojuma preventīvās saglabāšanas koordinēšana un kontrole (piem., vides un dokumentu mikrobioloģiskā testēšana, ķīmiskā analīze, glabātavu un dokumentu dezinfekcija), LNA dokumentārā mantojuma konservācija un restaurācija, mikrofilmēšana, digitalizācija un fotoreproducēšana. Departaments arī organizē un vada praktiskus seminārus par to, kā veikt nelielu dokumentu labošanu, kā arī lekcijas par dažādiem dokumentu saglabāšanas aspektiem gan arhīva darbiniekiem, gan citiem interesentiem (dažādām iestādēm, u.c.) Gadā laikā LNA restaurētas tiek vidēji 14 000 dokumentu lapas, 90 m2 karšu, 38 glabāšanas vienības pergamentu un ādas iesējumu, 35 vaska zīmogi, 10 grafikas, savukārt konservācija tiek veikta 75 000 lapām gadā. I. Šteingolde iepazīstināja ar restaurācijas procesa posmiem, kā arī dalījās praktiskos ieteikumos grāmatu restaurācijā, gan uzsverot, ka restauratoram nepieciešama atbilstoša profesionāla kvalifikācija un pie nopietniem restaurācijas darbiem profesionāli nesagatavotam cilvēkam ķerties nevajadzētu. Bibliotekāri uzzināja īpašu Dānijā radītu recepti, kā izgatavot kviešu cietes līmi jeb klīsteri, kā arī ieguva informāciju, kur iegādāties speciāli bibliotēku un arhīvu vajadzībām izgatavotus materiālus dokumentu labošanai — firmas Neschen AG pašlīmējošos materiālus, JAPICO izgatavoto japāņu papīru, Bookkeeper aerosolu papīra skābes neitralizācijai un papīra skābumu noteicošos zīmuļus, Cista un pašmāju firmas SIA “S.A.T. Unitel” kārbas dokumentu glabāšanai.

Ar LNA bibliotēkas vēsturi, misiju, mērķiem, krājuma tematisko aptvērumu un darbību iepazīstināja tās vadītāja Ināra Millere. Ekonomiskās recesijas radītās pārmaiņas lielā mērā skāra bibliotēkas darbu — 6 cilvēku štats, kas ļāva bibliotēkā izvērst nopietnu zinātnisko darbību, tika samazināts līdz vienam cilvēkam. Šobrīd bibliotēkas galvenais mērķis ir nodrošināt LNA un citu valsts, sabiedrisko, privāto institūciju darbiniekus ar darbam un izglītībai nepieciešamo informāciju par arhīvu un dokumentu pārvaldības jautājumiem. Uz mājām dokumentus izsniedz tikai arhīvu sistēmas darbiniekiem.

Arhīva bibliotēkas vēsture iestiepjas 19.gadsimtā, bet daļa ēkas saglabājusies no 13.gadsimta, kad šeit atradās t.s. pelēko mūku klosteris, arī mūkiem šeit bijusi bibliotēka. Senākā bibliotēkā ir Vidzemes bruņniecības fonda daļa, kurā ir izdevumi no 1506.gada. Tā kā bibliotēkai 1991.gadā tika pievienota LKP CK Partijas vēstures institūta bibliotēka, šī ir viena no retajām vietām, kur pētnieki vienuviet var skatīt visu padomju periodā izdoto dokumentu krājumu — šobrīd īpašu interesi tas izraisa ārzemniekiem. Ārzemju viesus bibliotēkā ļoti interesē arī ģenealoģiskie izdevumi, Latvijas un Baltijas vēsture, uzziņu izdevumi, piemēram, senās adresu grāmatas, kurās tiek meklētas savu senču darbības pēdas Latvijā. Ārzemju lasītāju skaits sastāda 35% no kopējā apmeklētāju skaita.

 

Valsts politika bibliotēku nozares attīstībā

 

LR KM Bibliotēku un arhīvu nodaļas vadītājs Jānis Turlajs iepazīstināja ar valsts jauno kultūrpolitikas pamatnostādņu “Radošā Latvija 2014–2020” projektu un šo pamatnostādņu ietvaros ieskicēto jauno bibliotēku nozares stratēģiju, kurā formulēti nozares jaunie izaicinājumi un bibliotēku politikas mērķi. “Radošā Latvija 2014–2020” cieši saistīta ar “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam” (Latvija 2030) un Nacionālās attīstības plānu, arī bibliotēku politikas veidošanā jāvadās pēc šajos dokumentos formulētajiem attīstības virzieniem. Bibliotēkām ir jākļūst par vietām, kuras ar saviem resursiem un pakalpojumiem piedalās radošuma, inovāciju, zināšanu, sabiedrības komunikācijas, saliedētības un identitātes veicināšanā. Akcentējama starpnozaru sadarbība — ja līdz šim katra institūcija pamatā plānojusi darbību savas nozares politikas ietvaros, tad šobrīd nepieciešams ņemt vērā arī starpsektorālās (piemēram, izglītības, ekonomikas, u.c. jomu) politikas uzstādījumus, tādējādi veicinot starpnozaru sinerģiju un sekmējot radošā potenciāla apzināšanu un izmantošanu valsts attīstībā.

Pamatnostādņu “Radošā Latvija 2014–2020” projekta bibliotēku sadaļa izsūtīta bibliotēkām apspriešanai, bibliotekārā sabiedrība aicināta dokumentu izvērtēt un iesniegt precizējumus un papildinājumus līdz 2012. gada 17. decembrim. Priekšlikumus plānots izskatīt Latvijas bibliotēku padomes decembra sēdē.

V/a KIS projektu vadītājs Aldis Liepa informēja, ka Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) 2. kārtas koncepcijas izstrāde ir pabeigta, noslēgusies arī tās sabiedriskā apspriešana, un dokuments tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā. Pēc koncepcijas apstiprināšanas tiks izstrādāts rīcības plāns koncepcijā minēto virzienu īstenošanai. Koncepcijas īstenošana paredzēta līdz 2020. gadam.

VVBIS 2. kārtas ieviešanas koncepcijā paredzēti divi bibliotēku sistēmas attīstības scenāriji — attīstības scenārijs un bāzes scenārijs, kurā ir samazināts gan aktivitāšu skaits, gan bibliotēku aptvērums, kas konkrētās aktivitātēs tiks iesaistītas. Ņemot vērā zināšanu sabiedrības attīstības paradigmas Latvijā, par piemērotāko risinājumu VVBIS ieviešanā ir atzīts attīstības scenārijs.

Koncepcijā aptverts viss valsts bibliotēku spektrs, arī izglītības iestāžu un nozaru bibliotēkas. Koncepcijā noteikti šādi VVBIS turpmākie attīstības virzieni: vienotas datu un zināšanu organizācijas sistēmas izveide (virtuālais kopkatalogs, vienotās kontrolētās vārdnīcas u.c.); bibliotēku sistēmas pakalpojumu optimizācija (vienotas pakalpojumu sniegšanas sistēmas izveide, vienots bibliotēku lietotāju reģistrs, vienota bibliotēku pakalpojumu kataloga izveide, pakalpojumu kvalitātes vadlīniju izstrāde un ieviešana, u.c.); profesionālās pilnveides atbalsta sistēmas attīstība; tehnoloģiskās platformas attīstība. Interesenti, kas ar koncepcijas projektu līdz šim vēl nav iepazinušies, var griezties v/a KIS vai Latvijas bibliotēku padomē.

Gulbenes bibliotēkas vadītāja, LBP darba grupas MK noteikumu Nr.371 “Noteikumi par bibliotēkas darbam nepieciešamo darbinieku skaitu un darbinieku amatu ieņemšanai nepieciešamo izglītību” grozījumu izstrādei vadītāja Antra Sprudzāne informēja, ka noteikumi ir izstrādes gala stadijā, taču trūkst priekšlikumu speciālo, augstskolu un koledžu bibliotēku darbinieku izglītības prasību noteikšanai. Tādēļ sanāksmes dalībnieki tika sadalīti trīs darba grupās, un katra grupa sprieda par noteikumos apspriežamajām izglītības prasībām sava tipa bibliotēkās. A.Sprudzāne informēja, ka no 2013. gada janvāra tiks sākta skatīt šo noteikumu otrā sadaļa, kas attiecas uz darbinieku skaitu bibliotēkā.

 

TEL — Eiropas digitālie resursi

 

Sanāksmē viesojās TEL komunikācijas un mārketinga vadītājs Aubéry Escande, kurš iepazīstināja ar Eiropas bibliotēku TEL (The European library), tās attīstību un iniciatīvām. Atšķirībā no Europeana, kas paredzēta vispārējam lietotājam, TEL mērķauditorija ir zinātnieki. Šobrīd TEL tiešsaistes portālā piedāvātas 48 Eiropas nacionālo bibliotēku un arvien pieaugoša skaita vadošo zinātnisko bibliotēku kolekcijas, kopumā aptuveni 200 miljoni drošticamu bibliotēku resursu. TEL šobrīd īsteno 7 projektus: Arrow Plus, Enumerate, Europeana Libraries, Europeana newspapers, CENDARI, DIGGICORE, Europeana Cloud. A. Escande informēja par iespējām pievienoties TEL un to, ko dalība TEL var sniegt bibliotēkām (partnerattiecības, kolekciju eksponēšana, dalība projektos, u.c.). Dalības maksa bibliotēkām ir no 500 līdz 5000 eiro gadā, bibliotēku konsorcijiem iespējamas atlaides. Vairāk par TEL piedāvājumu bibliotēkām TEL tīmekļa vietnē sadaļā “Membership“.

 

Neformālās un informālās izglītības rezultātu atzīšana Latvijā

 

LNB projektu vadītāja Marta Dziļuma un Gulbenes bibliotēkas vadītāja Antra Sprudzāne prezentēja projektu Val-Net, kuru īsteno pieci partneri: LNB, mācību un konsultāciju centrs “Baltic Bright”, Valsts izglītības satura centrs, Latvijas pieaugušo izglītības apvienība, Gulbenes bibliotēka, kā asociētais partneris piedalās izglītības apvienība “I Fortum”. M.Dziļuma uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi atzīt neformālā un pašizglītības ceļā iegūtās izglītības rezultātus, tādēļ veidojami neformālās un informālās izglītības rezultātu atzīšanas mehānismi. Jo īpaši svarīgi tas ir brīdī, kad ļoti daudzas Eiropas valstis atgūstas no ekonomiskās recesijas, jo dod iespēju dinamiski piemēroties darba tirgum. Latvija ārpus formālās izglītības rezultātu atzīšanas mehānismu izveidi izglītības sistēmā plāno ieviest līdz 2015. gadam, kā tas definēts ES izglītības politikas dokumentos. Šobrīd Latvijā šī sistēma tikai sāk veidoties, ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālās kompetences novērtējumu var veikt vairāk nekā 100 profesionālajām kvalifikācijām (vairāk par novērtēšanas kārtību un iespējām — Izglītības kvalitātes valsts dienesta tīmekļa vietnē).

Val-Net mērķis ir veicināt izpratni par neformālās un informālās izglītības rezultātu atzīšanu, kā arī izveidot ilgtspējīga informācijas apmaiņas mehānismu — nacionāla mēroga sadarbības tīklu indivīdiem un organizācijām, kas ir iesaistīti formālajā, neformālajā un informālajā izglītībā — gan kā tās nodrošinātāji, gan kā lietotāji, gan kā politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji. Plaša informācija par projektu pieejama tīmekļa vietnē http://www.valnetlatvija.eu/.

 

LATABA e-resursu darba grupa: aktualitātes

 

Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas bibliotēkas vadītāja, LATABA e-resursu darba grupas vadītāja Una Lukjanova informēja, ka 2012. gada jūnijā ir atjaunota elektronisko informācijas resursu darba grupa ar mērķi veicināt pieredzes apmaiņu starp LATABA bibliotēkām darbā ar elektroniskajiem informācijas resursiem, kā arī sniegt konsultatīvu atbalstu akadēmiskajām bibliotēkām dažādos ar e-resursiem saistītos jautājumos. U. Lukjanova izvirzīja šobrīd aktuālākos jautājumus: e-resursu definēšana, bezmaksas e-resursi, sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju (Latvijas akadēmiskā tīkla projekts, citējamības datubāzes, augstskolu vajadzības saistībā ar e-resursiem). Darba grupā apspriesta ideja izveidot vienotu bezmaksas e-resursu datubāzi, kur katra bibliotēka pievienotu savai nozarei specifiskos resursus. Uz kādas platformas to veidot? Aktuāli ir arī jautājumi par resursu digitalizāciju un digitālo repozitāriju veidošanu, e-resursu mārketingu, informācijpratību un darbu ar lietotājiem. U. Lukjanova informēja, ka nākamā darba grupas tikšanās plānota 2013. gada janvāra beigās, un aicināja pievienoties darba grupai ikvienu, kuram šie jautājumi ir aktuāli.

 

UNESCO Minskas rekomendācija atvērtai piekļuvei zinātniskajiem resursiem

 

LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš iztirzāja UNESCO un Baltkrievijas Nacionālās bibliotēkas rīkotajā konferencē “Reģionālā konsultācija par atvērtu piekļuvi zinātniskajai un pētniecības informācijai”, kas norisēja 2012. gada 5.–7. septembrī Minskā, pieņemto rekomendāciju atvērtai piekļuvei zinātniskajiem resursiem. Izmantojot IKT sniegtās iespējas, zinātnisko informāciju nepieciešams padarīt plaši pieejamu sabiedrībai, lai veicinātu tās izmantošanu. Brīvu un atvērtu pieeju tiešsaistē zinātniskajām publikācijām un datiem ļauj sniegt atvērtā piekļuve (open access). Nepieciešams attīstīt atvērtās piekļuves publicēšanas kanālus un pētniecības informācijas sistēmas. Brīvpiekļuvē jābūt visu publiski (ar sabiedrības naudu) finansēto pētījumu rezultātiem. U. Zariņš atzinīgi vērtēja to, ka gan LNB, gan Latvijas Universitātes bibliotēka, gan Rīgas Tehniskā universitāte jau sākušas veidot savus akadēmiskos repozitārijus, šāda aktivitāte paredzēta arī Latvijas akadēmiskā tīkla projektā. U. Zariņš aicināja bibliotēkas atbalstīt un popularizēt atvērtās piekļuves iniciatīvu.

 

LNB — jauna tīmekļa vietne

 

LNB sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Valtiņa ziņoja, ka LNB izveidota jauna, modernizēta tīmekļa vietne. Idejas un ietekmes smeltas gan no Ņujorkas publiskās bibliotēkas, Francijas Nacionālās bibliotēkas, Britu bibliotēkas un Tate muzeja tīmekļa vietņu risinājumiem. Galvenā tendence — izvēlēties vienu centrālo laukumu, kas pievērš uzmanību, ap kuru izkārtot pārējo informāciju. Īpaši izcelts ir elektroniskais katalogs un sadaļa bērniem “Lasāmkoks”. Tā kā izvēlne “Jautā bibliotekāram” jaunajā lapā pieejama jau ar otro klikšķi, to izmanto arvien aktīvāk. Izveidota jauna sadaļa “LNB iesaka”. Ekrāna sānos ir izkārtotas sociālo mediju plūsmas.

 

Ziemeļvalstu vadošo bibliotēku pieredze

 

LNB Bibliogrāfijas institūta direktore Anita Goldberga dalījās iespaidos, kurus guva Ziemeļvalstu Ministru padomes Nordic-Baltic programmas “Valsts administrācija” projekta “Ziemeļvalstu vadošo nacionālo bibliotēku iepazīšana” ietvaros apmeklējot Dānijas, Norvēģijas un Somijas nacionālās bibliotēkas. A. Goldberga sniedza institucionālās un nacionālās sadarbības raksturojumu visu triju valstu nacionālajās bibliotēkās, iepazīstināja ar iespaidīgo veikumu un vēl iespaidīgākajiem plāniem digitalizācijas jomā, piemēram, tiekšanos uz 100% digitālu darbības modeli Dānijā, Bookshelf.no risinājumu Norvēģijā, kas sniegs piekļuvi visām Norvēģijā publicētajām grāmatām no 1649. līdz 2000. gadam, tajā skaitā 250 000 ar autortiesībām aizsargātiem darbiem Norvēģijā. Interesanta pieredze ir bibliotēkas vadības modelis Norvēģijā — Līderu programma. Dānijas Nacionālā bibliotēka izcēlusi kultūras centra funkciju — tajā izveidota kultūras nodaļa, kurā strādā 35 darbinieki.  Stāstījumu papildināja spilgti vizuālie iespaidi.

 

Sanāksmes nobeigumā dalībnieki tika aicināti iepazīties ar LNA bibliotēku.

 

Pasākuma referātu prezentācijas pieejamas LNB tīmekļa vietnē