Sarunāsimies par biedrošanās nozīmi mūsdienās un pagātnē. Savulaik biedrībām bija neatsverama loma nācijas un valsts veidošanās procesos. Kas biedrības vieno šodien – problēmas vai iespējas? Kāpēc biedroties? Kādas problēmas risina biedrības un ar kādām grūtībām saskaras pašas?
Saruna par nācijas vērtībām. Kas ir nācijas stūrakmeņi? Kas virza nācijas apziņu un attīstību? Kā kultūras vērtības, valoda, tradīcijas, vēsture veido nācijas identitāti? Kā nācijas vērtības saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm? Vai spējam radīt jaunus stūrakmeņus?
Projektā “Iedvesmas bibliotēka” Ropažu bibliotēka īstenojusi ideju par āra skatuvi. 18. jūlijā tā svinīgi atklāta ar koncertu un muzikālu izrādi bērniem. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības (Biedrība) projekts Iedvesmas bibliotēka ir atbalsts un iespēja īstenot mūsdienīgas pārmaiņas bibliotēku telpās, arhitektūrā un dizainā.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 4. augustam.
Stāsti caurauž mūsu dzīvi, taču prasme tos ieraudzīt un izstāstīt ir prakses un treniņa jautājums. Bibliotēku darbā spēja ieraudzīt stāstus, izcelt tos, pārstāvēt savas iestādes un savas kopienas intereses caur stāstu, sarunāties ar savu kopienu ir ārkārtīgi būtiska un arvien izkopjama prasme.
Klajā nācis Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas IFLA Vides, ilgtspējas un bibliotēku sekcija ENSULIB bezmaksas informatīvais izdevumu angļu valodā.
21. maijā Nīcgales tauta bibliotēkā svinēja Nīcgalei 760 un notika radošās darbnīcas “760 centimetri Nīcgalei”.
21. maijā Nīcgales pagasta tautas bibliotēkā svinēja 760. gadskārtu Nīcgalei, kopš tās vārds minēts rakstītos vēstures avotos. Lai šis notikums spilgtāk iespiestos jaunās paaudzes nīcgaliešu atmiņā, notika radošās darbnīca “760 centimetri Nīcgalei”. Nīcgales pamatskolas skolēni skolotājas Evijas Kleinas vadībā izgatavoja fantastiskas puķes no 21. gadsimtam raksturīgiem materiāliem. Bērnudārza “Sprīdītis” audzēkņi kopā ar audzinātājām bibliotēkā darināja ziedus Nīcgalei. Pasākums noslēdzās ar svētku kliņģeri un augstas laimes vēlējumiem dzimtajai Nīcgalei un visiem nīcgaliešiem.
Bērnu radošie darbi vēl ilgi priecēs visus bibliotēkas apmeklētājus.
Vēstures avoti Nīcgali min jau no Jersikas ķēniņa Visvalža laikiem, tad te ir bijusi senlatviešu pils. Pilskalns ir meklēts un identificēts Daugavas krastā “Buiviešos” – Buiviešu pilskalns.
Priesteris – vēstures pētnieks Alberts Budže ir izpētījis un žurnālā Katoļu Dzeive Nr.4 1994. gadā raksta: “pirmo reizi Nīcgales vārds minēts 1254. gadā. Paklausīdams vācu ordeņa Livonijas mestra lūgumam pāvests Innocents IV (1243.-1254.) ņem ordeņa brāļus, hospitāļus un visus īpašumus savā un sv. Pētera krēsla aizsardzībā un jo sevišķi apstiprina ordeņa tiesības uz Alektes, Kalves, Sēles, Medenes un Nīcgales (Niczegale) pilīm un ciemiem. Šis pāvesta Innocenta IV raksts izdots Asīzē 1254. gada 13. maijā.”
Pats vārds “nīca”, kā raksta Konversācijas vārdnīcā, nozīmē vieta pa straumi uz leju. Nīcgale – apvidus pie kādas upes ietekas zemienē. Nīca – ir kuršu vārds, jo Kurzemē pie Liepājas jūras krastā ir apdzīvota vieta Nīca. Nīcgale – latgaliski Neicgola ir sena latgaļu apdzīvota vieta. Tās nosaukumā, kā min profesors I.Loja, raksturīga tradicionālā latgaliešu izskaņa “gols”, līdzīgi : Sakstagols, Somogols, Molagols u.c. Tas liecina par šī toponīma arhaismu.
