21. maijā Nīcgales pagasta tautas bibliotēkā svinēja 760. gadskārtu Nīcgalei, kopš tās vārds minēts rakstītos vēstures avotos.  Lai šis notikums spilgtāk iespiestos jaunās paaudzes nīcgaliešu atmiņā, notika radošās darbnīca “760 centimetri Nīcgalei”. Nīcgales pamatskolas skolēni skolotājas Evijas Kleinas vadībā izgatavoja fantastiskas puķes no  21. gadsimtam raksturīgiem materiāliem. Bērnudārza “Sprīdītis” audzēkņi kopā ar audzinātājām bibliotēkā darināja ziedus Nīcgalei.  Pasākums noslēdzās ar svētku kliņģeri un augstas laimes vēlējumiem dzimtajai Nīcgalei un visiem nīcgaliešiem.

 

Bērnu radošie darbi vēl ilgi priecēs visus bibliotēkas apmeklētājus.

Vēstures avoti Nīcgali min jau no Jersikas ķēniņa Visvalža laikiem, tad te ir bijusi senlatviešu pils. Pilskalns  ir meklēts un identificēts Daugavas krastā “Buiviešos” – Buiviešu pilskalns.

 

Priesteris – vēstures pētnieks Alberts Budže ir izpētījis un žurnālā Katoļu Dzeive Nr.4 1994. gadā  raksta: “pirmo reizi Nīcgales vārds minēts 1254. gadā. Paklausīdams vācu ordeņa Livonijas mestra lūgumam pāvests Innocents IV (1243.-1254.) ņem ordeņa brāļus, hospitāļus un visus īpašumus savā un sv. Pētera krēsla aizsardzībā un jo sevišķi apstiprina ordeņa tiesības uz Alektes, Kalves, Sēles, Medenes un Nīcgales (Niczegale) pilīm un ciemiem. Šis pāvesta Innocenta IV raksts izdots Asīzē 1254. gada 13. maijā.”

 

Pats vārds “nīca”, kā raksta Konversācijas vārdnīcā, nozīmē vieta pa straumi uz leju. Nīcgale – apvidus pie kādas upes ietekas zemienē. Nīca – ir kuršu vārds, jo Kurzemē pie Liepājas jūras krastā ir apdzīvota vieta Nīca. Nīcgale – latgaliski Neicgola ir sena latgaļu apdzīvota vieta. Tās nosaukumā, kā min profesors I.Loja, raksturīga tradicionālā latgaliešu izskaņa “gols”, līdzīgi : Sakstagols, Somogols, Molagols u.c. Tas liecina par šī toponīma arhaismu.