Nekad nerakstiet tekstā tikai lielos burtus: Intervija ar bibliotēku mārketinga speciālistu Marku Āronu Poldžeru
Cik svarīga bibliotēkā ir labi izstrādāta norāžu sistēma? Kādi noteikumi jāievēro, tādu veidojot? Bibliotēku portāls aicināja uz interviju Marku Āronu Poldžeru – kanādiešu akadēmiķi, bibliotēku mārketinga speciālistu, žurnāla “Marketing Libraries Journal” redaktoru un pērn publicētās grāmatas “Library Signage and Wayfinding Design” autoru.
1986. gada kinofilmā “Labirints” galvenā varone Sāra uz labirinta flīzes ar sarkanu lūpukrāsu uzvelk bultu, lai pēcāk zinātu, uz kuru pusi gājusi, un vieglāk atrastu ceļu. Kad varone ir jau ap stūri, flīzi no apakšas piepaceļ mazs, dusmīgs goblins un atpakaļ atliek to otrādi. Lai bibliotēkas, ņemot vērā piedāvātās informācijas apjomu, lasītāju neievestu strupceļos, noder ne vien neatsveramais bibliotekāra atbalsts, bet arī konsekventa un saprotama norāžu sistēma, kas apmeklētāju ved, nevis maldina.
Bibliotēkās, kas celtas no jauna, norāžu sistēma visbiežāk kļūst par daļu no pārdomāta dizaina. Tā ir arī iespēja arhitektam pateikt vairāk, izstāstīt bibliotēkai kādu svarīgu stāstu. Piemēram, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā katra stāva norādēm (un interjera elementiem) ir sava krāsa, kas simbolizē Latvijas agrāko naudas zīmi latu un tā atšķirīgās nominālvērtības. Bibliotēkas jaunā ēka – Gaismas pils – tika atklāta 2014. gadā, kad par vietējo valūtu kļuva eiro un lati ieripoja vēsturē. Norāžu sistēmā tie ir iemūžināti.
Savukārt pērn atvērtajā Ogres Centrālajā bibliotēkā, kura šogad iekļuva IFLA/Systematic pasaulē labāko publisko bibliotēku finālā, norāžu sistēmām izmantots burtveidols “Cīrulis”. Latviešu mākslinieks un dizainers Ansis Cīrulis 20. gadsimta 20. gados veidoja gleznojumus Ogres sanatorijā. Viņa iedvesmoti ornamentālie motīvi un arī burtveidols atbalsojas jaunās bibliotēkas ēkā.
Tomēr labs dizains nav tikai stāsts. Labs dizains pirmāmkārtām pilda savu funkciju. Uz labi veidota krēsla ir ērti sēdēt, bet laba norāžu sistēma ļauj bibliotēkas apmeklētājam viegli rast atbildes un ceļu pie meklētā, tādējādi atslogojot arī informācijas centra un bibliotekāru darbu.
Jaunākajā American Libraries žurnāla numurā ir publicēts fragments no Marka Ārona Poldžera (Mark Aaron Polger) grāmatas Library Signage and Wayfinding Design, kas izdota 2021. gadā. Grāmatas autors ir kanādiešu akadēmiķis, bibliotēku mārketinga speciālists un žurnāla Marketing Libraries Journal redaktors.
Bibliotēku portāls aicināja Marku Āronu Poldžeru uz īsu interviju, lai nodotu Latvijas bibliotēku darbiniekiem galvenos punktus, kas, viņaprāt, jāievēro, veidojot un pilnveidojot norāžu sistēmu.
Literatūrā un kino bibliotēkas nereti tiek portretētas kā neomulīgi labirinti, kuros itin viegli var pazust. No kurienes, jūsuprāt, šāds priekšstats ir radies?
Bibliotēkas tiešām var iedvest bailes. Bieži tās ir milzīgas būves, kurās tiek glabātas zināšanas: tas var šķist noslēpumaini un pat baisi. Bibliotēkām mēdz būt daudzi stāvi, arī grāmatu, galdu un krēslu rindas, neskaitāmās ejas un ailes var šķist draudīgas. Turklāt senatnē bibliotēkas bija svētas vietas. Arī bibliotēku darbinieki bija tikpat kā dievi, jo viņi šīs svētās zinības sargāja, un paši šķita neaizskarami, nepieejami.
Baiļu pārvarēšanā noteikti palīdzīgu roku sniedz orientieri. Vai labi izstrādāta norāžu sistēma nodrošina to, ka bibliotēkai ir vairāk apmeklētāju?
Laba norāžu sistēma nodrošina to, ka klientu apkalpošanas centrs tiek mazāk noslogots ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem. Labāka norāžu sistēma nozīme to, ka ir mazāk uztrauktu un apjukušu bibliotēkas lietotāju. Nē, norāžu sistēma vēl negarantē vairāk apmeklētāju, bet tiem, kas ierodas, tā palīdz un iedrošina uzturēties ilgāk, justies mazāk satrauktiem, neapjukt un prast ērti atrast meklēto.
Kādiem pieciem galvenajiem noteikumiem jūs ieteiktu bibliotēkām sekot, veidojot norāžu sistēmu?
- Norāžu sistēmai jābūt centrētai uz lietotāju. Jānodrošina tas, ka zīmes atbild uz lietotāju jautājumiem.
- Labākai norāžu sistēmai būtu jāgarantē, ka bibliotēkas lietotājs var nonākt no punkta A līdz punktam B un pēcāk izkļūt no bibliotēkas laukā viegli un bez problēmām.
- Norāžu sistēmas dizainam vispirmāmkārtām ir jābūt balstītam lietotāju atsauksmēs.
- Izmantojiet mazāk vārdu un vairāk reālistisku attēlu. Bibliotēku lietotājiem, meklējot ceļu, negribēsies lasīt pārāk daudz teksta.
- Radiet norādes tikai tam, ko lietotāji visbiežāk meklē. Viena no lielākajām problēmām bibliotēkās ir pārāk daudz zīmju un norāžu.
No kā noteikti izvairīties?
Nekad nerakstiet tekstā tikai lielos burtus! Esiet draudzīgi, esiet aktuāli, izmantojiet konsekventu valodu un vizuālos materiālus, lai visas norādes kopā kaut nedaudz izskatītos pēc norāžu “sistēmas”.
Kas jūs sākotnēji ieinteresēja bibliotēku mārketinga jomā?
Mēs nevaram vien sagaidīt, kad bibliotēkā ienāks apmeklētāji! Bet, lai tas notiktu, pirms tam ir jāstrādā. Bibliotēkām ir jābūt proaktīvām, stāstot par savām vērtībām, pakalpojumiem, resursiem, un ir stratēģiski jāstrādā ar mērķauditorijām dažādiem bibliotēkas pakalpojumu segmentiem. Katra lietotāju grupa bibliotēku izmanto citādāk, līdz ar ko katrā no gadījumiem arī mārketings atšķirsies. Aizraujošs darba lauks!
Pirms pieciem gadiem jūs uzsākāt Marketing Libraries Journal, joprojām esat žurnāla redaktors. Kādas galvenās pārmaiņas esat novērojis nozarē kopš pirmā numura iznākšanas 2017. gadā?
Arvien vairāk bibibliotēku darbinieku mārketinga mērķiem izmanto sociālos medijus, un arvien vairāk cilvēku piedalās digitālās mārketinga aktivitātēs un tiešsaistes pasākumos, jo īpaši kopš COVID pandēmijas.
Mūsu viedierīcēs ir tik daudz informācijas. Kā bibliotēkai tapt pamanītai sociālajos tīklos?
Bibliotēkām savu sociālo mediju ieraksti ir jāpublicē bieži, ir jākomunicē ar lietotājiem, jāveido dialogs, jāpublicē attēli, jābūt neformāliem, katrā platformā jārunā mazliet citādāk. Facebook atšķiras no Twitter un Instagram, līdz ar ko bibliotēkām ir jāapzinās, ka katra no šīm platformām paģēr mazliet citu saturu un izteikšanās veidu. Sociālos medijus ir jāizmanto paziņojumiem, reklamēšanai, informācijas izplatīšanai; lai dalītos ar labām ziņām, lai dalītos ar aktuālām ziņām, un ir jāraksta pastāvīgi, konsekventi un katru dienu!
Domājot par bibliotēkām tuvākajos gados: vai, jūsuprāt, dominēs virtuālā telpa jeb piedzīvosim fiziskās telpas renesansi?
Domāju, ka abas telpas ir vienlīdz svarīgas. Galvenais – ir jābūt līdzsvaram, bibliotēkām reklamējot gan savu fizisko telpu, gan digitālos pakalpojumu un resursus (datubāzes, bibliotēkas vietni, tiešsaistes izstādes, digitālās bibliotēkas kolekcijas, sociālos medijus, blogu, mēnešrakstu).
Ieskatoties krietni tālākā nākotnē: kādas jūs vēlētos bibliotēkas redzēt pēc simt gadiem?
Man gribētos domāt, ka līdzās digitāliem paklapojumiem un resursiem arī pēc simt gadiem mums joprojām būs bibliotēkas kā celtnes. Domāju, ka fiziskai telpai piemīt liela vērtība. Arī mēs paši nespējam būt pilnībā virtuāli, vai ne? Bibliotēku lietotājiem ir vēlme apmeklēt bibliotēkas, lai studētu, socializētos, pildītu mājasdarbus, rakstītu diplomdarbus, sadarbotos ar citiem cilvēkiem. Uz vietas to darīt ir daudz rosinošāk, un domāju, ka tas nemainīsies arī nākotnē.
Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
Bibliotēku portāla redaktore
portals@lnb.lv