Vai tikai Braila rakstā?

Nereti, domājot par cilvēkiem ar nopietniem redzes traucējumiem, viena no pirmajām lietām, kas nāk prātā ir Braila raksts, kas tā nezinātājos rada mulsumu, šoku, apjukumu un izbrīnu. Kā tajā punktu jūrā vispār kaut ko var saprast!

Braila raksts, saukts arī par neredzīgo vai punktrakstu, savu nosaukumu ieguvis no tā izgudrotāja Luija Braila. Raksts sastāv no sešpunktu simboliem, kas atkarībā no uz augšu izvirzītajiem punktiem un to kombinācijām veido burtus, ciparus, pieturzīmes un citus informācijas uztveršanai nepieciešamus apzīmējumus.

Punktrakstā var rakstīt izmantojot speciālu tāfeli un grifeli, ar kuru palīdzību punkti papīrā tiek iespiesti no aizmugures, ar Braila raksta rakstāmmašīnu, ar kuras palīdzību iespējams izveidot vairākus punktus vienlaikus, tādējādi procesu paātrinot, savukārt, liela apjoma tekstu, to skaitā mācību un daiļliteratūru, iespiež speciāls Braila raksta printeris.

Jāņem vērā, ka Braila raksta reljefo punktu attēlošanai nepieciešams biezs papīrs – 160 g/m2, kā arī šādi aprakstītas papīra lapas nedrīkst saspiest, pretējā gadījumā neredzīgo rakstā uzrakstītais var kļūt nesalasāms. Šī iemesla dēļ grāmatas Braila rakstā ir daudz biezākas par to analogiem redzīgo rakstā.

Latvijā grāmatas no redzīgo uz neredzīgo rakstu pārveido Latvijas Neredzīgo bibliotēka. Tāpat Latvijas Neredzīgo bibliotēkā tiek ieskaņotas audiogrāmatas.

Noklausīties grāmatu

Viens no vājredzīgiem un neredzīgiem lasītājiem draudzīgajiem literatūras formātiem ir audiogrāmatas. Arī tās tiek ieskaņotas par pamatu ņemot grāmatas redzīgo rakstā, kuras cilvēki ar redzes vai cita veida funkcionāliem traucējumiem, piemēram, lasīšanas traucējumiem (disleksiju) vai kustību traucējumiem (nevar noturēt rokās vai šķirstīt grāmatu), nevar izmantot. Salīdzinot ar grāmatām punktrakstā, audiogrāmatas aizņem maz vietas, tās var pārnēsāt praktiski jebkurā audiofailu datu nesējā, piemēram, CD vai zibatmiņa un klausīties jebkurā ierīcē, kas atskaņo MP3 formāta failus.

Gan grāmatas Braila rakstā, gan audio formātā ir paredzētas lietošanai cilvēkiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nespēj lietot parastās, komerciāli izdotās, tāpēc šo pielāgotā formāta grāmatu izplatīšana un nodošana citām personām ir autortiesību pārkāpums, par kuru paredzēta kriminālatbildība.

Tomēr cilvēkiem, kuriem patiešām ir veselības traucējumi, kuru dēļ pielāgotās grāmatas ir nepieciešamas, bažām nav pamata. Piedevām, tehnoloģijām attīstoties, gan reģistrēties Latvijas neredzīgo bibliotēkā, gan izvēlēties pielāgotās grāmatas no tās krājuma ir iespējams attālināti, izmantojot datoru un internetu.

Ar datoru uz TU?

Nezinātājam var šķist mulsinoši, tomēr digitālo tehnoloģiju attīstības laikmetā dators ir viens no vājredzīgu un neredzīgu cilvēku uzticamākajiem sabiedrotajiem. Tas ir iespējams, pateicoties gan speciālām ekrānlasošajām un ekrānpalielinošajām datorprogrammām, gan datoru operētājsistēmās iemontētiem vieglpiekļuves rīkiem, piemēram, ekrāna krāsu un kontrastu personalizēšanai, peles kursora pielāgošanai un lupas funkcijai, kas ļauj palielināt gan visu ekrānu, gan atsevišķas tā daļas.

Tā kā rīku un programmu ir daudz, katrs lietotājs no to klāsta izvēlas sev piemērotāko un vislabprātāk strādā ar savu datoru. Ja cilvēkam ir specifiskas redzes problēmas, svešs, t.i. ne savs vai publisks, dators var nebūt lietošanai ērts.

Ja informācija tiek sūtīta uz e-pastu vai iegūta no tīmekļvietnes, tai jābūt pietiekami skaidri saskatāmai vājredzīgiem cilvēkiem, t.i. tekstam jākontrastē ar fonu, un izlasāmai neredzīgajiem ar ekrānlasošo programmu, t.i. tā nedrīkst būt bildes formātā.

Kur vēl palīdz kontrasti?

Krāsu kontrasti palīdz ne tikai izlasīt tekstu vājredzīgajam, bet arī drošāk un ērtāk pārvietoties. Piemēram grīdas un sienu krāsu atšķirības gan savā starpā, gan ar telpā izvietotajām mēbelēm ļauj vājredzīgajam tās apiet daudz vieglāk nekā tad, ja krāsu atšķirību nebūtu. Tāpat atrast vēlamo ceļu telpā palīdzēs kontrastējošs grīdceliņš vai ar kājām sajūtams marķējums.

Ļoti svarīgi ir brīdināt apmeklētāju ar redzes traucējumiem par potenciāli traumatiskiem objektiem, piemēram, kāpnēm, stikla durvīm un sienām. Stiklu nepieciešams marķēt ar kontrastējošu marķējumu, kurš būtiski atšķiras no aiz stikla esošo objektu krāsas, tāpēc ir labāk pamanāms. Tāpat ar kontrastējošu joslu jāmarķē pakāpieni. Marķējuma funkciju var pildīt arī pretslīdes līste kontrastējošā krāsā, piemēram, gaišas līstes uz tumšiem pakāpieniem.

Ne mazāk svarīga ir arī informatīvo zīmju un uzrakstu izvietošana. Burtiem un cipariem jābūt pietiekami lieliem, vēlams ne mazākiem par 15 cm, vienādi bieziem, piemēram, fonts Arial, un jākontrastē ar fonu. Uzraksti metāla krāsā vai uz metāla krāsas fona vājredzīgam cilvēkam var būt nesaskatāmi, jo, skatoties no dažādiem punktiem, metāla krāsa izceļas ļoti dažādi un var pat saplūst ar fonu.

Kad priekšroka tiek dota rakstītajam tekstam

Cilvēki, kuri ir pieraduši lasīt redzīgo rakstā, var turpināt tā darīt arī redzei pasliktinoties. Šeit talkā nāk lupas – gan parastās stikla, gan digitālās. Ja stikla lupu ierobežo fizikas likumi – jo vairāk palielina, jo mazāks lupas diametrs, tad digitālo lupu izmēri ir teju neierobežoti – no kabatas formāta līdz datora monitora apmēriem.
Saglabāt lasītprieku palīdz arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkas izgatavotās grāmatas palielinātā redzīgo rakstā, kas līdzīgi kā grāmatas Braila rakstā vai audio formātā paredzētas lietošanai cilvēkiem, kam šādi pielāgojumi ir nepieciešami, piemēram, vājredzīgi cilvēki, seniori u.c.

Ne mazāk svarīgs ir apgaismojums, kas katram vājredzīgajam var būt jāpielāgo individuāli, ņemot vērā redzes atlikuma īpatnības. Vājredzīgajam cilvēkam var būt nepieciešams spilgtāks vietējais apgaismojums, piemēram, galda lampa, vai tieši pretēji – vājāks apgaismojums. Tāpat cilvēkam var būt grūtības pielāgoties apgaismojuma maiņai, tāpēc var būt nepieciešams ilgāks laiks priekšmetu u.c. objektu saskatīšanai dažādi apgaismotās vidēs.

Kad klātiene valdzina

Neraugoties uz digitālā laikmeta sniegtajām iespējām, cilvēki, arī vājredzīgi un neredzīgi, joprojām vēlas turēt rokās īstas grāmatas un, ja nav iespējas lasīt pašiem, lasīt tās ar kādu kopā.

Iespēja satikties, kopā atklāt jaunus literatūras apvāršņus un par tiem parunāt, var būt viena no lietām, ko vājredzīgi un neredzīgi cilvēki meklē bibliotēkā. Šādu tikšanos laikā paveras plašas bibliotēkas resursu izmantošanas iespējas – kopīga mākslas vai dokumentālo filmu vērošana, ierakstu klausīšanās, izzinošās literatūras lasīšana, darbošanās radošās darbnīcās.

Bibliotēkā ierodas arī suns…

Kaut arī dažādu sabiedrisko vietu ieejas durvis rotā informatīva zīme, ka ar suņiem ieeja ir aizliegta, ir suņi, kuri pilda ļoti atbildīgu pienākumu – ved cilvēku ar redzes invaliditāti. Uz šādiem suņiem aizliegums neattiecas.
Par suni – pavadoni nevar kļūt kurš katrs suns. Pirmās rakstura pārbaudes – uzvedības novērošana notiek potenciālā suņa – pavadoņa 2 mēnešu vecumā. Ja kucēna uzvedība atzīta par sunim – pavadonim piemērotu, notiek suņa socializēšana (iepazīstināšana ar ikdienišķām lietām) un apmācība pie kinologa, kas noslēdzas aptuveni tad, kad suns ir sasniedzis 2 gadu vecumu un atradis sev piemērotu neredzīgu sadarbības partneri, ar kuru kopā kārto eksāmenu.

Konkrēts suns – pavadonis ved tikai konkrētu cilvēku, kuram ir gatavs veltīt visu savu suņa darba mūžu, ko ir apliecinājis kopīgā eksāmenā paklausot savu neredzīgo saimnieku un saņemot kopīgi nopelnīto valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” izsniegto apliecību. Sabiedriskās vietās suni – pavadoni var atpazīt pēc speciāliem iemauktiem ar starptautisku palīdzības zīmi – sarkano krustu un rokturi, pie kura turas neredzīgais saimnieks. Tāpat šiem suņiem nav jānēsā uzpurnis, jo viens no viņu darba pienākumiem ir palīdzēt saimniekam pacelt zemē nokritušus priekšmetus, piemēram, maku vai atslēgas.

Suns – pavadonis veic ļoti atbildīgu darbu, tāpēc nedrīkst novērst suņa uzmanību – glaudīt, skatīties acīs, uzrunāt, kārdināt, cienāt u.c. Ja tomēr vēlaties iepazīties ar šo gudro un atbildīgo suni, pajautājiet saimniekam, vai un kā to būtu iespējams izdarīt. Tas pats attiecas arī uz cienastu – vispirms aprunājieties ar neredzīgo saimnieku, jo “našķi”, ko dažkārt vēlas dot suņiem, var izsist suni – pavadoni no ierindas, piemēram, izraisīt vemšanu, caureju, alerģiskas reakcijas (ausu tecēšanu u.c.). Rezultātā uz laiku var tikt ierobežota neredzīgā cilvēka ikdienas pārvietošanās, jo sunim ir jāveseļojas.

Saskarsmes izaicinājums

Redze ir ļoti būtiska cilvēku savstarpējā saskarsmē, tomēr vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem ir būtiski apgrūtināta vai nav vispār, tāpēc jāmeklē alternatīvi risinājumi.

Ja iespējams, uzrunājiet cilvēku vārdā. Ja telpā atrodas vairāki cilvēki, cilvēks ar redzes problēmām tā uzzinās, ka vēršaties tieši pie viņa. Ja uzruna nedarbojas, pieejiet pie cilvēka un pieskarieties viņa rokai no ārpuses.
Iepazīstiniet ar sevi, ņemot vērā situācijas kontekstu, piemēram, bibliotekāre, nosauciet savu vārdu, ja šāda identificēšana ir nepieciešama. Ja klientu satiksiet regulāri, viņš Jūs var atpazīt pēc balss, silueta, specifiskas frizūras utt.

Nepaceliet balsi, vājredzīgi un neredzīgi cilvēki parasti dzird labi. Nevelciet, nestumiet un negrūstiet vajadzīgajā virzienā, Jums taču arī nepatīk, ja Jūs velk, stumj vai grūž.

Pastāstiet, kas notiek telpā, kurā atrodaties, vai kāds tajā ienāk vai telpu pamet, kas pārējos telpā uzjautrina utt.

Ja nepieciešams cilvēku ar redzes grūtībām pavadīt, noskaidrojiet, kā konkrētā gadījumā būtu ērtāk. Cilvēks var Jums sekot, iet pie rokas vai uzlikt roku uz Jūsu pleca. Nevediet cilvēku ar redzes grūtībām sev pa priekšu, jo tā Jūs viņu nepasargāsiet no šķēršļiem, no kuriem Jums viņu jāpasargā.

Ja vēlaties, lai cilvēks apsēžas konkrētā vietā, pievediet viņu pie tās un uzlieciet viņa roku uz krēsla atzveltnes vai roku balsta. Viņš aptaustīs krēslu un apsēdīsies pats.

Priekšmetus dodiet cilvēkam tieši rokās, kā arī nepārvietojiet viņa mantas bez brīdinājuma. Nekādā gadījumā nesāciet kārtot cilvēka ar redzes grūtībām personīgās lietas, izņemot gadījumu, ja viņš pats Lūdz Jums kaut ko sameklēt. Katram cilvēkam ar redzes grūtībām ir sava lietu kārtība, kurā viņš orientējas, un jebkura “palīdzība” no malas rada nekontrolējamu haosu.

Pasakiet cilvēkam, ja novēršaties no sarunas vai viņu atstājat. Cilvēks ar redzes grūtībām šo apstākli nekontrolē, kā rezultātā var rasties nevajadzīgi pārpratumi – cilvēks var apvainoties par to, ka Jūs palaidāt garām daļu sarunas, kā arī var attapties runājam pats ar sevi.

Abpusējs ieguvums

Var izklausīties neticami, tomēr sadarbība ar vājredzīgiem un neredzīgiem klientiem var būt abpusēji izdevīga, un dot labumu plašākai sabiedrībai. Vājredzīgu un neredzīgu cilvēku atrašanās bibliotēkā ir viens no veidiem kā iekļauties sabiedrībā, savukārt bibliotēkas apmeklētāji, kuri ar invaliditātes jautājumiem nav saskārušies, pamazām iepazīst šos cilvēkus ikdienā.

Tāpat sabiedrības izpratni par cilvēkiem ar invaliditāti var veicināt, veidojot dažādas izstādes. Piemēram, jau vairākus gadus dažādas vietas, t.sk. bibliotēkas apceļo Servisa suņu biedrības TEODORS un fotogrāfa V.Poļakova foto izstāde “Gudro suņu brīvdienas”, kas palīdz iepazīt suņus-pavadoņus un Latvijā pagaidām vienīgo suni-asistentu, gan darba uniformā, gan atpūtā.

Izglītojošas izstādes notiek gan Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas Uzziņu un informācijas lasītavā, kur vairāku gadu nogalēs notika RVNB “Redzi mani” vājredzīgu un neredzīgu cilvēku sarūpētas izstādes: foto izstāde “Pasaule mūsu acīm”, darinājumu izstāde “Sajust un radīt” un izstāde “Latvijas simtgade sajūtās”.

Nekautrējies izzināt

Lai arī redzes problēmas ir ļoti specifiskas un individuāli atšķirīgas, nekautrējies pajautāt pašam cilvēkam ar redzes grūtībām, vai un kā viņam nepieciešams palīdzēt. Nereti var izrādīties, ka pietiek ar Jūsu klātbūtni un atvērto attieksmi, lai cilvēks ar redzes grūtībām sajustu, ka Jūs viņam palīdzēsiet, tiklīdz tas būs nepieciešams.

Nebaidieties meklēt nepieciešamo informāciju kopā. Bibliotekāram nav jāzin absolūti viss, bet gan tas, kā nepieciešamo informāciju sameklēt. Un izziņas process var būt pat ļoti aizraujošs!

 

Rakstā izmantota informācija no:
https://neredzigobiblioteka.lv//
https://www.teodors.org/news/
http://exceed.lv/index.php/lv/
http://redzimani.mozello.lv/

 

Rakstu sagatavoja:
Līga Ķikute
Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrības “Redzi mani” valdes priekšsēdētāja
Tālr.: +371 29 123 784
e-pasts: redzimani@inbox.lv