Nākamgad plāno par 40% palielināt valsts finansējumu Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai
Nākamgad valsts budžeta finansējumu Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas darbības nodrošināšanai plānots palielināt par aptuveni 40%, liecina nākamās nedēļas Ministru kabineta komitejas sēdei sagatavotais Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu projekts.
Kā norādījusi Izglītības un zinātnes ministrija, šajā gadā Akadēmiskās bibliotēkas darbības nodrošināšanai no valsts budžeta piešķirti 554 228 lati, kas lielākoties izlietoti bibliotēkas darbinieku atlīdzībai – 483 446 lati un precēm un pakalpojumiem – 70 782 lati.
2010.gadā bibliotēkai paredzēts budžeta palielinājums par 242 457 latiem, kas plānoti bibliotēkas darbības nodrošināšanai, tostarp telpu uzturēšanai. Līdz ar to bibliotēkai no valsts budžeta līdzekļiem nākamgad plānots piešķirt 763 385 latus.
Pamatnostādņu projekts paredz, ka 2011.gadā bibliotēkas finansējums saglabātos 2010.gada līmenī, bet 2012.gadā tas pieaugtu līdz 850 000 latu gadā. 2013.gadā no valsts budžeta bibliotēkai tiktu novirzīti 1 105 000 latu.
Jau ziņots, ka finansējuma samazinājums bibliotēkas uzturēšanai raisījis diskusijas par turpmākajiem bibliotēkas attīstības scenārijiem gan Izglītības un zinātnes ministrijā, kuras padotībā tā atrodas, gan arī pašas bibliotēkas vadības līmenī.
Šobrīd Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas padome izšķīrusies par labu bibliotēkas iekļaušanai Latvijas Universitātes (LU) sastāvā, saglabājot atsevišķas institūcijas statusu.
Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, bibliotēka gatava sadarboties ar LU, jo saskata iespējas īstenot kopīgus projektus, kā arī universitāte varētu palīdzēt ar bibliotēkas ēkas apsaimniekošanu Lielvārdes ielā, tur izvietojot LU Bibliotēkas fondus.
Tomēr bibliotēkas iekļaušanai LU sastāvā Akadēmiskās bibliotēkas vadība izvirzījusi savus nosacījumus, proti, bibliotēka vēlās palikt pašreizējās ēkās, kā arī saglabāt Latvijas Akadēmisko bibliotēku kā vienotu bibliotēku, kurā apvienots "Bibliotheca Rigensis" un Misiņa bibliotēkas krājums, kā arī Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa.
Būtu jānodrošina arī Misiņa bibliotēkas vēsturiskā nosaukuma saglabāšana, krājuma – letonikas avotu – komplektēšanas pamatprincipu ievērošana, krājuma nedalāmība un neiepludināšana citas bibliotēkas krājumā.
Lai arī LU pārstāvji sarunu līmenī akceptējuši šādu variantu, galīgais vārds tomēr piederēs LU Senātam, kura sēde paredzēta 29.jūnijā.
Katrīna Slišāne LETA
Copyright © LETA