Šāda izvēle tiek pamatota ar nozīmīgiem notikumiem: aprit 100 gadi kopš latviešu modernās ortogrāfijas pieņemšanas uz latīņu raksta pamata un 90 gadi kopš Latvijas valstiskās neatkarības proklamēšanas.
 
Nākamajā gadā beidzas Letonikas valsts pētījumu programmas pirmā posma pētījumu cikls, ir jāizvērtē un jāpopularizē tajā gūtie rezultāti, ir jāiezīmē jauna attīstības stratēģija.
 
Letonikas otrā kongresa rezolūcijā ir uzskaitīti arī veicamie pasākumi, kas realizējami, lai sasniegtu nozīmīgus rezultātus līdz Latvijas valstiskās neatkarības pastāvēšanas simtgadei.
 
Ilgtermiņā ir jāstrādā pie fundamentālu, apkopojošu darbu uzrakstīšanas, piemēram, ir nepieciešama moderna latviešu valodas vārdnīca un gramatika, akadēmiska Latvijas vēsture, latviešu literatūras vēsture, Latvijas kultūrvēsture, sabiedriskās domas vēsture Latvijā, tāpat jāapkopo migrācijas problēmas Latvijas vēsturē 19.-21. gadsimtā.
 
Kongresa rezolūcijā tiek uzsvērta arī nepieciešamība izdot nozīmīgākos Letonikas avotus un ievērojamāko pārstāvju zinātniskās biogrāfijas. Nepieciešams veicināt arī starpnozaru sakaru veidošanu un plašāku projektu īstenošanu, jāpopularizē Letonikas sasniegumi plašākā sabiedrībā, kā arī jāveicina diskusijas par dažādiem problēmjautājumiem.
 
Tāpat nepieciešams veidot daudzpusīgus starptautiskos sakarus, tai pašā laikā neaizmirstot arī par Latvijas novadu īpatnību izpēti, sadarbojoties ar novadpētniekiem, arhīvu, muzeju un bibliotēku darbiniekiem.
 
Letonikas rezolūcijā tiek uzsvērta nepieciešamība ieviest arī digitālās tehnoloģijas, kā arī jaunas informācijas ieguves un apstrādes metodes un jaunas metodoloģiskās pieejas humanitārajās zinātnēs. Latonikas tematiku nepieciešams piesaistīt humanitāro zinātņu speciālistu sagatavošanā, kā arī jāaktualizē modernās etnoloģijas, etnopsiholoģijas, etnisko minoritāšu un citu nozaru izpēte Latvijā, iekļaujoties Eiropas Savienības kopējos pētījumos.
 
Nākamajā gadā paredzēts rīkot Letonikas un novadpētniecības problēmām veltītas tematiskās vai problēmu konferences, sēdes, seminārus Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī, Valkā un Viesītē.
 
Centrālo notikumu skaitā varētu būt latviešu mūsdienu ortogrāfijas simtgadei veltīts starptautisks kongress un Latvijas valstiskuma 90 gadiem veltīta starptautiska konference, kā arī starptautiskā Baltijas zinātnes vēstures XXIII konference Rīgā.
 
Būtu jārod iespēja uzstādīt piemiņas zīmi izcilajiem valodniekiem, latviešu literārās valodas izveidotājiem Kārlim Mīlenbaham un Jānim Endzelīnam.
 
Letonika ir zinātņu kopa, kas pēta latviešu valodu, Latvijas vēsturi un kultūras vēsturi, un tā ir viena no prioritārajām valsts pētījumu programmām. Kongress aicina rezumēt pētnieku paveikto programmas pirmajā posmā, kā arī iezīmēt perspektīvas.
 
 
Aija Eriņa LETA
Copyright © LETA