Nacionālajam vēstures muzejam nodos vairāk nekā 900 Baltijas ceļa stāstu kolekciju
16. decembrī UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) svinīgi nodos vairāk nekā 900 stāstus par Baltijas ceļu glabāšanai Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM).
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
16. decembrī UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) svinīgi nodos vairāk nekā 900 stāstus par Baltijas ceļu glabāšanai Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM).
Stāsti no 20 valstīm tika apkopoti UNESCO LNK projekta “Baltijas ceļa stāsti” laikā no aprīļa līdz oktobrim. Stāstu kolekcija tiks nodota glabāšanai arī Lietuvas Centrālajam valsts arhīvam un Igaunijas Okupāciju muzejam.
Svinīgā kolekcijas nodošana notiks LNVM (Brīvības bulvārī 32, Rīgā) plkst.15.00. Tajā piedalīsies kultūras ministre Dace Melbārde, Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Rihards Kols, Lietuvas un Igaunijas Nacionālo komisiju pārstāvji, atmiņu stāstu autori, kā arī projekta sadarbības partneri un atbalstītāji.
Pasākumā tiks prezentēts arī Baltijas ceļam veltīto atmiņu stāstu izdevums, kurā iekļauti 25 tam laikam raksturīgākie stāsti. Izdevums veidots kā izziņas avots par Baltijas ceļa norisi un būs pieejams elektroniski ikvienam interesentam vietnē www.thebalticway.eu, kur glabāsies arī visi projektam tiešsaistē iesniegtie Baltijas ceļa stāsti.
Atmiņu stāsti tika apkopoti gandrīz visa gada garumā, un to īstenoja UNESCO LNK kopā ar partneriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, lai veicinātu izpratni par Baltijas ceļa nozīmību, izceļot vēsturiskās akcijas laikabiedru atmiņas un darot tās pieejamas ikvienam. Atmiņas varēja ierakstīt arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ierakstu studijā, kuru 23.augustā ar saviem stāstiem atklāja Baltijas valstu premjerministri.
“Atmiņu stāstu apkopošana nebūtu iedomāja bez aktīvas mūsu sadarbības partneru iesaistes. Īpaši izceļams ir muzeju, bibliotēku, izglītības iestāžu un citu organizāciju un institūciju pienesums, piesaistot idejai cilvēkus visā Latvijā, arī Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs,” stāsta Baiba Moļņika, UNESCO LNK ģenerālsekretāres p.i. Visā Latvijā tika rīkotas Baltijas ceļa stundas, aizvadīti stāstu vakari, semināri, konferences, ekskursijas, izstādes un citas Baltijas ceļam veltītas aktivitātes. Notika arī simboliskas sadošanās rokās, atkal vienojot vairāk nekā 15 000 cilvēku domās un izjūtās par šo mirkli pirms 25 gadiem. Kopumā Baltijas ceļa gadadienai šogad veltīti simtiem pasākumu Baltijas valstīs un to diasporās ārzemēs.
“Ar kolekcijas nodošanu muzejiem noslēdzas akcijas 25.gadadienai veltīto pasākumu kopums, taču skaistākais, manuprāt, ir vēl priekšā – ir stiprinātas starppaaudžu saites un veicināta vērtību nodošana no paaudzes paaudzē par notikumiem, kas 1989.gadā palīdzēja baltiešiem būt vienotiem ceļā uz brīvību,” uzsver Baiba Moļņika.
Šogad apritēja 25 gadi kopš Baltijas ceļa – unikālas un mierīgas masu demonstrācijas, kuras laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 km garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības. 2009.gadā nozīmīgākie dokumenti par Baltijas ceļa organizēšanu tika iekļauti UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgi sagatavotā nominācijā “Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”.
