Kad 1769. gadā Johans Frīdrihs Stefenhāgens (1744–1812) kļuva par Kurzemes hercoga iespiedēju, viņš kļuva arī par vadošo latviešu grāmatu izdevēju un ieviesa jaunus uzņēmējdarbības principus. Stefenhāgeniem cauri paaudzēm piemita unikāla spēja uztvert publikas pieprasījumu, tālredzīgi izvēlēties grāmatu repertuāru un atrast arvien jaunus manuskriptus. Izdevējdarbībā viņi sekoja līdzi jaunākajām tendencēm modernajā poligrāfijā un grāmatu noformēšanā atbilstoši rokoko un klasicisma stilam. Enerģiskais uzņēmēja temperaments padarīja Stefenhāgena apgādu un spiestuvi par sava laikmeta veiksmes stāstu.

 
Baltijas apgaismības vēsturē un agrīnās latviešu literārās kultūras tapšanā Stefenhāgenu apgādam ir izcila nozīme, jo tas sekmēja latviešu izglītību. Lai gan Stefenhāgeni iespieda grāmatas arī krievu, vācu, igauņu, lietuviešu, poļu, franču, latīņu, grieķu, ebreju valodās, tieši iespiežot grāmatas latviešu valodā, viņi guva visvairāk panākumu. Grāmatu uzņēmumā iznāca reliģiskas grāmatas, laicīgā literatūra, avīzes, kalendāri un mācību grāmatas.


LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā glabājas unikāli apgāda arhīva dokumenti, kas atklāj Stefenhāgenu uzņēmējdarbības vēsturi. Šajos dokumentos redzams, kā apgaismības laika Kurzemē ienāca brīvā tirgus principi grāmatu izdošanā. 
Grāmatniecības uzņēmums “J. F. Stefenhāgens un dēls” darbojās Jelgavā no 1769. līdz 1919. gadam.


Izstāde būs apskatāma LNB darba laikā līdz 29. septembrim. No 15. novembra līdz 2020. gada 12. janvārim – Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.


Izstādi pavadīs vairāki saistītie pasākumi. 

 

Satura un teksta autori: Pauls Daija, Lilija Limane

Projekta vadītājas: Kristiāna Kirša, Anda Boluža

Dizains: Una Grants

Izstādes iekārtotāji: Ainārs Egle, Jevgenijs Sisojevs

 

 
Papildu informācija:

Augusts Zilberts

Sabiedrisko attiecību vadītājs

Latvijas Nacionālā bibliotēka

E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv

Tālr.: +371 26472501