Raksta autore N. Redkina ir Krievijas Zinātņu akadēmijas Valsts publiskās zinātniski tehniskās bibliotēkas Sibīrijas nodaļas direktora vietniece zinātniskajā darbā. Žurnālam “Bibliotekovedenije” viņa sagatavojusi savā pētījumā balstītu publikāciju, kuras tapšanā izmantojusi daudzu kompetentu ārvalstu bibliotēku nozares speciālistu elektroniskos un drukātos resursus.

Piedāvājam saīsinātu rakstā pausto atziņu izklāstu, kas būs interesants arī mūsu valsts bibliotēku speciālistiem.

Galvenie izmantotie atslēgvārdi: bibliotēku darba organizācija; akadēmiskās bibliotēkas; profesionālās kompetences; kvalifikācijas paaugstināšana; pētniecības datu pārvaldība; bibliometrija.

Mūsdienās notiekošās mērķtiecīgās pārmaiņas dažādās dzīves jomās, kas lielākoties saistītas ar informācijas un komunikācijas sistēmas attīstību un dažādu inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu, prasa no bibliotēku speciālistiem jaunas zināšanas un prasmes, kā arī jaunu pieeju profesionālo kompetenču veidošanā. Tādējādi paredzams, ka tradicionālās un “mūžīgās” profesijas pastāvīgi mainīs savu saturisko ietvaru, bet tās, kuras iespējams automatizēt, izzudīs vai pilnībā transformēsies. Profesionālajās publikācijās aplūkotas ap 200 pilnīgi jaunas profesijas (no “gēnu konsultanta” līdz “radošuma trenerim”), kā arī ap 70 profesiju, kuras varētu izzust pilnībā (jaunāko ziņu redaktors, notārs u. c.). Bibliotēkām jābūt gatavām šiem jaunajiem izaicinājumiem.

Bibliotēku speciālisti, kuriem piemīt plaša spektra kompetences mūsdienu informācijas tehnoloģiju jomā, pārvalda informācijas resursus, prot analizēt daudzveidīgu informāciju, apstrādāt datus un veikt nestandarta uzdevumus, izstrādāt inovatīvus darba virzienus, kā arī paaugstināt bibliotēku konkurences spēju globālajā informācijas telpā.

Autores izstrādātā pētījuma mērķis: noteikt galvenās prasmes un zināšanas jaunu, mūsdienīgu akadēmisko bibliotēku darbības virzienu un formu attīstīšanai: zinātnes darbinieku apkalpošanai, darbam ar pētniecības datiem, intelektuālo centru izveidei, komunikācijas platformu organizēšanai utt.

Jauni bibliotēku darbības virzieni un speciālistu prasmes

Mūsdienu bibliotēkas sen vairs nav vienīgi grāmatu krātuves, kuras sniedz standarta informācijas pakalpojumus. Bibliotēku norišu monitorēšana pierāda, ka tās aktīvi attīsta jaunus darbības virzienus: bibliotēka kā intelektuāls brīvā laika pavadīšanas centrs, komunikācijas platforma, vieta mācību norisēm, meistarošanai, daiļradei, zinātniskiem eksperimentiem, atpūtai utt. Pašsaprotami, ka tas viss prasa papildus prasmes un zināšanas. Profesionālajā terminoloģijā parādās arvien jauni specializēti darba virzieni datu pārvaldības jomā – datu kurators, datu pārvaldītājs, pētniecības datu bibliotekārs, digitālo datu speciālists u. c. Darbiniekiem jābūt kompetentiem, lai līdzdarbotos nacionālās un starptautiskās datu pārvaldības programmās un projektos, jāpārzina šo norišu juridiskie nosacījumi. Bibliotēkās jāīsteno visas nepieciešamās darbības, lai uzņemtos šādu atbildību un iegūtu kompetenci datu, tajā skaitā atvērto datu, izmantošanā.

Veicot bibliotēku datu speciālistu nākotnes funkciju izpēti, definētas vismaz astoņas jaunas lomas: pasniedzējs, tirgvedības speciālists, datu vācējs un organizētājs, bibliotēku interešu aizstāvis, konsultants, serveru izstrādātājs. Izpētīts, ka bibliotēku un citu informācijas jomas speciālistu zināšanas ir īpaši atbilstošas darbam ar lielajiem datiem. Tomēr daudziem profesionāļiem tā ir vēl nepagūta joma.

Pēdējā laikā izskan viedoklis, ka zināšanu un kompetences līmenī pastāv visai pamanāma plaisa starp akadēmisko bibliotēku bibliotekāriem un šo bibliotēku lietotājiem – augstāko mācību iestāžu mācībspēkiem. Tā, piemēram, Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skolas pasniedzēju viedoklis pausts viņu skolas blogā. Pasniedzēji izsaka vēlmi, lai nākotnē bibliotekāri būtu viņu tiešie partneri zinātniskajā darbībā, tādējādi spējot aizpildīt jebkurus robus mācībspēku zināšanās, starpdisciplināru jautājumu precizēšanā, izzināšanā, pētniecības tematikas apzināšanā. Viņi vēlētos sadarboties ar bibliotekāru, kurš brīvi pārvalda digitālos rīkus, kā arī operatīvi spēj organizēt un pārvaldīt automatizētus procesus, piemēram, literatūras apskatu sagatavošanu, tādējādi veicot analītisku ideju ģenerēšanu no liela publikāciju masīva (līdz tūkstoš rakstiem), rezultātā vizualizējot jaunas zinātnisko pētījumu tendences. Akadēmiskais personāls vēlas bibliotekārus redzēt kā līdztiesīgus partnerus zinātniskas ievirzes projektos, kur bibliotekāru kompetence un atbildība būtu informācijas atrašana un datu sagatavošana.

Laikā, kad nemitīgi pieaug daudzveidīga informācijas plūsma, kā arī dažādu elektronisko resursu, repozitoriju, datubāzu piedāvājums, aizvien sarežģītāka kļūst to pārvaldība un satura izvērtēšana. Bibliotēku personālā ieviešama jauna struktūrvienība – satura kurators, kurš darbojas zināšanu pasaules un reālās pasaules kontaktpersonas statusā, garantējot augstu meklējumu kvalitāti, precīzu satura atlasi un tālāku izplatīšanu atbilstošiem adresātiem. Bibliotekāram ar pietiekami augstām IKT un tīkla pārvaldības prasmēm nākotnē jātiecas kļūt par digitālo starpnieku visplašākajā šī jēdziena izpratnē.

Jāuzsver, ka bibliotēku speciālistiem piemīt arī augsts sadarbības prasmju potenciāls plaša līmeņa kopdarbībai starporganizāciju projektu īstenošanā.

Tie ir vien daži mūsdienu akadēmisko bibliotēku speciālistu sadarbības virzienu piemēri, kuri liecina par jaunu izaicinājumu iespējām, kuras paveras tieši šobrīd – tomēr ar nosacījumu, ka apgūtas tiem nepieciešamās kompetences.

Mūsdienu bibliotēku speciālistu kompetences

Lai mūsdienu dinamiskajā pasaulē ne vien funkcionētu, bet arī pilnvērtīgi attīstītos, nepieciešamas vairākas būtiskas individuālās pamatprasmes un zināšanas: virzība uz pašattīstību, organizētība, pielāgošanās spēja, māka pieņemt pareizos lēmumus un izvēli nestandarta situācijās, uzņēmējdarbības iemaņas, komunikācijas prasmes, starppersonu un starpkultūru kompetence, emocionālā inteliģence, empātija u. c.

Dažādu valstu darba tirgu salīdzinošās analīzes nolūkos ekonomikas jomā nodarbinātie nosacīti tiek iedalīti trijās kategorijās, kuru raksturojošie kritēriji ir: prasmes, noteikumi, zināšanas. Pēdējai no minētajām kategorijām – zināšanām – raksturīgs augsts izglītības līmenis, plašs vispārējais redzes loks, ilgstošs mācību process. Gluži loģiski, ka pie šīs kategorijas pieskaitāmi arī bibliotekāri. Vēlamajā kompetenču modelī obligāti iekļaujams universālo kompetenču kopums – kognitīvās, sociālās un digitālās prasmes, bez kuru apguves un iedzīvināšanas panākumi 21. gadsimtā nav iedomājami. Lai minam kaut vai visiem zināmās kompetences: kritisko domāšanu, darbu komandā, ātru pielāgošanās spēju pārmaiņām un jaunievedumiem, adekvātu lēmumu pieņemšanu, patstāvīgu darba organizēšanu, spēju strādāt ar ievērojamu datu apjomu.

Dažādu valstu bibliotēkzinātnes speciālisti akcentē, ka bibliotekāriem jāpārzina gan vispārīgās (soft), gan speciālās (hard) prasmes. Pie vispārīgajām šajā gadījumā tiek pieskaitītas intelektuālās un sociālās prasmes, savukārt pie speciālajām – iemaņas darbā ar ierīcēm un aprīkojumu. Vispārīgās prasmes palīdz neapstāties cilvēka intelektuālajā attīstībā, bet gan īstenot jaunus projektus un darbības virzienus. Pastāv viedoklis, ka bibliotekāriem prioritāri jāfokusējas tieši uz vispārīgajām prasmēm – tās ir noteicošās profesionāļiem, kuri iesaistīti pētniecībā, pilnveido klientu apkalpošanu vai izstrādā jaunus datu piedāvājumus.

Ir pat izveidots bibliotekāra prasmju “Top 5”:
• sadarbība ar pētniekiem un mācībspēkiem;
• komunicēšanas un prezentēšanas prasmes mutiski un rakstveidā;
• darbs komandā un savstarpēja komunikācija;
• individuālās konsultēšanas prasmes;
• informācijas un datu pārvaldība.

Šajā sarakstā minētās vispārējās prasmes lielākajā valstu ir iestrādātas augstākās bibliotekārās izglītības programmās. Krievijas bibliotēku nozares speciālisti iesaka izstrādāt profesionālās sagatavošanas akcentus, pamatojoties uz tirgvedības un kompetences stratēģijām: spēju iztēloties un apzināties bibliotekāru lomu mūsdienu sabiedrībā, noteikt savu profesionālo identitāti, izprast sociālo un funkcionālo saikni ar citām informācijas nozares profesijām, gatavību profesionālai adaptācijai un pašrealizācijai jebkurā no radniecīgām darbības jomām, patstāvīgiem radošiem meklējumiem informācijas vajadzību piedāvājuma dažādošanā. Šo ierosmju definēšanas un apzināšanas rezultātā bibliotekāru studiju programmās tiek ieviesti aizvien jaunu zināšanu apguves kursi, kuri palīdz jau augstskolā apgūt mūsdienīgu bibliotēku funkcionēšanas pamatnosacījumus.

Trīs pamatzināšanu veidi mūsdienās

• Mūsdienīgu un perspektīvu informācijas tehnoloģiju pārzināšana
Nākotnes bibliotēkas, izvēloties inovatīvas attīstības ceļu ar mūsdienīgu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantojumu, piedāvās pakalpojumus liela apjoma informācijas testēšanai, spēs ģenerēt saturu ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju iesaisti, veiks efektīvu resursu pārvaldīšanu un piedāvās pilnīgi jaunu veidu pakalpojumus. Minēto virzienu īstenošanai galvenā nākotnes prioritāte būs – sagatavot “Bibliotekārus 4.0”

• Dažādu nozaru informācijas resursu pārzināšana
21. gadsimtā, kā zināms, pieejams plašs datu un informācijas resursu spektrs: elektroniskie katalogi, faktogrāfiskās un bibliogrāfiskās datubāzes, pilntekstu datubāzes, atsevišķi dokumentu un datu masīvi, licencētie attālināti lietojamie izdevēju resursi, brīvpiekļuves resursi, citos informācijas nesējos pieejamie resursi u. c. Viena no nākotnes bibliotekāru pamatmisijām – sagatavot lietotājus apgūt patstāvīgas navigēšanas prasmes agrāk neapgūtās informācijas platformās, palīdzot cilvēkiem adaptēties un pārvaldīt informācijas meklējumu metodiku.

• Datu apstrādes un arhivēšanas prasmes
Pētnieciskajā darbībā iesaistītie bibliotekāri mūsdienās kļūst par neaizvietojamiem pētniecības procesa partneriem. Vairāki ārvalstu speciālisti uzsver, ka digitālās un datu apstrādes prasmes šajā jomā ir jāpārvalda pilnīgi jaunā kvalitātē. Akadēmiskā un pētnieciskā personāla darbā bibliotekāra līdzdalība turpmāk kļūs aizvien nepieciešamāka. Bibliotekāriem jābūt multikompetentiem speciālistiem informācijas vākšanā un datu apstrādes metodikas izveidē, jāpilnveido analītiskās prasmes, lai sagatavotu noderīgus informācijas galaproduktus vai izpildītu īpaši sarežģītus pieprasījumus. Kā īpaši svarīgiem darbības virzieniem nākotnē jākļūst bibliometriskiem pētījumiem publikāciju citējamības indeksu noteikšanā un dokumentu plūsmas bibliometriskās analīzes uzraudzībā. Perspektīvs akadēmisko bibliotēku darbības virziens nākotnē būs zinātnisko asistentu apkalpošana – personalizētu pakalpojumu piedāvājums, tādējādi atbalstot viņus dažādu informacionāla rakstura problēmu risinājumos. Lai garantētu augsta līmeņa pakalpojumus zinātniskajam personālam, protams, labi jāpārzina arī konkrētā darbības nozare, tās darbību reglamentējošie standarti.

Pētniecības datu pārvaldības bibliotekāra kompetences

Viens no perspektīvākajiem bibliotēku nākotnes darba virzieniem mūsdienās kļūst pētniecības datu pārvaldība (Research Data Management). Veicot liela apjoma publikāciju izpēti un ārvalstu organizāciju pieredzi – vismaz 96 pasaules vadošo universitāšu, izdevniecību, zinātnisku institūciju, kuras izstrādājušas ieteikumus šajā jomā –, secināts, ka datu bibliotekāriem jāpārvalda:
• galvenie pētniecības datu pārvaldības jēdzieni un datu attīstības etapi;
• pētniecības datu pārvaldības plāna sagatavošanas metodika (dokuments, kurā aprakstīti datu veidi, to izmantošanas nosacījumi, pārvaldības metodes, institucionālie, juridiskie un ētiskie izmantošanas nosacījumi un ierobežojumi, ilgtspējīgas uzglabāšanas nodrošinājums);
• datu klasificēšana un failu formāti;
• metadatu kategorijas un standarti;
• datu identifikatori;
• publicēšanas un datu indeksēšanas prasības saskaņā ar datu citējamības principu ievērošanu;
• datu kopizmantošanas prasības, datu licencēšana, t. sk. atvērtās licences;
• pētniecības datu apmaiņa;
• uzticamākie un atpazīstamākie datu repozitoriji;
• ilglaicīgas datu uzglabāšanas tehnoloģijas.

Ja bibliotekārs sekmīgi pārvalda visas šīs prasmes, viņš var sniegt atbalstu zinātniekiem visos datu attīstības ciklos.

Viss iepriekšminētais ļauj secināt, ka inovatīvas bibliotēku darbības nodrošināšanai svarīga ir ne vien kvalificēta personāla sagatavošana, bet arī pastāvīga un mērķtiecīga kvalifikācijas paaugstināšana: informācijas tehnoloģijas, darbs ar pasaules mēroga informācijas resursiem un to apstrādes metodiku.

Tomēr jāatceras, ka savu nozīmību nedrīkst zaudēt arī vispārējās prasmes – tieši tās palīdz rast risinājumu nestandarta situācijās un justies par sevi pārliecinātiem arī tehnoloģiju jomā. Tieši šāda – kompleksa – pieeja var kalpot par bibliotēku un bibliotekāru ilgtspējīgu panākumu ķīlu.

 

Informāciju latviešu valodā sagatavoja:

Anda Saldovere
Bibliotēku attīstības centra projektu koordinatore
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 29336112
E-pasts: anda.saldovere@lnb.lv