Iesīkstējušo tradīciju mainīšana nav iespējama, balstoties tikai uz vadības idejām. Diskusijā jāiesaista visa sabiedrība. Bieži vien lēmumi par kopienas nākotni tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm, iesaistot vien dažus vai pat nevienu vietējās sabiedrības pārstāvi. Pastāvošais veids, kādā sabiedrība var izteikt savas domas, ir novecojis un neefektīvs. Vairumam cilvēku nav zināms, kur notiek viņu ikdienas dzīvi ietekmējošas publiskas sanāksmes, kā arī ir grūti izbrīvēt laiku stundām ilgai gaidīšanai uz iespēju izteikt savu viedokli vai uzdot jautājumu, uz kuru tāpat reti tiek sniegta korekta atbilde. Tā kā sabiedrības iesaistīšana vairumā gadījumu notiek formāli, cilvēki to uztver kā intereses trūkumu par viņu vēlmēm un viedokli. Vajadzīgs, lai ikviens var iesaistīties ideju apmaiņā un kopīgā problēmu risināšanā, kas notiktu draudzīgā, pretimnākošā, brīvā, ērtā un piemērotā veidā. Lai idejas tiktu sadzirdētas un ņemtas vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

Eksperiments „100 lieliskas idejas”

Iepriekš izvirzītās hipotēzes pārbaudīšanai tika veikts eksperiments Maijami (Miami) pilsētā ASV. Kā būtu, ja tiktu izveidota „publiska vieta”, kur cilvēki varētu viegli un atklāti apspriest idejas par jautājumiem, kas skar viņu kopienas ikdienu? Vai cilvēki izmantotu šo iespēju? Vai rastos kādas idejas? Un vai vietējā pārvaldība ņemtu vērā šīs idejas un rīkotos atbilstoši tam, ko vēlas sabiedrība?

Vispirms tika izvirzīta tēma: Maijami publisko bibliotēku nākotne. Tad – izveidots 10 dienu ilgs atvērto ideju forums „100 lieliskas idejas” (100 Great Ideas) sociālajā tīklā „Facebook” ar aicinājumu ikvienam pilsētas iedzīvotājam pievienoties diskusijai un dalīties ar idejām un ierosinājumiem. Desmit dienu laikā tika ierosinātas vairāk nekā 150 idejas, kuras izvirzīja un apsprieda turpat 600 dalībnieki. Tā kā vairums ideju bija tematiski saistītas, tās tika apkopotas desmit tēmās. Uz apkopoto ideju bāzes tapa ziņojums, par kuru tika informēti Maijami apgabala pašvaldību vadītāji, bibliotēku sistēmas vadītāji, fondi un citas institūcijas un organizācijas, kam ir ietekme Maijami bibliotēku nākotnes veidošanā. Eksperimentu pozitīvi uztvēra kā iedzīvotāji, tā vadītāji. Piemēram, pēc foruma noslēgšanās daži lēmumu pieņēmēji paši uzsāka sarunas ar foruma veidotājiem, un pārējie labprāt atsaucās uzaicinājumam iepazīties ar rezultātiem. Pārsteidzoši, ka daudzas lietas jau bija iesākts īstenot, turklāt vadītāji ne tikai atsaucīgi uzņēma izvirzītos priekšlikumus, bet arī paši ierosināja jaunas idejas, kā arī atrada iespēju attīstīt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

Kādas bibliotēkas vēlas Maijami iedzīvotāji?

Maijami iedzīvotāju vēlmes, kas skar pilsētas publiskās bibliotēkas, apkopotas desmit tematiskās grupās. To izvēlētā secība nav nejauša – izkārtojums atspoguļo vēlmju svarīgumu (jo biežāk kāda vēlme minēta, jo augstāk sarakstā tā atrodas).

1. Jaunāko tehnoloģiju parks

Mūsdienīgai bibliotēkai vairs nepietiek tikai ar datoru un bezvadu interneta piedāvājumu, tai jābūt sava veida tehnoloģiju parkam, kas iznomā jaunāko tehnoloģiju ražojumus (tajā skaitā mobilās ierīces), un dod iespēju izmēģināt un apgūt dažādas programmas (foto, audio, video apstrādes programmas u. tml.), kā arī piedāvā darboties ar daudzām citām jaunākajām tehnoloģijām (piemēram, 3D printeriem). Bibliotēka nedrīkst atpalikt jaunāko tehnoloģiju jomā. Tai jābūt multimediālam centram, kas sniedz iespēju jaunākās tehnoloģijas gan izmēģināt, gan piedāvā apmācību darbā ar tām.

2. Sabiedrības centrs

Bibliotēkām ir potenciāls būt par vietējās sabiedrības epicentru, kas piedāvā visdaudzveidīgākos pakalpojumus un iespējas: gan klusu vietu lasīšanai, gan telpas pasākumiem, darbnīcām, sarunām utt. Bibliotēkām ir jābūt vietai, kur iedzīvotāji var satikties, kopā strādāt un darboties. Galvenie priekšnosacījumi šī mērķa sasniegšanai ir: bezvadu internets, kafija un „zaļā gaisma” troksnim.

3. Bibliotēku interešu pārstāvniecība

Ir vajadzīgi bibliotēku aizstāvji visos pārvaldes un lēmumu pieņemšanas līmeņos, kā arī aktīvi vadītāji, kas īsteno pārmaiņas dzīvē. Visiem bibliotēku interešu aizstāvjiem un īstenotājiem jāveido atgriezeniskā saite ar sabiedrību, lai varētu apzināt un izpētīt iedzīvotāju vajadzības un vēlmes attiecībā uz bibliotēku. Kā to izdarīt? Ievēlēt tādus amatvīrus, kas aizstāv bibliotēkas un ir ieinteresēti bibliotēku attīstībā, pienācīgi atalgot labākos bibliotēku darbiniekus, kas attīsta bibliotēkas un to pakalpojumus, veltīt resursus sabiedrības informēšanai un iesaistei. Ja citādi nav iespējams – pulcēties, runāt, iesaistīt amatpersonas, pārliecināt lēmumu pieņēmējus, mainīt viņu viedokli par labu bibliotēkām. Bibliotēku attīstību reizēm nosaka tieši sabiedrības aktivitāte.

4. Paplašināts pakalpojumu klāsts

Bibliotēkām ir nevis „jālūkojas atpakaļ” un „jāmēģina panākt” lietotāju vēlmes, bet jārīkojas proaktīvi, laikus reaģējot un piedāvājot vajadzīgos pakalpojumus. Tiesa gan, bibliotēku apkalpojamo iedzīvotāju loks ir plašs, un viņu vēlmes – neaptveramas: bezmaksas transports uz bibliotēku un no tās, bibliotēka kā ražošanas vieta (maker-space), iespēja ar lasītāja karti bez maksas skatīties filmas, klausīties mūziku un audiogrāmatas (pēc programmas „Hoopla” parauga), apgūt dažādas prasmes (piemēram, adīšanu), saņemt konsultācijas par visdažādākajiem jautājumiem, sarunāties ar speciālistiem (zinātniekiem, māksliniekiem, stāstniekiem utt.), mācīties atvērtās mācību programmas (open learning programs, piemēram, „Coursera” un „Skillshare”), patapināt ne tikai grāmatas, bet arī lāzergriezējus, urbjus, zāģus, projektorus, foto un video kameras utt.

5. Draudzīga vide

Nost ar vecmodību – garas grāmatplauktu rindas, bezgalīgus noteikumu un aizliegumu sarakstus utt. Bibliotēkā jāvalda vitalitātei. Atstājot dažas vietas klusumam, pētniecībai un individuālajam darbam, bibliotēkām jākļūst par dinamiskas mācīšanās, iesaistīšanās, komunikācijas un sadarbības vietu. Veidot „zaļās” zonas un brīvdabas atpūtas zonas, atvērt kafejnīcas, organizēt tikšanās, aicināt cilvēkus izpausties u. tml. Bibliotekāru galvenais uzdevums vairs nav būt par „klusuma policistiem”, bet vietējās sabiedrības „dvēselēm”. Mūsdienu bibliotēka ir telpa resursiem, lasīšanai, domāšanai, komunikācijai, radošumam un pašizpausmei.

6. Partnerība

Bibliotēkām ir jāsadarbojas ar līdzīga veida institūcijām, lai panāktu lielāku ietekmi un veicinātu kopienas attīstību. Partnerība nozīmē ne tikai apmeklētāju informēšanu par sadarbības partneru piedāvājumu, bet ciešu kopdarbu kopīgu mērķu labā. Kā populārākie bibliotēku sadarbības partneri minētas skolas, universitātes, muzeji un bērnu aprūpes centri. Piemēram, Ņujorkas publiskā bibliotēka izvērsusi plašu sadarbību ar pilsētas skolām un to bibliotēkām – ikviens Ņujorkas skolēns tiek uzskatīts par pilntiesīgu Ņujorkas publiskās bibliotēkas lasītāju, un ikviena Ņujorkas skolas bibliotēka var patapināt izdevumus no Ņujorkas publiskās bibliotēkas krājuma. Tā vietā, lai skolu bibliotēkas un publiskās bibliotēkas katra atsevišķi cīnītos par savu budžetu un nākotnes izredzēm, – apvienojot spēkus, ar kopīgiem resursiem var izvērst plašas bērnu, jauniešu un ģimeņu programmas, ieviest inovācijas utt.

7. Kopienas pamatpakalpojumi

Bibliotēku izvietojums ļauj tām efektīvi sniegt kopienas pakalpojumus, sākot no transporta un izglītības pakalpojumiem līdz pakalpojumiem imigrantiem un bezdarbniekiem. Daudziem pakalpojumu sniedzējiem ir pamatīgi jānopūlas, lai piekļūtu cilvēkiem, kam vajadzīga viņu sniegtā palīdzība, tāpat tie, kas ir grūtībās, bieži vien nezina, kur vērsties pēc padoma. Tieši bibliotēka varētu būt šāda vieta, kur vietējie iedzīvotāji varētu saņemt daudzveidīgus pakalpojumus. Bibliotēka iedzīvotāju izpratnē ir piekļuves punkts resursiem – jebkuriem resursiem.

8. Pasākumi

Kāpēc dažāda mēroga pasākumi nevarētu notikt vakaros un naktī, kad bibliotēka parasti ir slēgta? Maijami iedzīvotāji redz bibliotēku kā komunikācijas un diskusiju vietu, interesantas pieredzes un jaunu sajūtu, prasmju, iemaņu gūšanas vietu ar interešu pulciņiem, svētku svinēšanu, kino naktīm, lekcijām, literatūras lasījumiem utt. Bibliotēka – eksperimentu laboratorija, kāpēc ne?

9. Zīmolrade un mārketings

Viena no eksperimentā gūtajām atziņām ir, ka bibliotēkas jau šobrīd piedāvā daudzas inovatīvas programmas un pakalpojumus, taču cilvēki par šo piedāvājumu neko nezina. Bibliotēkām ir vairāk jākomunicē ar sabiedrību un jāprezentē bibliotēka kā vieta, kur tiek piedāvāti visdažādākie pakalpojumi visai sabiedrībai. Bibliotēkām ir tik daudz labu piedāvājumu, taču pietrūkst stāstu par šiem pakalpojumiem. Bibliotēkām jākļūst pašapzinīgākām, vairāk jālepojas un jāstāsta par savu piedāvājumu un sasniegumiem. Iedzīvotājuprāt, gan apmeklējumu, gan interesi par bibliotēkām var sekmēt aktīvi reklamējoties, pat veicot vispārējas reklāmas kampaņas.

10. Neatkarīgu ienākumu veidošana

Bibliotēkām būtu jākļūst finansiāli patstāvīgākām un jārada ienākumi pašām. Tas dotu ne tikai finansiālu atspaidu, bet arī zināmu neatkarību no esošajiem finansētājiem. Iedzīvotāju priekšlikumi par to, ko bibliotēkas šajā jomā varētu darīt: pārdot dzērienus un pārtiku, organizēt naudas līdzekļu piesaistes kampaņas, izīrēt telpas, tehnoloģijas un iekārtas, pārdot grāmatas, žurnālus un bērnu zīmētas apsveikumu kartītes, piedāvāt dažādus maksas pakalpojumus, piemēram, maksa par papildu servisu utt. Vispopulārākais ierosinājums bija kafijas pārdošana: kafija + lasīšana = laime!

Inovācijas, inovācijas un vēlreiz inovācijas

Džona un Džeimsa Naitu fonds (John S. and James L. Knight Foundation) regulāri piešķir līdzekļus inovatīvu bibliotēku ideju īstenošanai. 2014. gada rudenī notika jau 12. ideju konkurss. 2015. gada janvārī tika nosaukti 22 uzvarētāji, kuru idejas tiks īstenotas, pavisam kopā šim mērķim atvēlot trīs miljonus ASV dolāru: atvērto tiešsaistes kursu (open online courses) piedāvājums, novadpētniecības materiālu digitalizācija, mobilo lietotņu izstrāde novadpētniecības materiālu pieejamībai mobilajās ierīcēs, iedzīvotāju izglītošana datu aizsardzības jomā, izglītības satura nodrošinājums digitālajā vidē, videospēļu piedāvājums, informācijas pakalpojumi vietējiem uzņēmējiem u. c.

Inovācijas var vērst divos virzienos: modernizējot bibliotēku ēkas un telpas vai attīstot pakalpojumus. Jāsaka gan, ka abi virzieni iet roku rokā, un viena virziena attīstība dabiski sekmē inovācijas otrā virzienā – jaunas vai renovētas bibliotēku telpas pieprasa jaunus pakalpojumus, bet jauni pakalpojumi liek mainīt esošo telpu iekārtojumu utt. Idejas bibliotēku interjera un eksterjera atsvaidzināšanai var gūt gan profesionālajā literatūrā, gan vienkārši sērfojot internetā. Daži piemēri: „20 modern libraries from around the world”, „6 marvelously modern libraries”, „12 modern architecture libraries around the world”, „Reading revolution: 14 marvelous modern urban libraries”, „15 super unique libraries around the world”. Inovatīvākais, ko bibliotēka šobrīd var piedāvāt, laikam ir bibliotēkas bez grāmatām un pakalpojumi, kam ar bibliotēku tradicionālajā izpratnē ir visai attāls sakars, piemēram, sēklu patapināšana.

Sabiedrības iesaistīšanās un līdzdalība

Sabiedrība ir izslāpusi pēc iesaistīšanas ideju apmaiņā un lēmumu pieņemšanā par vietējo dzīvi un pašvaldību. Lūk, dažas atziņas un secinājumi, kas jāņem vērā mūsdienu vadītājiem un lēmumu pieņēmējiem.

Iedzīvotāji vēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanā, kas skar viņu dzīvi, taču viņiem nepieciešami labāki piekļuves punkti, īpaši digitālā veidā, piemēram, kā tiešsaistes forums, kas ļauj uzreiz aplūkot citu idejas un izteikt par tām savu viedokli. Taču – kaut arī tiešsaistes platformas ir gana piemērotas un efektīvas lielāka cilvēku skaita viedokļa apkopošanai, tās nekad nespēs aizstāt fizisku pulcēšanos.

Sabiedrība ir gatava tādiem vadītājiem, kas uzklausa idejas un uztur vietu informācijas apmaiņai. Ideju apmaiņa nenoliedzami ir ļoti vērtīga, taču kāds no tās labums, ja nekas no apspriestā netiek ņemts vērā un dzīvē nekad netiks īstenots? Ir jāpārliecinās, ka atgriezeniskā saite reāli darbojas un ka barjeras, kas traucē cilvēkiem iesaistīties un paust savu viedokli, patiešām likvidētas.

Iesaistīšanās kultūra jāsekmē un jāattīsta. Sabiedrība ir gatava ciešākai sadarbībai ar lēmumu pieņēmējiem, taču iedzīvotāji jāiesaista nepārtraukti. Iesaistīšanās kultūra ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, nevis vienreizējs pasākums.

Sabiedrība, kur tiek ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis, attīstās straujāk un pilnvērtīgāk. Tas, ka tiek nojaukta barjera starp iedzīvotājiem un kopienas vadītājiem un ka ikviens ir aicināts sniegt pienesumu ar savām idejām, tikai veicina attīstību. Vadītājiem ir cieši jāsadarbojas ar savu sabiedrību un jāpieņem lēmumi, kas balstīti uz vēlētāju viedokli.

Atbildība par kopienā notiekošo jāuzņemas ikvienam tās pilsonim. Arī pašiem jābūt aktīvākiem un vairāk jādarbojas, jāpiedāvā savas idejas. Ja sabiedrība sēž un klusē, neviens vadītājs nekad nespēs iztēloties tās vēlmes un vajadzības.

Izmantotā informācija

Barr, Chris. 22 ideas win Knight News Challenge : Libraries. Knight Foundation [tiešsaiste]. Jan. 30, 2015. Pieejams: www.knightfoundation.org

Fishman Lipsey, Rebecca, Madera, Francine. 100 Great Ideas [tiešsaiste] : the Future of Libraries : [End Report]. [USA] : Madera : Radical Partners, [2014]. 21 p. Pieejams: www.dropbox.com

Fishman Lipsey, Rebecca, Madera, Francine. 100 Great Ideas for the Future of Libraries – A New Paradigm for Civic Engagement. The Huffington Post [tiešsaiste]. 01.29.2015. Pieejams: www.huffingtonpost.com

Knight News Challenge on Libraries offers $ 2.5 million for innovative ideas. Knight Foundation [tiešsaiste]. Miami, Sept. 10, 2014. Pieejams: www.knightfoundation.org

 

Ziņu sagatavoja:

Māra Jēkabsone

LNB Bibliotēku konsultatīvā centra

galvenā bibliotekāre