Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Šodien, 13. novembrī, valdībā pieņemti Kultūras ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas paredz izmaiņas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādī.
Jaunie noteikumi, ņemot vērā sabiedrības intereses un vajadzības, papaplašina arhīva pakalpojumus veidus, precizē pakalpojuma saturu, kā arī iekļauj publisko maksas pakalpojumu izmaiņas, tostarp atsevišķu izmaksu samazināšanu.
Lai nodrošinātu LNA sniegto publisko pakalpojumu maksimālu pieejamību, MK noteikumos ir iekļauti 6 jauni LNA maksas pakalpojumu veidi, tostarp bibliotēkas fonda dokumenta melnbaltās elektrografiskās kopijas izgatavošana; skaņas dokumenta izsniegšana demonstrēšanai, kopēšanai (ar pasūtītāja tehniskiem līdzekļiem) ārpus arhīva uz vienu dienu; kino/videodokumenta kopēšana ciparu formātam atbilstošā datu nesējā (neiekļaujot datu nesēja vērtību); digitālās kopijas izgatavošana un apstrāde no fotodokumenta negatīva un citi veidi.
Pieņemtajos noteikumos saturiski ir precizēti 16 pakalpojumu veidi, tostarp sociāli tiesiskas izziņas sagatavošana; arhīva dokumenta melnbaltās elektrografiskās kopijas izgatavošana; arhīva dokumenta kopijas, izraksta, kā arī noraksta noformēšana un apliecināšana; dokumenta izsniegšana demonstrēšanai, kopēšanai arhīvā; fotokopijas izgatavošana un citi pakalpojumi.
MK noteikumos ir ievērojami samazinātas vai nedaudz palielinātas cenas atsevišķiem maksas pakalpojumiem, kas veicinās efektīvāku LNA iespēju un tehniskos resursu izmantošanu. Pieņemtie “Noteikumi par Latvijas Nacionālā arhīva sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi” ir izstrādāti saskaņā ar MK 2011. gada noteikumiem “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība”.
Informācijas un digitalizācijas tehnoloģiju attīstība ir noteikusi nepieciešamību samazināt cenas atsevišķiem maksas pakalpojumiem – vidēji par 24%. MK noteikumi paredz samazinātu maksu par vairākiem pakalpojumiem, tostarp par lietas izsniegšanu no arhīva glabātavas pieprasījuma izpildei un atdošanu glabātavā; atkārtotas izziņas izsniegšanu gada laikā no sastādīšanas datuma; dokumenta atlasi atbilstoši apmeklētāja pieprasījumam un citiem.
Jaunajā cenrādī ieviesti izmantotājiem draudzīgāki izcenojumi, piemēram, samazināta maksa par digitalizēta melnbalta dokumenta izdruku un dokumentu izsniegšanu kopiju izgatavošanai ar pasūtītāja līdzekļiem, kā arī paredzēti jauni pakalpojumu veidi, piemēram, mikrofilmu digitālās kopijas. Tas atvieglos darbu un samazinās izmaksas, tostarp vēstures pētniekiem, kuri arhīvos veic pētniecisko darbu.
Savukārt atsevišķu publisko maksas pakalpojumu cenas, salīdzinot ar iepriekšējiem izcenojumiem, ir vidēji par 6% palielinātas, tostarp par dokumenta apzināšanu arhīva zinātniskajā uzziņu sistēmā pēc aprakstiem, katalogiem, reģistriem un par citiem pakalpojumu veidiem. Līdz ar to LNA noteiktās cenas ir atbilstošas pakalpojumu sniegšanas faktiskajām izmaksām.
Tiesiskais regulējums bija nepieciešams, jo 2011. gada 1. janvārī stājās spēkā Arhīvu likums, kas paredzēja mainīt atsevišķus arhīvu pakalpojumu sniegšanas veidus, to izpildei nepieciešamo darba apjomu un pakalpojumu saņēmēju loku.
