2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Mūžībā aizgājis vecākās elektronisko grāmatu krātuves “Project Gutenberg” dibinātājs Maikls Hārts, kas radīja pirmo elektronisko grāmatu, nolemjot datorā pārrakstīt ASV Neatkarības deklarāciju, piektdien vēstīja laikraksts “The Los Angeles Times”.
Kā pavēstīja digitālās bibliotēkas “Project Gutenberg” izpilddirektors Gregorijs B. Ņūbijs, pēdējā laikā Hārts cieta no veselības problēmām. Otrdien viņš atrasts miris savās mājās Ērbanā, Ilinoisas štatā. Viņa nāves cēlonis pagaidām nav zināms.
Būdams Ilinoisas Universitātes pirmā kursa students, 1971. gadā Hārts ieguva pieeju augstskolas lieldatoram. Vēlēdamies pilnībā izmantot viņam doto iespēju strādāt ar “Xerox Sigma V” lieldatoru, viņš nolēma pārrakstīt ASV Neatkarības deklarāciju, kas bija ievietota viņa pārtikas veikala maisiņā, reklamējot 4. jūlija svētkus. Ievadījis vēsturisko tekstu sistēmā, kas bija savienota ar simts citiem lietotājiem tādās elitārās iestādēs kā Hārvarda universitāte, Kalifornijas universitāte un Aizsardzības ministrija, pēc laika Hārts atklājis, ka to lejupielādējuši seši tīkla lietotāji, kas viņam kļuva par pamudinājumu strādāt tālāk.
Viņš pārrakstīja Tiesību bilu, konstitūciju, Bībeli un Šekspīra darbus. Pēc četrdesmit gadiem elektronisko grāmatu bibliotēka “Project Gutenberg” ir vecākā tiešsaistes literatūras krātuve, kurā ir vairāk nekā 30 000 bezmaksas grāmatu 60 valodās. Grāmatas turpina digitalizēt brīvprātīgie no visas pasaules.
