Kā pavēstīja digitālās bibliotēkas “Project Gutenberg” izpilddirektors Gregorijs B. Ņūbijs, pēdējā laikā Hārts cieta no veselības problēmām. Otrdien viņš atrasts miris savās mājās Ērbanā, Ilinoisas štatā. Viņa nāves cēlonis pagaidām nav zināms.

 

Būdams Ilinoisas Universitātes pirmā kursa students, 1971. gadā Hārts ieguva pieeju augstskolas lieldatoram. Vēlēdamies pilnībā izmantot viņam doto iespēju strādāt ar “Xerox Sigma V” lieldatoru, viņš nolēma pārrakstīt ASV Neatkarības deklarāciju, kas bija ievietota viņa pārtikas veikala maisiņā, reklamējot 4. jūlija svētkus. Ievadījis vēsturisko tekstu sistēmā, kas bija savienota ar simts citiem lietotājiem tādās elitārās iestādēs kā Hārvarda universitāte, Kalifornijas universitāte un Aizsardzības ministrija, pēc laika Hārts atklājis, ka to lejupielādējuši seši tīkla lietotāji, kas viņam kļuva par pamudinājumu strādāt tālāk.

 

Viņš pārrakstīja Tiesību bilu, konstitūciju, Bībeli un Šekspīra darbus. Pēc četrdesmit gadiem elektronisko grāmatu bibliotēka “Project Gutenberg” ir vecākā tiešsaistes literatūras krātuve, kurā ir vairāk nekā 30 000 bezmaksas grāmatu 60 valodās. Grāmatas turpina digitalizēt brīvprātīgie no visas pasaules.