Izstāde tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību Baltkrievijā.
 
Izstādes atklāšanā piedalīsies LR vēstniece Baltkrievijā Maira Mora, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, Baltkrievijas Nacionālās bibliotēkas direktors Romans Motuļskis, diplomātiskā korpusa pārstāvji, zinātnes un kultūras pārstāvji, uzņēmēji.
 
Izstāde sniegs ieskatu par Latviju, tās tautu, vēsturi un dabu. Tāpat izstāde iepazīstinās ar vēsturiskām liecībām par Baltkrievijas un Latvijas saskares punktiem, abu kaimiņvalstu sadarbību zinātnes, kultūras un mākslas jomās.
 
Latvijas arheologu, etnogrāfu un antropologu darbos atrodamas ziņas par seno baltu, īpaši latgaļu, attiecībām ar baltkrievu tautas priekštečiem. Zinātnieku arheoloģiskie izrakumi liecina par seniem tirdzniecības sakariem, kuru attīstību sekmēja Daugavas ūdensceļš.
 
1229. gadā tika noslēgts tirdzniecības līgums starp Rīgu un baltkrievu pilsētām Polocku un Smoļensku. Tieši kopš tā laika Latvijas teritorijā līdztekus latviešu valodai sāka skanēt arī baltkrievu.
 
Daugava bija galvenais tirdzniecības ceļš starp baltkrievu un latviešu tautām līdz pat 20. gs., kad radās dzelzceļš un HES dambji nosprostoja Daugavu. Protams, pa šo laiku ne viens vien baltkrievs izvēlējās latvju zemi par savu mājvietu. Krievu impērijas valdīšanas laikā Latgales teritorija ietilpa Vitebskas guberņā.
 
1920. gadā, līdz ar neatkarīgās Latvijas Republikas nodibināšanu, baltkrieviem tika piešķirts nacionālās minoritātes statuss, Latvijas pilsonība un nacionālās kultūras autonomijas tiesības. Latgalē, kur to bija visvairāk, 1921. gadā vietējā baltkrievu inteliģence nodibināja kultūras un izglītības biedrību "Tēvija" ("Įąöüźąóų÷čķą"), kas 20. gados atvēra vairāk nekā 50 skolu, kā arī ģimnāzijas Ludzā, Daugavpilī un Rīgā. Mācības tajās noritēja dzimtajā valodā ar padziļinātu valsts valodas apguvi. Skolu absolventi sekmīgi studēja Latvijas augstskolās, kurās mācības notika latviešu valodā.
 
Šodien baltkrievi ir trešā skaitliski lielākā tautība, kas dzīvo Latvijā, kopskaitā – vairāk nekā 92 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir četri procenti no visiem Latvijā dzīvojošajiem. Lai saglabātu identitāti un koptu etnisko piederību, darbojas piecas kultūras biedrības un pamatskola Rīgā.
 
Baltkrievu vieta Latgales iedzīvotāju sastāvā skaidrota speciālos pētījumos par Latgales etnisko sastāvu – visvairāk Antoņinas Zavarinas un Heinriha Stroda grāmatās, kā arī Boļeslava Brežgo darbos par Latgales zemnieku dzīvi.
 
Savukārt latviešu masveida izceļošana uz Baltkrieviju sākās jau ap 1870. gadu, kad "Mājas Viesis" un citi periodiskie izdevumi publicēja sludinājumus par izdevīgiem muižu zemju nomas vai pirkšanas noteikumiem.
 
Baltkrievijā tika dibinātas latviešu biedrības, skolas, kori, spēlēja teātri, notika sarīkojumi, kopīgi svinēja svētkus, cēla baznīcas. Baltkrievijas teritorijā dzimuši, mācījušies un dzīvojuši daudzi izcili Latvijas kultūras, zinātnes un militārie darbinieki – rakstnieki Veronika Janelsiņa un Eduards Salenieks, filologs Pēteris Ķikauka, izcilais pulkvedis Fridrihs Briedis, bet Fricis Brīvzemnieks mācījies mērniecības skolā Mogiļevas apkaimē.
 
Baltkrievu valodai ir baltu saknes, tāpēc valodā ir līdzīgi vārdi latviešiem.
 
Latviešu profesore Janīna Kursīte daudzus gadus kopā ar studentiem dodas ekspedīcijās gan pa Latviju, gan Baltkrieviju, lai pētītu folkloru, dokumentētu un vilktu paralēles abu tautu valodā, kultūrā un tradīcijās.
 
2006. gadā noslēgts Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Baltkrievijas Republikas Valsts zinātnes un tehnoloģiju komitejas nolīgums par sadarbību zinātnes, tehnikas un inovāciju jomā. Latvijas un Baltkrievijas apvienotā komisija ir nolēmusi atbalstīt 9 projektus.
 
Vienlaicīgi tiks atklāta arī leģendārā latviešu fotogrāfa Jāņa Gleizda fotoizstāde "Sapņa piepildījums".
 
Izstāde būs apskatāma Minskā no 29. oktobra līdz 26. novembrim.
 
Izstāde tiek organizēta ar Aizkraukles bankas finansiālu atbalstu.
 
 
Informāciju sagatavoja:
LR vēstniecība Baltkrievijā
Tālr. (375) 17 211 3033