2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Šodien, 3.maijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalījās Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) spāru svētkos, kas tradicionāli tiek rīkoti, kad ēka sasniegusi savu augstāko punktu. Šobrīd LNB ēkas augstums ir 67.074 metri, un būvniecības procesā panākts būtisks progress.
Spāru svētki ir ievērojams notikums, jo pilnībā iezīmēts jaunās ēkas siluets Rīgas panorāmā un būvniecības process virzās tuvāk noslēgumam.
Kā savā uzrunā uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, bibliotēkas būvniecība Latvijai ir aktuāla kopš 1928. gada, un bibliotēkas būvniecība vienmēr balansējusi starp vēlmēm un iespējām. Ēkas pamatakmens tika ielikts 2008. gadā, taču bija nepieciešama drosme, spēja pieņemt lēmumus un apņēmība, lai pēdējos divos gadus smagas ekonomiskās krīzes apstākļos atrastu valsts budžetā iespējas būvniecību turpināt.
Savā uzrunā Ministru prezidents uzsvēra: “Šodienas svētki apliecina paveikto tikai attiecībā uz Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēkas būvniecību, taču bibliotēkas ēka ir arī nacionāls simbols veiksmīgai Latvijas nākotnei. Tas apliecina mūsu tautas saimniecisko sīkstumu un nacionālās pašapziņas veidošanos.”
Ministru prezidents arī uzsvēra, ka, pārskatot projekta līdzšinējās izmaksas un būvniecības termiņus, Latvijas valdība 2010. gadā piešķīra papildus 13 miljonus latu, lai turpinātu ēkas būvniecības tempu un to pabeigtu jau 2012. gadā. “Līdz ar to šajos gados papildus nopietniem valsts budžeta izdevumu samazināšanas pasākumiem, esam spējuši nodrošināt ēkas būvniecībai paredzēt vairāk nekā 60 miljonus latu. Tās kopumā sastāda lielākās izmaksas visa projekta realizācijas laikā – šajā laikā tas valsts budžetam nebija vienkārši un viegli sasniedzams mērķis,” tā V.Dombrovskis.
V.Dombrovskis uzrunā pauda nostāju, ka LNB būs inovatīvs kultūras un izglītības centrs Latvijas iedzīvotājiem visās vecuma grupās, kā arī Latvijas starptautiskā vizītkarte 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsētai un 2015. gadā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā.
