1983. gadā Japānas Grafiskā Dizaineru asociācija (JAGDA) un Starptautiskais Hirosimas Kultūras fonds aizsāka projektu Hirosimas aicinājums (Hiroshima Appeals), veidojot plakātus ar mērķi vairot mieru savā valstī un ārpus tās. Pirmo plakātu Degošie tauriņi radīja Jusaku Kamekura (Yusaku Kamekura), tā laika JAGDA prezidents. Projekts turpinājās katru gadu līdz 1989. gadam un pēc pārtraukuma atsākās 2005. gadā, pieminot 60. gadadienu pēc Otrā pasaules kara. Šodien izstāde apceļo un uzrunā sabiedrību Eiropā un pasaulē. Pasaules notikumu kontekstā tā ieguvusi jaunu nozīmi un vērtību. Vietnē posters-4-peace.org var iepazīties ar visiem izstādes plakātiem un tajos ietvertajām idejām.

Ideja par mieru un tā vērtību šajā laikā ir viens no galvenajiem vēstījumiem sabiedrībai, par ko jārunā visās iespējamās valodās. Kopš Otrā pasaules kara un atombumbu uzmešanas Japānai pagājuši 79 gadi. Šajās desmitgadēs jau vismaz trīs paaudzes aizvien meklē iespējas izvairīties no kara.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un kodolieroču izmantošanas draudiem miera tēma atkal kļuvusi aktuāla. “Miera gars” apmeklētāji Latvijā aicināti iesaistīties kopīgā iniciatīvā. Japāņu ticējums vēsta, ka 1000 origami tehnikā veidotas dzērves palīdz piepildīt vēlēšanos. Ikviens izstādes apmeklētājs aicināts salocīt origami dzērvi, atstātie papīra putni papildinās izstādi un izteiks kopīgu vēlēšanos par Ukrainas uzvaru karā un mieru pasaulē.

Izstāde “Miera gars” ir nekomerciāls un brīvprātīgā darbībā balstīts projekts. Tā organizēšana un tālākā norise prasa organizatoriskus un finansiālus ieguldījumus. Aicinām atbalstīt izstādes ideju un norisi, kā pateicību par ziedojumu saņemot 2024. plakāta izdruku, plakāta pastkarti vai iespēju izvietot uzņēmuma logo izstādē. Vairāk šeit.

Lūk, dažas domas, ar ko dizaineri dalījušies, radot savus darbus.

“Esmu izmisumā, ka kodolieroči tiek uzkrāti tādos daudzumos. Tie var iznīcināt zemi vairākas reizes, tomēr tos sauc par “atturēšanas līdzekļiem”. Cilvēce nav tik gudra, kā mēs domājam.

Kenja Hara (Kenya Hara), autors plakātam Sēņu instalācija (Mushroom Installation)

“Kodolieroči nav nekas cits kā cilvēku roku darbs. To, ko cilvēki rada, cilvēki var arī apturēt. Šis pirksts ir cilvēka trausluma simbols.

Norio Nakamura (Norio Nakamura), autors 2023. gada plakātam Rādītājpirksts (Index Finger)

LNB Atbalsta biedrība un Latvijas Nacionālā bibliotēka, atbalstot izstādes norisi, vēlas aktualizēt plakāta žanru kā izteiksmīgu, precīzu, lakonisku un spēcīgu mākslas izteiksmes līdzekli publiskajā telpā. Iespējams, izstāde “Miera gars” iedvesmos arī Latvijas māksliniekus un dizainerus radīt plakātus ar savu vizuālo vēstījumu par mieru, kas raisa asociācijas, attieksmi, emocijas, mudina domāt un rīkoties. Arī LNB glabā plakātus par miera tēmu, kas tapuši 20. gs. 70.-80. gados un kurus radījuši tādi zināmi mākslinieki kā Laimonis Šēnbergs, Frančeska Kirke, Gunārs Kirke, Vadims Ivanovs, Ilmārs Blumbergs u.c.

Iztādes organizatori un sadarbības partneri:

  • 24–7.museum – sociālo izstāžu platforma
  • Martin Foeslaitner (Austrija) un Ēvija Kraukle
  • Ilze Dobele, LTV raidījumu vadītāja, LR3 raidījuma “Kāpēc dizains?” veidotāja, LMA vieslektore
  • Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība
  • Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un LNB Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) bibliotēka
  • Japānas Grafiskā dizaina asociācija Inc.

Saziņai un papildu informācijai:

Ilze Dobele, izstādes kuratore Latvijās
ilze.dobele@gmail.com

Sanita Kitajeva, LNB Atbalsta biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste
sanita@gaisma.lv