Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātē šajā dienā interesenti aicināti uz konferenci “Medijpratības izaicinājumi: no pirmklasnieka līdz senioram, no padomu portāliem līdz politikai”.

 

Konferenci atklās LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds un KM Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele; tajā ar priekšlasījumiem uzstāsies Londonas Universitātes lektore un CILIP Informācijpratības grupas vadītāja Džeina Sekere (Jane Secker), Valsts Izglītības satura centra eksperte Liene Valdmane, LU UNESCO Medijpratības un informācijas pratības katedras vadītāja Guna Spurava un žurnāliste, Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica dibinātāja un redaktore Inga Spriņģe.

 

Konferences otrajā daļā – ekspertu paneļdiskusija.

 

24. aprīļa medijpratības konference notiks LU Sociālo zinātņu fakultātē (Lomansova iela 1A, Rīga) Jesaja Berlina auditorijā; tās sākums plkst. 12.30.

Konferences apmeklējums ir bez maksas un tajā piedalīties aicināti visi interesenti, jo sevišķi žurnālisti, bibliotekāri, skolotāji un citi izglītības sistēmas pārstāvji, pašvaldību darbinieki un visi, kuru darbs ir saistīts ar informāciju un tās tālāku nodošanu auditorijai. Konferencē tiks nodrošināta sinhronā tulkošana latviešu un angļu valodā.

 

Rezumējot medijpratībai veltītā pasākumu cikla norisi, K.Ločmele uzsver: „Liepājas konferencē vairāk uzmanības tika veltīts jautājumam par pedagogu, vecāku lomu medijpratības stiprināšanā, Rēzeknē akcentēta tēmas aktualitāte pierobežā un runāts par žurnālistu lomu uzticamas žurnālistikas nodrošināšanā, savukārt Valmierā aplūkota medijpratība digitālā pasaulē, analizējot un diskutējot, kā mūsu dzīvi ietekmē sociālie mediji un kā rīkoties, lai nenokļūtu manipulatīvas informācijas lamatās. Ikvienā no konferencēm eksperti atgādināja par kritiskās domāšanas nepieciešamību, uzsverot, ka medijpratība ir attīstāma visu laiku neatkarīgi no profesijas un patērētajiem informācijas avotiem. Dažādie skatu punkti, no kuriem prezentāciju veidotāji un moderatori izgaismoja medijpratības jēdzienu, kā arī auditorijas atsaucība liecina par to, ka esam “noķēruši” īsto brīdi šo konferenču rīkošanai un britu ekspertu iesaistei, lai ideju sinerģijas rezultātā gan klausītājiem klātienē, gan video tiešraižu vērotājiem palīdzētu kļūt par gudrākiem mediju lietotājiem.”

 

Ar konferencēm ciklā „Medijpratības spēks: kā to iegūt un gudri izmantot” š.g. aprīlī pašmāju un Lielbritānijas mediju praktiķi un pētnieki viesojās Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Rīgā.

 

Medijpratības veicināšana jau vairākus gadus ir aktualitāte starptautiskā arēnā. Lielbritānija ir starp tām valstīm, kurām šai darbā ir uzkrāta bagāta pieredze iestāžu un organizāciju sadarbības tīkla izveidē, izglītojošu materiālu izstrādē, valstiskā un nevalstiskā sektora, privāto un arī komerciālo mediju aktīvā līdzdarbībā, lai izglītotu sabiedrību par mediju lomu, funkcijām un citiem jautājumiem. Arī „Brexit” kontekstā priekšplānā atkal ir nonācis jautājums par sociālo mediju lomu informācijas izplatīšanā un nepieciešamību to kritiski izvērtēt. Latvijai britu medijpratības profesionāļu Džuliana Makdugala (Julian McDougall), Stīva Konolija (Steve Connolly) un Džeinas Sekeres (Jane Secker) viesošanās augstskolās un dalība diskusijās reizē ar Latvijas pārstāvjiem, kas strādā šajā laukā, ir nozīmīga izdevība salīdzināt valstu pieredzi un pārņemt labākās idejas medijpratības stiprināšanai, lai tās pielāgotu Latvijas kontekstam.

Medijpratības attīstībai ir veltīti KM izstrādāto Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plāna 4.virziena pasākumi.

 

Šogad notiks skolēnu un jauniešu debates par medijpratības aspektiem, veikts pētījums – socioloģiska aptauja – lai pirmoreiz Latvijā noskaidrotu iedzīvotāju medijpratību. Š.g. otrajā pusē paredzēts iztulkot starptautisku labās prakses paraugu – mācību materiālu, kas noderēs pedagogiem un skolēnu vecākiem, lai runātu ar bērniem par mediju gudru lietošanu.