2017. gada novembrī un decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centrs (BAC), realizējot Mediju politikas pamatnostādņu 2016. – 2020. gadam Īstenošanas plāna aktivitātes, sadarbībā ar Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļu un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāti organizēs izbraukuma mācību seminārus “Ievads medijpratībā” piecās reģionu galvenajās bibliotēkās, savukārt, noslēguma semināru – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

 

Gatavojoties medijpratības semināriem, piedāvājam interviju ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes UNESCO Medijpratības katedras vadītāju Gunu Spuravu. Intervijā tiek skaidrots, kas veido to medijpratības zināšanu kopumu, kāds nepieciešams bibliotekāram.

 

M. Dz.: Droši vien bieži nākās atbildēt uz jautājumu: kāpēc bibliotekāri? Iespējams, gan pašiem bibliotekāriem, gan mediju jomas profesionāļiem?

G. S.: Bibliotekāri ir būtiski tā iemesla dēļ, ka ar bibliotekāriem ikdienā saskaras ļoti liela sabiedrības daļa, tostarp arī bērni un jaunieši. Mēs, protams, zinām, cik daudz laika pagājis kopš Bila Geitsa investīcijām, mēs saprotam arī to, ka situācija ir būtiski mainījusies – tehnoloģijas ļoti strauji attīstās un bieži bibliotēku aprīkojums tām netiek līdzi, bet vienalga – bibliotēka ir tā mazā infrastruktūras vienība, kurā cilvēks sastopas ar tehnoloģijām, informāciju un komunicē ar citiem cilvēkiem. Un tāpēc mūsu visu kopīgais mērķis ir atrast veidu, kā šī infrastruktūra var tikt izmantota sabiedrības interesēs un bibliotekārs spēj būt medijpratības moderators.

M. Dz.: Vai reizēm nešķiet, ka cilvēki ir nobijušies – gan no straujā laika, gan no tehnoloģisko zināšanu atšķirībām dažādu paaudžu starpā?

G. S.: Jā, manuprāt, tā šajā kontekstā ir viena no vislielākajām problēmām: mediators un cilvēks, kam šīs zināšanas vajadzētu sniegt. Skaidrs, ka jaunā paaudze, “mācāmie”, tehnoloģiski ir daudz advancētāki nekā tie, kas māca – gan skolā, gan ārpus skolas. “Mācāmo” vienas jomas zināšanas absolūti dominē pār viņu pedagogu zināšanām. Tas automātiski rada pašaizsardzības izjūtas gan skolotājos, gan vecākos, gan, protams, arī bibliotekāros.

Taču jāsaprot, ka bibliotekāram vai pedagogam gan dzīves pieredze, gan zināšanas par informāciju un tās izmantošanu ir stipri fundamentālākas, lai gan reizēm pietrūkst tehnoloģiskās kompetences. Protams, mūža garumā ir jāapgūst IKT zināšanas, bet ir jāstāsta arī par to, ka šī atšķirība tehnoloģiskajās zināšanās nav kaut kas tāds, par ko bibliotekāru vai pedagogu var vainot. Tā ir mūsu laika un situācijas noteikta specifika; tas, ko mēs varam, ir – nepārtraukti papildināt zināšanas, mēģināt saprast savu lomu, bet nevis ierauties sevī.

M. Dz.: Medijpratības mācību kontekstā šodienas indivīdu nereti dēvē par jauno mediju satura veidotāju un izplatītāju.

G. S.: Nevienam nav noslēpums, ka jau minētā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība ir par pamatu tam, ka ikvienam sabiedrības loceklim mūsdienās ir ne tikai iespēja saturu radīt, bet – arī to izplatīt un šādi sasniegt auditoriju. Tas ir būtiskākais pagrieziena punkts atšķirībā no laika, kad dzīvojām tradicionālo masu mediju vidē: ja vien cilvēkam ir nepieciešamās zināšanas un ir piekļuve tehnoloģijām, iespējams atrast daudz dažādus veidus, kā radoši izpausties un šo izpausmju rezultātu parādīt arī citiem.

Pats par sevi tas ir pozitīvs aspekts. Taču otrs būtiskais jautājums ir tas, ka, kļūstot par auditorijas uzrunātāju, katrs satura radītājs un izplatītājs ar auditoriju var manipulēt, ietekmēt jebkādā virzienā. Ikviens sabiedrības loceklis, izmantojot jauno mediju platformas, var ietekmēt jebkuru citu sabiedrības locekli. Un izpratne par to, ko nozīmē šo darbību konsekvences vai sekas, sabiedrībā ir zemā līmenī. Ne tikai Latvijā; visur pasaulē. Jaunā mediju satura radītāja un izplatītāja izglītošana ir ļoti būtisks uzdevums, attīstot izpratni par atbildību un iespējamām sekām, kādas ir darbībām internetā, sociālajos tīklos. Sākot no gluži elementārām lietām: ko mēs “laikojam”, “postojam” un “šērojam” saistībā ar saviem draugiem un ģimenes locekļiem; un beidzot, protams, ar ļoti lielu sabiedrības daļu ietekmējošu ziņu, baumu un panikas radīšanu un izplatīšanu.

Viena no būtiskākajām lietām ir iemācīt, ka cilvēkam jāapzinās, kādas ir iespējamās sekas jebkurai no viņa darbībām virtuālajā vidē. Es nedomāju, ka sabiedrības locekļi, indivīdi, būtu ļaunprātīgi un ikviens no mums apzināti mēģinātu kādam kaitēt. Nē, drīzāk jāatzīst, ka liela daļa visu vecumu cilvēku, (protams, lielākas riska grupas ir bērni un seniori), kuri ir sākuši intensīvi lietot tehnoloģijas, neapzinās sekas, kādas var būt viņu darbībām.

M. Dz.: Vairākkārt esam pārrunājušas, ka nereti pietrūkst tieši ļoti konkrētu, praktisku zināšanu.

Jā. Ja nezini, ko ar tevi var izdarīt politiķi vēlēšanu laikā, feisbukā piedāvājot konkrēta veida tekstus un vizuālo informāciju, ja tu nezini, kādā veidā informācija par katru tavu soli internetā tiek uzskaitīta, kā tu tiec digitāli monitorēts… Ja tev par to nav nekāda priekšstata, tad tam, cik tu kritiski domā, vairs nav nekādas nozīmes. Jo tu vienkārši neapzinies, kādā vidē tu atrodies. Ir prasmju kopums, saistīts ar privātumu, ar izpratni, ko tu dari internetā.

Pat nedomājot par tādu mistisku atbildību un grūti definējamām konsekvencēm, bet ļoti konkrētām: ja, piemēram, vienreiz esi iegājis viesnīcu rezervēšanas portālā, kas kaut kādā veidā ir saistīts ar FB, ir ļoti liela varbūtība, ka tevi pieskaitīs un tu sāksi saņemt ziņojumus un nākamo pirkumu piedāvājumus. Tas ir jāapzinās, jāsaprot. Kā ļoti lielu problēmu redzu to, ka nenotiek šo jautājumu aktualizēšana un mācīšana skolās, mācīšana pieaugušajiem, mācīšana senioriem. Līdzās tam, ka, protams, ir jāmāca kritiski domāt, ir jāmāca ļoti konkrētas praktiskas lietas.

 

 

Semināros piedalīties aicināti reģionu bibliotēku dalībnieki.

 

Semināri notiks:

3. novembrī Valmierā

Piedalās arī Cēsu, Limbažu, Valkas reģionu pārstāvji;

9. novembrī Aizkrauklē

Piedalās arī Jēkabpils, Līvānu, Ogres reģionu pārstāvji;

10. novembrī Gulbenē

Piedalās arī Balvu, Alūksnes, Madonas reģionu pārstāvji;

29. novembrī Preiļos

Piedalās arī Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes reģionu pārstāvji;

5. decembrī Kuldīgā

Piedalās arī Liepājas, Saldus, Talsu, Tukuma, Ventspils reģionu pārstāvji;

14. decembrī Rīgā

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā,

Piedalās Pierīgas un Zemgales reģionu pārstāvji. Iespēja piedalīties arī ikvienam interesentam, kas nav varējis apmeklēt semināru tuvāk savai bibliotēkai.

 

Semināra programmā lekcijas – priekšlasījumi:

 

Medijpratības koncepti un terminoloģija medijpratības kontekstā: terminu „Medijpratība”, „Informācijpratība”, „Digitālā pratība” lietojums. Mediatora koncepts medijpratības kontekstā. Bibliotekārs kā medijpratības mediators

Baiba Holma, Asoc. prof., LU SZF Informācijas un bibliotēkzinātnes studiju nodaļas Informācijas pārvaldības studiju programmas direktore

 

Tradicionālo un jauno digitālo mediju darbības pamatprincipi, to funkcijas un nozīme sabiedrībā. “Fake news” fenomens. Mediju komercializēšanās un medijpratība (reklāmas ietekme uz mediju satura lietotāju).

Guna Spurava, M.sci.soc., LU SZF UNESCO Medijpratības katedras vadītāja

 

Digitālo mediju darbības pamatprincipi, to funkcijas un nozīme sabiedrībā. Sociālo mediju loma sabiedrības dzīvē. Sociālie mediji un medijpratība. Sociālie mediji un digitālā pratība

Līva Brice, Dr.sci.soc, LU SZF lektore, digitālo mediju pētniece

 

Par dalību semināros tiks izsniegti apliecinājumi.