Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Šī gada 30. jūnijā Kanāda kļuvusi par 20. valsti, kas ratificējusi Marakešas līgumu (pilnais nosaukums ir Marakešas līgums, kas atvieglo piekļuvi publicētiem darbiem personām ar redzes traucējumiem un citām lasīšanas grūtībām).
Divdesmit ratificējušās valstis varēs izmantot līguma piešķirtos ieguvumus, ar kuriem paredzēts nodrošināt personām ar lasīšanas grūtībām tādu pašu piekļuvi literatūrai un informācijai, kādu personas bez lasīšanas grūtībām jau izbauda.
“Šī ir vēl viena vēsturiska diena mūsu kustībai,” norādīja Arnts Holte (Arnt Holte), WBU (Pasaules Neredzīgo apvienības) prezidents. “Mēs guvām lielu uzvaru, kad mums izdevās panākt starptautisku līgumu, ar kuru tika nodrošināta piekļuve grāmatām neredzīgām personām un personām ar lasīšanas grūtībām, bet īstā uzvara bija šodien, kad Kanāda kļuva par 20. valsti, kas apstiprināja Marakešas līgumu. Līgums stāsies spēkā pēc trim mēnešiem, 30. septembrī, un tad miljoniem neredzīgu personu un personu ar daļējiem redzes traucējumiem būs piekļuve literatūrai un izglītības materiāliem, ļaujot viņiem labāk piedalīties visos sabiedrības aspektos,” viņš papildināja.
WBU organizēja starptautisku kampaņu kopā ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (World Intellectual Property Organization, WIPO), lai panāktu starptautiska līguma izstrādi, ar kuru tiktu izbeigts globālais “grāmatu bads”, proti, mazāk nekā desmit procenti no publicētiem materiāliem ir pieejamos formātos un bieži pat mazāk nekā viens procents jaunattīstības valstīs. Šodienas lielais sasniegums ir labs pamats svētkiem WBU un tās partneriem.
“Pēc daudzu gadu smaga darba kopā ar neskaitāmiem cilvēkiem neredzīgo kopienā un partneriem no dažādiem sektoriem mēs esam nonākuši pie jauna darba posma sākuma,” norādīja Marianne Daimonda (Maryanne Diamond), WBU kampaņas “Tiesības lasīt” priekšsēdētāja un Marakešas līguma atbalsta cīņas vadītāja.
Tomēr mums vēl ir daudz darba, lai izbeigtu “grāmatu badu”. “Svinot šos sasniegumus un skatoties nākotnē, mēs tomēr nedrīkstam aizmirst, ka pasaules mēroga ratifikācija vēl ir tāls mērķis,” atzīst Daimonda. “Mums jāturpina kopīgais darbs, lai panāktu, ka līgums tiek ieviests un personas ar redzes un lasīšanas traucējumiem to izmanto neatkarīgi no tā, kurā pasaules vietā viņi dzīvo,” viņa turpināja.’
WBU aicina katru valsti ratificēt līgumu un efektīvi ieviest tā noteikumus pieejamu darbu ražošanā un pārrobežu izplatīšanā, lai īstenotu līguma vispārējo mērķi veicināt personu ar lasīšanas grūtībām cilvēktiesības, nodrošinot viņiem piekļuvi literatūrai un informācijai.
Eiropas Savienībā norit diskusijas par Marakešas līguma ratificēšanu.
Uzzināt vairāk par Marakešas līgumu.
Pasaules Neredzīgo apvienība (WBU) ir globāla organizācija, kas pārstāv apmēram 285 miljonus neredzīgu cilvēku un cilvēkus ar daļējiem redzes traucējumiem visā pasaulē. Dalībnieki ir organizācijas, kuras vada neredzīgi cilvēki, kuri pārstāv savas vajadzības, un organizācijas, kas kalpo neredzīgajiem, vairāk nekā 190 valstīs, kā arī starptautiskas organizācijas, kas strādā redzes traucējumu jomā.
Avots: www.wbu.ngo
