Atzīmējot Starptautisko Lasīt, rakstīt un rēķināt prasmes dekādi (2003. – 2012. gads), UNESCO Latvijas Nacionālā komisija 2009. gadā uzsāka projektu “Stāstu laiks bibliotēkās”. Projekta mērķis ir vienot dažādu paaudžu cilvēkus, atdzīvinot stāstīšanas tradīciju paaudžu starpā, kā arī pilnveidot ikviena valodas kompetenci un sociālās prasmes klausīšanās un stāstīšanas procesā. Projektā ir iecerēts attīstīt stāstīšanas pasākumu organizēšanu bibliotēkās, šādi dodot ieguldījumu arī bibliotēku sociālās lomas paplašināšanā sabiedrībā.

 

Šajā projektā ir iesaistījusies ar Madonas novada bibliotēka. Šis „Stāstu laiks bibliotēkās” ir cikls projekta ietvaros, kurās savu dalību ņem arī mazās lauku publiskās bibliotēkas. Kā viena no pirmajām uz “Stāstu laiks bibliotēkās” atsaucās Lazdonas bibliotēka, kura iesaistot pārējās bibliotēkas, nu jau trešo gadu turpina šīs tradīcijas.

 

Turpinot savu ritējumu, “Stāstu kamolītis” martā piestāja Sarkaņu pagasta Biksēres bibliotēkā, lai pulcētu stāstniekus un klausītājus uz jauniem, aizrautīgiem stāstiem. Marts ir arī teātra mēnesis. Starptautisko teātra dienu 1961. gadā iedibināja UNESCO Starptautiskais teātra institūts (International Theatre Institute (ITI)). ITI nacionālie centri un teātra cilvēki visā pasaulē to ik gadu atzīmē 27. martā. Suminot šos svētkus, tēma tika izvēlēta “Teātris” Tai par godu Sarkaņu amatieru teātra “PIŅĢEROTS” aktieri un režisore Gunta Apele 28. martā aicināja ikvienu interesentu uz jestru stāstu klausīšanos, bilžu skatīšanos un dziesmu padziedāšanu Sarkaņu pagasta Biksēres bibliotēkā (pagastmājas kamīnzālē). Kā sveicienu Starptautiskajā teātra dienā amatieru teātra “PIŅĢEROTS” aktieri un režisore Gunta aicināja dzīvi izspēlēt un svinēt, nevis iztirgot dolāros, latos vai eiro. Dzīvi izspēlēt nenozīmē to notrallināt, bet gan pierādīt, ka cilvēks ir vairāk nekā viņš saražo. Tieši izglītība un kultūra ir tie virzošie spēki, kas nodrošina sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību.

 

Vēsajā marta novakarē stāstu pasākums bija apmeklēts pārsteidzoši kuplā skaitā.  Uz teātra atmiņu stāstiem bija ieradušies dažādu Sarkaņu amatierteātra paaudžu aktieri. Uzsākot pasākumu, par režisora lomu teātrī runāja teātra „Piņģerots” režisore Gunta Apele. No vecākās aktieru gadu paaudzes gribas atzīmēt ilggadēju un regulāru teātra aktrisi Ēriku Ozolu, kura, ritinot rokās kamolīti, dalījās atmiņās par kolhoza „Sarkanais stars” laika teātra spēli. Par nerimtīgo azartu un izaicinājumu uzsākot ik reiz spēlēt jaunu, sev vēl neierastu lomu. Grūtākais darbs esot bijis pie dramatisko lomu izveides. Atmiņās Ērika dalījās arī kā ilggadējs un regulārs „Piņģerota ” izrāžu skatītājs. Nododot tālāk kamoliņa stafeti,  ar skaistiem dzejas priekšnesumiem un to, ka „Psiņģerots” iemācīja mīlēt dzeju, apliecināja, uzstājoties  dzejas teātra „mīlēm”: Kristīnei Ozolai, un Jutai Fiļipovičai. Par aktiera lomu kamoliņu ritināja Valentīna Gailīte. Vai viegli būt „Piņģerota” komponistam? Uz šo jautājumu veidojot muzikālo fonu kopdziesmām un dziedot paša komponētās  dziesmas, pārdomās dālijās Edgars Janovskis. Atmiņās, kā es nonācu teātrī, spriedelēja  aktieri: Roberts Kuba, Didzis Akmentiņš, Anita Kurmīte, Inga Bārbale un Daina Vilciņa. Stāstus par „Pelādēm” un  izbraukumos iepazītos Latvijas skaistumus ar bagātīgi plašu bilžu albūmu,  bija sarūpējis Aigars Krīgerts. Aizkulišu stāstos ar humoru pasmējās: Egita Kaškure, Laimdota Vilciņa un Liene Dreiškina. Par teātra kostīmu modelēšanu un šūšanu runāja Vivita Ļebedeva. Tehnisko nodrošinājumu veica Andris Trečaks. Par labsajūtu – karstu tēju un uzkodām rūpējās Mirdza Akmentiņa un uzaicinātajos stāstniekos atmiņās kavējās viesi: Madonas novada bērnu bibliotēkas nodaļas vadītāja, pasākuma koordinatore Līga Fiļipova, Lazdonas pagasta bibliotēkas vadītāja, stāstu pasākumu iniciatore: Lilita Gluščuka, teātra mīļi: Aina Ļeonova, Andris Simtnieks, Valda Kļaviņa, Staņislava Pommere un daudzi citi viesi.

 

Stāstīšana – tā ir smalka situāciju un dialogu māksla: īstā brīdī atcerēties īsto stāstu un pielāgot to konkrētai vajadzībai. Teksts ir tikai daļa no stāsta. Stāstā ietilpst arī žesti, balss intonācija, acu kustības, attieksme pret stāstāmo, dialogs ar klausītājiem – to visu brīnišķīgi nodemonstrēja pasākuma “Mans teātra stāsts” stāstnieki Biksēres bibliotēkā.  “Stāstu Kamolītis” organizē tematiskus stāstniecības pasākumus, kuros ikviens var uzstāties ar savu stāstu vai nākt kā klausītājs. Stāstniecība ir viens no senākajiem cilvēces mākslas veidiem, kas cilvēkus vieno, aizkustina un iepriecina.     

 

Stāstu stāstīšana un stāstu klausīšanās tiek uzskatīta par vienu no senākajām cilvēku pamatvajadzībām, tā kalpo gan pasaules izziņai, gan arī sociālo prasmju izkopšanai. Stāstīšanas tradīcijai ir liela nozīme arī mūsdienu pasaulē un daudzās valstīs pašlaik var vērot mutvārdu stāstīšanas renesansi. Stāstnieku organizācijas, festivāli un grāmatas kļūst arvien populārākas. Pieaug arī bibliotēku loma stāstīšanas pasākumu organizēšanā un bibliotēkas kļūst par vienu no galvenajiem centriem stāstīšanas pasākumu organizēšanā. Liels paldies visiem pasākuma dalībniekiem un atbalstītājiem, kuri atrada laiku marta pievakarē,  lai bagātinātu sevi un citu sirdis. Uz tikšanos nākošajā “Stāstu laiks bibliotēkās” pasākumā!

 

 

Ziņu sagatavoja:

Didzis Akmentiņš

Madonas novada Sarkaņu pagasta

Biksēres bibliotēkas vadītājs