Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
2013. gada 16. janvārī plkst.16.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) notiks mākslinieces Ainas Karlsones (1935 – 2012) piemiņas izstādes “Īpašuma, cieņas…
2013. gada 16. janvārī plkst.16.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) notiks mākslinieces Ainas Karlsones (1935 – 2012) piemiņas izstādes “Īpašuma, cieņas un pateicības zīme – Ex libris” atklāšana.
Māksliniece, ekslibru veidotāja, smalku izšuvumu autore un pinumu meistare Aina Karlsone mācījusies pie izciliem meistariem – Eduarda Kalniņa, Ugas Skulmes un grafiķa Pētera Upīša, pie kura apguvusi linogriezumu un oforta tehnikas noslēpumus.
Pēc Latvijas Mākslas Akadēmijas absolvēšanas mākslinieci darba gaitas aizveda uz Jēkabpili.
Māksliniece izgatavojusi 3073 grāmatzīmes, piedalījusies 35 starptautiskās ekslibru izstādēs un guvusi augstu savu darbu novērtējumu. Darbojusies arī grāmatu grafikas jomā, izdotas 8 viņas ilustrētas grāmatas. Pati viņa ir 4 grāmatu autore: “Klūdziņu un sloksnīšu pinumi”, “Mašīnizšūšana”, “Grāmatzīmes Jēkabpils novadam” un “Īpašuma, cieņas un pateicības zīme – Ex libris”.
Daudzas grāmatzīmes veltītas publicistam, literātam un ārstam Jānim Liepiņam, rakstniecei Lūcijai Ķuzānei, Valdemāram Ancītim, rakstniecei Annai Skaidrītei Gailītei, Mārtiņam Siliņam, Aleksandram Pelēcim. Ekslibri darināti par godu Lietuvas valsts tūkstošgadei, Austrijai un citām valstīm, kā arī ievērojamiem cilvēkiem.
Izstāde būs skatāma līdz 2013. gada 1. martam.
