Pērn valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei uz vienu izglītojamo bija 4,12 lati, kas bija par 0,25 latiem vairāk nekā 2007. gadā. Savukārt 2006. gadā šim nolūkam uz vienu izglītojamo tika piešķirti 1,86 lati.
 
Vēl pērnā gada septembrī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija, strādājot pie 2009. gada budžeta projekta, mācību literatūras iegādei pieprasījusi 1,9 miljonus latu, lai nodrošinātu Ministru kabineta normatīvā noteiktos septiņus latus vienam skolēnam un pedagogam mācību grāmatu iegādei.
 
Kā norāda IZM, sākotnēji likumā par valsts budžetu 2009. gadam dotācijai pašvaldībām šim nolūkam tika paredzēts finansējums 770 000 latu apmērā, kas pēc budžeta grozījumiem sarucis līdz 270 000 latu.
 
Pagaidām skolām nav pārskaitīts arī samazinātais finansējums, jo ministrijai nepieciešami dati par precīzo skolēnu skaitu, kas katrā no pašvaldībām septembrī uzsāks mācības. Tad arī minētie līdzekļi tiks pārskaitīti.
 
Vienlaikus IZM uzsver, ka mācību grāmatu iegādi skolas gūst arī no skolas dibinātāja – pašvaldības. Tajās pašvaldībās, kuras var atļauties lielāku finansējumu, situācija ar mācību literatūru skolās ir labāka, kas nozīmē, ka nodrošinājumu ar grāmatām lielā mērā nosaka attiecīgās pašvaldības iespējas, skaidro ministrijas pārstāvji.
 
Par to, ka pašvaldību iespējas šogad līdzfinansēt mācību grāmatu iegādes, ir ļoti atšķirīgas, pārliecinājās arī aģentūra LETA, aptaujājot pašvaldību pārstāvjus.
 
Piemēram, Rīgā, Jūrmalā un Jēkabpilī mācību grāmatu iegādei papildu finansējums no pašvaldības budžeta netiks piešķirts vispār. Rēzeknes pilsēta šim nolūkam piešķirs aptuveni 3,5 latus uz vienu skolas audzēkni, Jelgavas pilsēta – aptuveni trīs latus, bet Daugavpils – aptuveni sešus latus. Pašvaldības līdzekļi tiks ieguldīti arī grāmatu iegādei Liepājā, bet Valmieras dome gatavojas nākamnedēļ precizēt skolām piešķiramo līdzekļu apmēru.
 
 
Katrīna Slišāne LETA
Copyright © LETA