Ļvivā dāvina grāmatas no Latvijas un atzīmē Raiņa un Aspazijas 150. jubileju
No 20. līdz 21. maijam Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā Latvijas vēstniecība Ukrainā organizēja vairākus pasākumus Ļvivā, lai dalītos pieredzē valsts pārvaldes un pašvaldību reformēšanā, ES Asociācijas līguma īstenošanā, kā arī, lai iepazīstinātu ar Latvijas kultūru un tradīcijām.
21. maijā Latvijas vēstniece Ukrainā Argita Daudze I.Franka Ļvivas Nacionālās universitātes Zinātniskajai bibliotēkai nodeva Latvijas Nacionālās bibliotēkas grāmatu dāvinājumu, kas bija sagatavotas pēc Latvijas prezidentūras ierosinājuma.
Uzrunājot klātesošos viesus, Ļvivas Nacionālās universitātes Zinātniskās bibliotēkas direktors Vasilijs Kmetjs iepazīstināja ar sadarbību ar Latvijas kolēģiem, tai skaitā ar Latvijas Akadēmisko bibliotēku, un pastāstīja par kopīgo projektu īstenošanas gaitu. Direktors izteica pateicību Latvijas vēstniecei Ukrainā par personisko atbalstu bibliotēku iniciatīvām.
Argita Daudze uzsvēra, ka Ukrainas un Latvijas sadarbība ir ilgstoša un stratēģiska. “Bibliotēku sadarbība ir izveidojusies, pateicoties Latvijas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai un tās aktīvajai direktorei Ventai Kocerei. Bet šoreiz mēs atvedām dāvanu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Šogad Latvija ir prezidējošā valsts ES Padomē un Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās norisinās dažāda līmeņa svarīgi prezidentūras pasākumi. 21.maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās notiek Austrumu partnerības samits, kurā piedalās 6 Austrumu partnerības valstu un 28 ES dalībvalstu delegācijas, lai pieņemtu lēmumu par Austrumu partnerības politikas tālāko attīstību un attiecību veidošanu ar kaimiņvalstīm. Mēs atbalstām Ukrainu un tās eirointegrācijas centienus,” uzsvēra vēstniece. “Mēs lepojamies ar LNB ne tikai tāpēc, ka tā ir nozīmīga grāmatu krātuve, bet LNB ēka ir arī arhitektūras piemineklis, un tajā ir izmantotas vismodernākās tehnoloģijas.”
I.Franka Ļvivas universitātes prorektore Marija Zubricka pateicās vēstniecei un Latvijas kolēģiem par atbalstu un sadarbību zinātniskajā un kultūras jomā, ka arī par pieciem Ļvivas universitātes studentiem sniegto iespēju piedalīties LU Sociālo zinātņu fakultātes izveidotajā Eiropas studiju kursā, kura autores ir profesores Žaneta Ozoliņa un Iveta Reinholde. M.Zubricka pasniedza Latvijas vēstniecei Ukrainā bibliotēkas goda lasītāja abonementu par īpašiem nopelniem bibliotēku sadarbības stiprināšanā.
Ņemot vērā to, ka Latvijas prezidentūras laiks sakrīt ar ievērojamo latviešu literātu Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileju, pasākumā I.Franka Ļvivas universitātes Baltistikas centra studenti bija sagatavojuši Raiņa un Aspazijas dzejas priekšlasījumu latviešu un ukraiņu valodās. Savukārt Ļvivas Nacionālās universitātes Kultūras un mākslas fakultātes studentu ansamblis “LvivLadies” izpildīja Aspazijas šūpuļdziesmu ukraiņu valodā. Bibliotēkas telpās ir izvietota fotoizstāde par Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas 25.gadadienu.
Pēc grāmatu pasniegšanas Latvijas vēstniece Argita Daudze “UniCredit Bank” telpās atklāja Memoriālo muzeju apvienības izstādi “Aspazija / Rainis: dumpiniece / humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts,” kura speciāli sagatavota ievērojamo latviešu literātu Raiņa un Aspazijas 150.jubilejas gadam un iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā.
Uzrunā vēstniece pastāstīja klātesošajiem par divu ievērojamo literātu, tulku, politiķu un sabiedrisko darbinieku – Raiņa un Aspazijas – dzīvi, daiļradi un ietekmi uz nākamajam paaudzēm. Aspazijas un Raiņa sarakste ir iekļauta UNESCO mantojumā. Gan Aspazijas, gan Raiņa biogrāfijas ir cieši savijušās ar Eiropas 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma kultūras norisēm, vēsturiskajiem notikumiem un idejiskajiem strāvojumiem – cīņu par sieviešu tiesībām un līdztiesību, impēriju sabrukumu un nāciju vēlmi pēc pašnoteikšanās, sociālisma idejām un humānisma ideāliem, idejām par vienotas Eiropas valstu savienības veidošanu un garīgu vērtību noteiktu civilizācijas nākotni. Idejas ne vienmēr piepildījās, ideālu vārdā notika gan revolūcijas, gan vēl nepieredzēti asiņaini kari, un tomēr līdz pat mūža nogalei dzejniekus nepameta ticība, ka ir iespējama humānisma principos balstīta, labāka un taisnīgāka pasaule, un tajā dzīvos nākotnes cilvēks.
Speciāli izstādes atklāšanas viesiem Latvijas vēstniecība Ukrainā sagatavoja kabatas formāta grāmatiņu ar Raiņa aforismiem ukraiņu valodā, izmantojot Raula un Ijas Čilačavu tulkojumus.
Izstādē iespējams ne tikai uzzināt, kā radušies autoru pseidonīmi un kādās pilsētās un valstīs viņi uzturējušies, bet arī aplūkot Latvijas teritorijas karti dažādos gadsimtos, izpētīt valodu izcelsmes koku. Būtisku izstādes daļu veido Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste. Līdzās Latvijas valsti raksturojošiem vēstures faktiem izstādē minēti arī aktuālie pasaules notikumi, tādējādi radot visaptverošu priekšstatu par laiku, kurā radās abu autoru idejas.
Izstāde Ļvivā būs apskatāma līdz 11. jūnijam.