Luksemburgas lielhercogistes gaismas pils – Nacionālā bibliotēka: ieskats jaunās ēkas struktūrā un darbībā
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra Vadošā pētniece Jana Dreimane rudenī viesojās Luksemburgas Nacionālajā bibliotēkā. Piedāvājam autores piezīmes pēc komandējumā redzētā, dzirdētā un uzzinātā.
Šī neparasti siltā rudens nogalē, kad kokiem vēl lapas bija krāsotas sārtos un dzeltenos toņos, bet dārzos un parkos ziedēja puķes, man bija iespēja apmeklēt vienu no savdabīgākajām Rietumeiropas pilsētām – Luksemburgu, kas ir nelielās Luksemburgas lielhercogistes galvaspilsēta un viena no trim Eiropas Savienības centrālo institūciju mītnes vietām. Tā veidojusies divu upju stāvajos, klinšainajos krastos, itin kā vairākos stāvos, to caurvij senu cietokšņu mūri un klintis. Luksemburgas moderno 20.–21.gadsimta stikloto namu rindas mijas ar vēsturisku namu kvartāliem; pilsētas centru savieno panorāmiski tilti. Iedzīvotāju skaits pilsētā nav liels – ap 128 000, taču centrs ir tik ļaužu pārpilns, ka, šķiet, apdzīvotība šeit ir augstāka. Aptuveni 70% iedzīvotāju ir imigranti, un interesanti, ka šī pati luksemburdziešu un ārzemnieku proporcija vērojama arī Luksemburgas lielhercogistes galvenajā bibliotēkā – Luksemburgas Nacionālā bibliotēka (Bibliothèque nationale du Luxembourg, BNL).
Luksemburgas lielhercogiste ir multilingvāla valsts ar trim valsts valodām: luksemburdziešu valodu, kas radniecīga vācu valodai, kā arī vācu un franču valodu. Luksemburdziešu valoda tikai pirms aptuveni 50 gadiem iekļauta skolu programmās, līdz tam to bērni apguva vienīgi mājās un sadzīvē. Tā joprojām nav iekļauta Eiropas Savienības oficiālo valodu saimē, tomēr uz vietas Luksemburgā, kur vien iespējams, informācija tiek sniegta vispirms luksemburdziešu valodā. Arī Luksemburgas Nacionālajā bibliotēkā, personālam luksemburdziešu valodas zināšanas ir obligātas.
Šī gada oktobra nogalē BNL rīkoja trīs dienu starptautisko konferenci “Nacistu bibliotēku politika un prakse Eiropā” (NS-Bibliothekspolitik und -praxis in Europa), uz kuru bija pulcināti ap 20 pētnieku no Luksemburgas, Vācijas, Francijas, Austrijas, Beļģijas, Nīderlandes, Polijas, Igaunijas, Krievijas un Latvijas. Pasākums notika jaunuzceltajā Nacionālās bibliotēkas namā, kas funkcionālā ziņā daudzējādi līdzīgs mūsu Nacionālajai bibliotēkai. BNL gan ir nedaudz mazāka: tajā glabājas ap 1,8 miljoni iespieddarbu, strādā ap 130 darbinieku.
BNL sākotne meklējama 18. gadsimta beigās, kad franču okupācijas laikā tika atsavināti klosteru un citu reliģisko organizāciju krājumi, no kuriem daļa nonāca jaundibinātā centrālajā skolas bibliotēkā. Dažus gadus vēlāk tā kļuva par pirmo pilsētas publisko bibliotēku. 1899. gadā to pārveidoja par Luksemburgas Nacionālo bibliotēku (nacistiskās okupācijas laikā, 1940-1944. gadā tā pēc Vācijas parauga tika pārdēvēta par Luksemburgas Zemes bibliotēku).
Luksemburgas Nacionālās bibliotēkas ēka
Jaunais BNL nams publikai atvērts tikai pirms dažiem gadiem, 2019. gada oktobrī. Tās būvniecība izmaksājusi 111 miljonus eiro.
Bibliotēka aizņem septiņus stāvus, no kuriem virszemē atrodami vien trīs. Bibliotēka sadalīta vairākās zonās: sākumā ir plašs ātrijs, kurā izvietots restorāns, klientu apkalpošanas centrs, garderobes skapīši, konferenču un izstāžu zona. Ātrijs pieejams pilnīgi visiem interesentiem. Šo ieejas zonu no bibliotēkas lasītavām, kas izvietotas trijos pārredzamos līmeņos, atdala stikla siena un, protams, elektroniskie vārti. Lasītājiem virsdrēbes un somas jāatstāj garderobes skapīšos, visnepieciešamāko paņemot līdzi caurspīdīgos plastmasas groziņos, kas dabūjami garderobes zonā.
Lasītavas ir vispārpieejamas (par BNL lasītāju var kļūt, sasniedzot 14 gadu vecumu), te katrs var ienākt un iepazīties ar plauktos izvietoto literatūru, taču, ja rodas vēlēšanās kādu grāmatu paņemt līdzi uz mājām, vai saņemt kādu citu bibliotēkas pakalpojumu, noformējama lasītāja karte. Brīvpieejā, decimālās klasifikācijas sistēmā izvietoti apmēram 200 000 sējumi, pārējie glabājas krātuvēs, kas lasītājiem paliek neredzamas, jo atrodas pazemē (Nacionālās bibliotēkas pazemes valstība ir liela – četri pagrabstāvi).
Krātuvju zonas, atšķirībā no moderni, gaiši un patīkami iekārtotajām lasītavām, ir askētiskas: pelēkas nekrāsota betona sienas un grīdas, spožas tērauda ventilācijas caurules. Lai mazinātu ārējā klimata ietekmi uz grāmatām, gar ārsienām izbūvēti koridori, krātuves izvietotas ēkas centrā. Grāmatas glabājas mobilajos plauktos, taču, lai tās varētu “elpot”, mobilo plauktu apakšdaļā piemontētas horizontālas “kājiņas”, kas nodrošina nelielu distanci starp plauktiem. Tiem ir arī perforēta tērauda sānmalas – labākai gaisa cirkulācijai.
Retās grāmatas un rokraksti glabājas diezgan atstatus izvietotos stacionāros plauktos, jo mobilo plauktu sadure raisot grāmatām mikrošoku, kas ilgtermiņā var novest pie nopietniem bojājumiem. Bibliotēka iecerējusi katru reto grāmatu un rokrakstu vienību ievietot speciālā bezskābes papīra kastē, šis darbs gan tikai aizsākts. Vecākie dokumenti BNL saglabājušies no 9. gadsimta. Taču ne tikvien grāmatas vai rokraksta vecums ir no svara: bibliotēka lepojas ar pirmajiem izdevumiem luksemburdziešu valodā no 19. gadsimta sākuma. Rokrakstu un reto grāmatu krājums aizvien tiek papildināts, sevišķi dārgiem pirkumiem tiek lūgts mērķfinansējums no Kultūras ministrijas, kuras pārziņā darbojas BNL.
Līdzekļi netiek liegti arī Luksemburgas vēsturisko bibliotēku iepirkšanai. BNL saņem Luksemburgas obligāto eksemplāru – četrus no katra izdevuma, tomēr uzskata, ka optimālais eksemplāru skaits ir septiņi, tādēļ pēc iespējas trīs eksemplārus iegādājas papildus. Tas nepieciešams tādēļ, ka vismaz viens eksemplārs tiek novietots neaizskaramajā arhīvā, vēl viens vai divi – nozares lasītavā, turklāt vēl vajadzīgi eksemplāri izsniegšanai uz mājām.
Nacionālās bibliotēkas darbība
BNL ir trejāda loma: tā ir arhīvbibliotēka (Luksemburgas izdevumu mūžīgā glabātāja), pētniecības bibliotēka, kas nodrošina skolēniem, studentiem, zinātniekiem piekļuvi kā Luksemburgas izdevumiem, tā vislabākajai ārzemju nozaru literatūrai. Turklāt BNL ir Luksemburgas bibliotēku sistēmas centrs, kuram jārūpējas arī par vietējo publisko bibliotēku attīstību. Bibliotēka piedāvā bibliobusa pakalpojumus, kas nodrošina iedzīvotājus ar jaunāko literatūru aptuveni 80 apdzīvotās vietās un vienlaikus ļauj plaši reklamēt bibliotēkas pakalpojumus. Interesanti – katrs lasītājs šādā veidā var saņemt 15 iespieddarbus un 4 skaņu ierakstus. Vienību izmantošanas termiņš – 42 dienas.
Tā kā lasītavas ir ļoti plašas un lasītājiem – dažādas vēlmes un vajadzības, bibliotēka piedāvā samērā daudz individuālo kabīņu un telpu grupu darbam. Tās var rezervēt tiešsaistē un izmantot bez maksas līdz četrām stundām dienā. Projekta ietvaros iegādāta automātiskā grāmatu piegādes sistēma, kas ļauj pārvietot grāmatas no krātuves uz lasītavām un otrādi.
Šo sistēmu gan skeptiski vērtēja vācu kolēģi. BNL direktors piekrita, ka sistēma prasa diezgan lielus IT speciālistu laika resursus, jo jārūpējas, lai grāmatu ceļā neveidojas sastrēgumi, kas ne tikai bloķē to tālāku transportēšanu, bet var radīt nelielus grāmatu bojājumus. Tomēr tā ļauj nedaudz ietaupīt bibliotekāru laiku, jo lasītāju apkalpošanas vietā viņi var nodoties citiem darbiem. Jāpiebilst, ka brīvpieejas lasītavās brīvpieejas lasītavās ir nodrošināta automatizēta iespieddarbu izsniegšana uz mājām, šeit darbojas grāmatu izsniegšanas automāti. Lai lasītāji nepārsniegtu iespieddarbu izmantošanas termiņus, bibliotēkas ārsienā ierīkota nododamo grāmatu lāde. BNL reģistrēto lasītāju skaits pastāvīgi aug, patlaban tas pārsniedz jau 37 000. Aptuveni puse ir skolēni, studenti un pētnieki –sabiedrības daļa, kas visintensīvāk nododas jaunu zināšanu ieguvei.
Atsevišķa lasītava iekārtota retumu un specializēto krājumu izmantošanai. Šeit lasītājus apkalpo tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Lasītāju rīcībā ir speciāla uzziņu literatūra, rokrakstu katalogs, inkunābulu un vēsturisko grāmatu katalogs, literatūra par grāmatniecības un bibliotēku vēsturi, zinātniskie bibliogrāfiskie rādītāji.
Lielu uzmanību BNL pievērš digitālās bibliotēkas veidošanai, kas ietver gan Luksemburgas preses izdevumus (vairāk nekā 70 nosaukumu), gan grāmatas (505) un rokrakstus (pagaidām tikai 15), gan plakātus (turpat 800) un pastkartes (vairāk nekā 17 000).
No 2000. gada BNL tāpat kā Latvijas Nacionālā bibliotēka izmantoja bibliotēku informācijas sistēmu Aleph, kurā tika veidots Luksemburgas bibliotēku kopkatalogs bibnet.lu. Pēdējā laikā Luksemburgas bibliotēku konsorcijā bija jau 80 dalībnieku. To vidū ne tikai zinātniskās un akadēmiskās , bet arī publiskās un skolu bibliotēkas. Patlaban notiek pāreja uz jaunu sistēmu – “Alma”, kas ļauj vienlaikus meklēt informāciju visos bibliotēkas uzziņu informācijas resursos.
Kopumā BNL atgādināja Latvijas Nacionālo bibliotēku – gan tādēļ, ka tās jaunās ēkas sadalījums zonās un iekārtojums bija līdzīgs, gan arī tādēļ, ka tā arī ir visas valsts bibliotēku sistēmas centrs, kas veido vispārpieejamu nacionālo digitālo bibliotēku un tai ir ambīcijas bibliotēku nozares zinātniskajā pētniecībā. Par to liecināja arī starptautiskā konference “Nacistu bibliotēku politika un prakse Eiropā”.
Dažas atziņas par konferenci
BNL ir ļoti ieinteresēta nacistiskās okupācijas varas bibliotēku politikas salīdzinošajos pētījumos. Pirms dažiem gadiem BNL izveidota īpaša kolekcija “Bibliotēku un grāmatniecības vēsture Luksemburgā”, ko vada bibliotēku vēstures pētnieks Žans Marija Redings (Jean-Marie Reding) – patlaban viņa galvenais pētniecisko interešu lauks ir Luksemburgas bibliotēkas nacistiskās okupācijas laikā (1940–1944). Piebilstams, ka Redings ir arī Luksemburgas bibliotekāru, arhīvistu un dokumentācijas speciālistu asociācijas prezidents starptautisko sakaru jautājumos.
Gan BNL direktors Klods D. Kontjē (Claude D. Conter), gan Redings sniedza plašu ieskatu Luksemburgas bibliotēku situācijā tās okupācijas laikā, plašāk raksturojot Luksemburgas Zemes bibliotēku. Kā apgabala galvenajai bibliotēkai tai bija īpašs statuss – tā saņēma daudzas nacistu likvidēto organizāciju bibliotēkas, kas tomēr visu okupācijas laiku gulēja neizsaiņotas pagrabos un citviet un pēc kara tika atdotas to likumīgajiem īpašniekiem. Šo īpašo stāvokli apliecina arī fakts, ka Luksemburgas Zemes bibliotēkai tika piešķirts jaunas, funkcionāli piemērotākas telpas (bijusī bankas ēka), kaut arī kopumā valdīja labu, grāmatu glabāšaai piemērotu telpu trūkums.
Nacistu bibliotēku politikai Eiropā bija daudz kopīgu iezīmju: tās pašas aizliegto iespieddarbu pamatkategorijas (ebreju, komunistu, sociāldemokrātu, pretvācu, pretnacistu literatūra) un darbība ar tām (iznīcināšana, atlikušo daļu izmantošanas ierobežojumi, pārvietošana un piešķiršana nacistu organizācijām kā okupētajās teritorijās, tā Vācijā). Visās okupētajās teritorijās nacisti brīvi rīkojās arī ar konfiscēto “nekaitīgo“ literatūru no ienaidnieku un tā sauktajiem bezsaimnieku krājumiem: tā tika dalīta dažādām organizācijām, arī vietējām bibliotēkām. It visur notika “nepiemērotā” personāla, tajā skaitā ebreju, atlaišana no darba un viņu aizvietošana ar “piemērotākiem” darbiniekiem.
Lielākā problēma nacistu pārvietoto krājumu pētniecībā ir to izkliedētība dažādu valstu bibliotēkās. Pārņemtos krājumus nacisti lielākoties dalīja bez maksas, tomēr daļa, acīmredzot bez oficiālas atļaujas, nonāca antikvariātos un to tālākais ceļš ir grūti izsekojams. Diemžēl pienācīgu laika un personāla resursu krājumu izcelsmes pētījumiem nav.
Konferences dalībnieki uzsvēra arī citus mazapgūtus jautājumus no nacistiskās okupācijas perioda: komercbibliotēku daudzveidība un īpašā situācija, jaunu publisko un cita veida bibliotēku dibināšana, aizliegtās literatūras krājuma faktiskā izmantošana, nozares darbinieku sadarbība ar okupācijas varu un tās sekas u. c. Konferences organizatori plāno izdot akadēmisku konferences materiālu krājumu.
2023. gada aprīlī Eiropas bibliotekāriem, tajā skaitā no Latvijas būs iespēja iepazīt BNL, jo nākamgad šeit notiks Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas asociāciju Eiropas biroja (European Bureau of Library, Information and Documentation, EBLIDA) konference.
Uz tikšanos skaistajā Luksemburgā!
Rakstu sagatavoja:
Jana Dreimane
Vadošā pētniece
Pētniecības un interpretācijas centrs
Speciālo krājumu departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
jana.dreimane@lnb.lv