Kā aģentūru LETA informēja valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa, tuvākajā laikā tiks sagatavota vēstule IUB, un lēmums par "Gaismas pils" būvniecības konkursa rezultātu tiks pieņemts tikai pēc atbildes saņemšanas.
Valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone, kurš ir valsts interešu pārstāvis "Gaismas pils" projektā, uzskata, ka "bibliotēka ir jābūvē par adekvātu un pamatotu cenu, saprātīgās robežās neaizkavējot būvdarbu sākšanu".
Pēc Magones domām, šajā situācijā racionāli un lietderīgi būtu turpināt esošo konkursu un noslēgt līgumu tikai par būvdarbu veikšanu, taču par šāda risinājuma atbilstību Publisko iepirkumu likumam viskompetentāko skaidrojumu var sniegt vienīgi IUB.
Magone norāda, ka situācija ir ļoti sarežģīta un tai jāatrod juridiski korekts un tiesisks risinājums. Atverot divus konkursā iesniegtos piedāvājumus, kļuva skaidrs, ka abu pretendentu iesniegtie aprēķini par iespējamo būvizmaksu sadārdzinājumu visā bibliotēkas celtniecības laikā, kā arī piesaistāmā bankas finansējuma izmaksas "ir sakāpināti un neadekvāti".
Faktiskajās cenās "Gaismas pils" ēkas būvdarbu izmaksas, pēc Magones domām, pašlaik svārstās 120-140 miljonu latu robežās. Lētākais piedāvājums konkursā ir veikt būvdarbus par 139 miljoniem latu.
Konkurss parādīja, ka LNB valsts nevar atļauties būvēt uz parāda, taču atteikties no būvkompāniju apvienību piedāvājumā iekļautās kredīta piesaistes var tikai likuma ietvaros. Ja normatīvajos aktos pamatojums šādam risinājumam netiks rasts, tad tiks izsludināts jauns konkurss.
Ekonomikas eksperti, ar kuriem konsultējusies valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi", atzinuši, ka, izvērtējot ekonomisko situāciju, ieteicamais modelis projekta īstenošanai ir tā dalīšana kārtās, kas dod iespēju skrupulozi vērtēt tāmes atbilstoši tirgus situācijai un līdz ar to nodrošina projekta īstenošanas caurspīdīgumu.
Pēc valsts budžeta apstiprināšanas kļuvis skaidrs, ka LNB projektam pašlaik paredzētie līdzekļi atļauj nepārtraukt projekta īstenošanu un tuvākajā laikā uzsākt ēkas nulles cikla būvniecību. Savukārt līdz 2009. gadam būtu laiks ieviest skaidrību par pārējo būvdarbu finansējumu – visreālākais variants esot piešķirt līdzekļus no "Lattelecom" privatizācijas.
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA