Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
No 15. līdz 23. augustam Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Literatūras nodaļas pētnieki Vācijā ar Baltijas–Vācijas Augstskolu biroja atbalstu īstenoja projektu “Latviešu arhīvi trimdā: arhīvu materiāla atlase un digitalizācija, intervijas Latviešu Centrā Minsterē un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā”.
Pētnieki Latviešu Centrā Minsterē (LCM), turpinot 2020. gadā iesākto darbu, un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā apzināja un digitalizēja arhīvu materiālus par latviešu literātu, sabiedrisko darbinieku un organizāciju darbību Vācijā un kultūras kontaktiem, Baltijas inteliģences – tai skaitā latviešu un Baltijas vāciešu, latviešu un igauņu – savstarpējiem sakariem, kā arī par saiknēm ar Vācijas sabiedrību. Digitalizētie materiāli papildinās latviešu rakstnieku un organizāciju krājuma dokumentu un audio materiālu kolekciju Latvijas un latviešu literatūras vortālā www.literatura.lv.
Papildus darbam arhīvos pētnieki veica intervijas un semināros iepazīstināja ar pētījumu rezultātiem un digitālās kolekcijas saturu, aktualizējot arī Vācijas un Latvijas personību ieguldījumu arhīvu izveidē.
Gan Latviešu Centrā Minsterē, gan Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā notika literātes, bibliotekāres un arhivāres Austras Rudzītes (1911–1991) 110 gadu jubilejai veltīti pasākumi, godinot A. Rudzītes darbu Minsteres Latviešu ģimnāzijā (MLĢ) un Baltiešu kristīgajā apvienībā un viņas ieguldījumu, izveidojot MLĢ bibliotēku – plašāko Eiropas latviešu bibliotēku ārpus Latvijas, tai skaitā periodikas un rokrakstu krātuvi –, kā arī Jāņa Jaunsudrabiņa, Zentas Mauriņas, Konstantīna Raudives, Pētera Ērmaņa un citu autoru piemiņas istabas. Ārkārtīgi nozīmīgs ir A. Rudzītes darbs MLĢ un LCM arhīvu izveidē.
Sarīkojumos Minsterē un Annabergā ar priekšlasījumiem par A. Rudzītes dzīvi, darbu un dienasgrāmatām, kas vēsta par darbību Jāņa Jaunsudrabiņa biogrāfijas izpētē un piemiņas saglabāšanā, uzstājās literatūrzinātniece, LU LFMI direktore un vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone un literatūrzinātniece, LU LFMI vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe, savukārt literatūrzinātnieks un LU LFMI zinātniskais asistents Ivars Šteinbergs Annabergā stāstīja par jaunatklātajiem A. Rudzītes dzejas manuskriptiem.
Latviešu Centrā Minsterē sarīkojumā piedalījās un atmiņās dalījās A. Rudzītes laikabiedri un skolēni, to vidū diakone Lilija Tenhāgena, bijusī LCM administratore Zuze Krēsliņa-Sila un LCM saimnieks Viktors Kangeris, sarīkojumu vadīja un bagātīgu izstādi bija sagatavojusi LCM arhīva un bibliotēkas vadītāja Dina Krastiņa. Savukārt sarīkojumā Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā uzstājās apvienības ģenerālsekretārs sociologs Andrejs Urdze, kura personīgajā arhīvā glabājas nepublicētu A. Rudzītes dzejas un prozas darbu manuskripti, dienasgrāmatas un sarakste ar Minsteres Latviešu ģimnāzijas absolventiem, diakone Laima Vija Urdze un valodniece Aina Mārīte Urdze.
Projektā piedalījās LU LFMI pētnieki Eva Eglāja-Kristsone, Māra Grudule, Inguna Daukste-Silasproģe, Ieva Kalniņa, Zita Kārkla, Jānis Oga un Ivars Šteinbergs.
Pateicamies par atbalstu Baltijas–Vācijas Augstskolu birojam un par atsaucību Latviešu Centram Minsterē un Dinai Krastiņai, Latviešu Kopībai Vācijā, Nīlam Ebdenam un Arnim Drillem, Baltiešu kristīgajai apvienībai Annabergā un Andrejam Urdzem.
Baltijas–Vācijas Augstskolu biroja projektu finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem. Projektā iesaistīti pētnieki no Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)” (nr. lzp-2020/1-0215) un pēcdoktorantūras projektiem “Latviešu prozisti padomju okupācijā: sadarbība un nevardarbīgā pretošanās (1968–1991)” (Nr.1.1.1.2/VIAA/3/19/482) un “Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture” (Nr. 1.1.1.2./VIAA/3/19/430).
