2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
No 15. līdz 23. augustam Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Literatūras nodaļas pētnieki Vācijā ar Baltijas–Vācijas Augstskolu biroja atbalstu īstenoja projektu “Latviešu arhīvi trimdā: arhīvu materiāla atlase un digitalizācija, intervijas Latviešu Centrā Minsterē un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā”.
Pētnieki Latviešu Centrā Minsterē (LCM), turpinot 2020. gadā iesākto darbu, un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā apzināja un digitalizēja arhīvu materiālus par latviešu literātu, sabiedrisko darbinieku un organizāciju darbību Vācijā un kultūras kontaktiem, Baltijas inteliģences – tai skaitā latviešu un Baltijas vāciešu, latviešu un igauņu – savstarpējiem sakariem, kā arī par saiknēm ar Vācijas sabiedrību. Digitalizētie materiāli papildinās latviešu rakstnieku un organizāciju krājuma dokumentu un audio materiālu kolekciju Latvijas un latviešu literatūras vortālā www.literatura.lv.
Papildus darbam arhīvos pētnieki veica intervijas un semināros iepazīstināja ar pētījumu rezultātiem un digitālās kolekcijas saturu, aktualizējot arī Vācijas un Latvijas personību ieguldījumu arhīvu izveidē.
Gan Latviešu Centrā Minsterē, gan Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā notika literātes, bibliotekāres un arhivāres Austras Rudzītes (1911–1991) 110 gadu jubilejai veltīti pasākumi, godinot A. Rudzītes darbu Minsteres Latviešu ģimnāzijā (MLĢ) un Baltiešu kristīgajā apvienībā un viņas ieguldījumu, izveidojot MLĢ bibliotēku – plašāko Eiropas latviešu bibliotēku ārpus Latvijas, tai skaitā periodikas un rokrakstu krātuvi –, kā arī Jāņa Jaunsudrabiņa, Zentas Mauriņas, Konstantīna Raudives, Pētera Ērmaņa un citu autoru piemiņas istabas. Ārkārtīgi nozīmīgs ir A. Rudzītes darbs MLĢ un LCM arhīvu izveidē.
Sarīkojumos Minsterē un Annabergā ar priekšlasījumiem par A. Rudzītes dzīvi, darbu un dienasgrāmatām, kas vēsta par darbību Jāņa Jaunsudrabiņa biogrāfijas izpētē un piemiņas saglabāšanā, uzstājās literatūrzinātniece, LU LFMI direktore un vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone un literatūrzinātniece, LU LFMI vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe, savukārt literatūrzinātnieks un LU LFMI zinātniskais asistents Ivars Šteinbergs Annabergā stāstīja par jaunatklātajiem A. Rudzītes dzejas manuskriptiem.
Latviešu Centrā Minsterē sarīkojumā piedalījās un atmiņās dalījās A. Rudzītes laikabiedri un skolēni, to vidū diakone Lilija Tenhāgena, bijusī LCM administratore Zuze Krēsliņa-Sila un LCM saimnieks Viktors Kangeris, sarīkojumu vadīja un bagātīgu izstādi bija sagatavojusi LCM arhīva un bibliotēkas vadītāja Dina Krastiņa. Savukārt sarīkojumā Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā uzstājās apvienības ģenerālsekretārs sociologs Andrejs Urdze, kura personīgajā arhīvā glabājas nepublicētu A. Rudzītes dzejas un prozas darbu manuskripti, dienasgrāmatas un sarakste ar Minsteres Latviešu ģimnāzijas absolventiem, diakone Laima Vija Urdze un valodniece Aina Mārīte Urdze.
Projektā piedalījās LU LFMI pētnieki Eva Eglāja-Kristsone, Māra Grudule, Inguna Daukste-Silasproģe, Ieva Kalniņa, Zita Kārkla, Jānis Oga un Ivars Šteinbergs.
Pateicamies par atbalstu Baltijas–Vācijas Augstskolu birojam un par atsaucību Latviešu Centram Minsterē un Dinai Krastiņai, Latviešu Kopībai Vācijā, Nīlam Ebdenam un Arnim Drillem, Baltiešu kristīgajai apvienībai Annabergā un Andrejam Urdzem.
Baltijas–Vācijas Augstskolu biroja projektu finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem. Projektā iesaistīti pētnieki no Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)” (nr. lzp-2020/1-0215) un pēcdoktorantūras projektiem “Latviešu prozisti padomju okupācijā: sadarbība un nevardarbīgā pretošanās (1968–1991)” (Nr.1.1.1.2/VIAA/3/19/482) un “Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture” (Nr. 1.1.1.2./VIAA/3/19/430).
