Daiga Kalniņa: “Latvijā ir vēl daudz neizstāstītu dzimtas leģendu. Viena no tām stāsta par Lazdiņiem ar dzimtas šūpuli Plunču mājās Ogres novada Taurupes un Madlienas pusē un šīs sākotnēji zemnieku dzimtas pārsteidzošo saistību ar fotogrāfiju. Tas ir stāsts, kā veidojusies fotogrāfu Lazdiņu dzimta un kā fotogrāfija Lazdiņiem un arī citiem palīdz saglabāt identitāti un mīlestību pret savu zemi.

 

Salīdzinājums ir neparasts, taču Lazdiņu iekoptās Plunču mājas ar fotogrāfiju ir vienā vecumā. – 1839. gada 7. janvāris tiek uzskatīts par fotogrāfijas dzimšanas dienu, jo šajā dienā Francijas Zinātņu akadēmijā tika patentēts Luija Žaka Mande Dagēra (1787 – 1851) izgudrojums – dagerotipija, kas ir senā fotogrāfijas tehnoloģija. Teju vienlaicīgi – pēc 1840. gada – Latvijas vidienē latviešu zemnieku Gusta un Maijas Lazdiņu ģimene no Ērgļu apkārtnes, kur zeme nav visai auglīga, pārceļas uz jaunu dzīves vietu, un no Aderkašu muižas uz dzimtu rentējot meža zemi, līdumā ceļ Plunču mājas. No 19. gadsimta beigām rūpīgi veidotie ģimenes albumi ļauj domāt, ka Lazdiņiem jau izsenis bijusi apzināta vai neapzināta izpratne par fotogrāfijas cilvēcisko un kultūrvēsturisko nozīmi, kas vēlāk devis fotogrāfus trijās paaudzēs.

 

Kāds cits stāsts par attāliem radiniekiem Lazdiņiem Mazozolu pagastā ir gluži pretējs – traģisks, ko savā romānā “Piektais bauslis” aprakstījusi Aīda Niedra. Tas atklāj cilvēka dabas krēslas dzīles. Taču arī tas, lai arī netieši, ir saistīts ar fotogrāfiju.

 

Turpretim bijušā 1949. gada 25. martā uz Sibīriju deportētā Valda Lazdiņa atgriešanās vēstījums fotogrāfijās, izstāde “Mājupceļš” 2003. gadā bija nozīmīgākā izstāde Latvijas Fotogrāfijas muzeja 10. jubilejas gadā. Pēc tam “Mājupceļš” ceļojis uz citām Latvijas vietām un jau divas reizes šo izstādi vēlējās pie sevis redzēt Norvēģijas fotogrāfijas cienītāji Āverejā un Kristiansunnā, salīdzinot deportētā latviešu zemniekdēla Valda Lazdiņa fotogrāfisko redzējumu ar pasaules fotožurnālistikas pamatlicēja, apvienības MAGNUM dibinātāja Anrī Kartjē Bresona fotogrāfisko rokrakstu, jo abi bija laikabiedri. Norvēģus apbūra fotogrāfijas no Valda Lazdiņa foto negatīvu arhīva, kas iepriekš gadu desmitiem tika slēpts Plunču mājās…. Zīdpapīrā ietītie vairāk kā 100 fotofilmu rullīši, sarindoti bitenieka – tēva brāļa Vernera – koka bišu kastītēs gaidīja… Fotogrāfijas ir no vistumšākā laika Padomju Savienības vēsturē, taču Valdis Lazdiņš rāda tajās jauna vīrieša optimismu un vitalitāti.

 

Izstādes Latvijas Fotogrāfijas muzejā līdz ar augstu fotogrāfisko vērtējumu bijušas vēl diviem no minētajām Plunču mājām nākušiem fotogrāfiem – Daigai Kalniņai, dzimušai Lazdiņai un Verneram Lazdiņam. Bet 2011. gada maijā Daiga ar tēva Valda Lazdiņa fotogrāfiju izstādi “Mājupceļš” un priekšlasījumu par Lazdiņu foto stāstu piedalījās starptautiskajā fotogrāfijas festivālā “Nordic Light” Kristiansunnā, Norvēģijā. Viņa bija pirmais no Baltijas pieaicinātais viesis minētā Ziemeļvalstu fotogrāfijas festivāla vēsturē.

 

Stāsts ļauj izsekot, kā šķietami mazvērtīgais kļūst par vērtību, kā ģimenes albumam fotografēti attēli kļūst par pasaules fotogrāfijas vēstures daļu.”

 

Bibliotēkas telpās aplūkojama Valda Lazdiņa fotogrāfiju izstāde “Mājupceļš”.

 

Aicināti visi interesenti!