Gandrīz pirms gadsimta slavenā Parīzes izstāde atklāja pasaulei jauno "nākotnes mākslu". Tagad Londonas galerija zem viena jumta savākusi futūrisma pamatlicējus un sekotājus, cenšoties no jauna pasaulei atklāt futūrismu, kas jau sen no "nākotnes mākslas" pārtapis par "pagātnes mākslu".
 
"Mēs, protams, nespējām rekonstruēt izstādi pilnībā. Daudzi 1912.gada izstādes darbi ir nozaudēti, daži atrodas tādā stāvoklī, kas nepieļauj transportēšanu, taču kopumā iecere bijusi pēc iespējams precīzāk rekonstruēt gadsimtu vecu izstādi," norādīja Teita galerijas kurators Metjū Geils.
 
Izstādes centrālo vietu ieņem mākslas virziena pamatlicēji – itāliešu mākslinieki Džakomo Ballas, Umperto Bočoni, Luidži Rusolo, kā arī dzejnieks Filipo Marineti, kas ir futūrisma termina un jaunā mākslinieciskā virziena manifesta autors.
 
"Muzeji ir kapsētas! Muzeji ir absurdas kautuves, kur mākslinieki un skulptori bez žēlastības nogalina cits citu ar krāsu un līniju sitieniem sienu arēnā," ar šādiem citātiem no manifesta izstāde sveicina apmeklētājus.
 
Katra izstādes glezna ataino futūristu mākslinieciskās programmu – muzeju un bibliotēku iznīcināšanu, cīņu pret moralizēšanu un mūsdienu galvaspilsētu daudzkrāsainu revolūciju apdziedāšanu . "Šajā izstādē atspoguļota visa futūristu jaunrade, kas vērsta uz ikdienas nosacītības pārvarēšanu," sacīja Geils.
 
Atsevišķa vieta izstādē atvēlēta paralēlajiem mākslas virzieniem – krievu un britu futūrismam. "Krievu futūrisms un kubisms lielā mērā ir atsevišķs virziens. Krievu mākslinieki drīzāk attīstījās paralēli pasaules futūrisma virzienam, nevis kopā ar to," uzskata kurators.
 
Izstāde, kurā savākti mākslas darbi no Parīzes, Londonas, Sanktpēterburgas, Milānas, Romas, Ņujorkas un Minhenes, būs apskatāma līdz septembra beigām.
 
 
LETA RIA Novosti
 
Copyright © LETA