Iespējams, nedaudz mulsinošs ir konferences nosaukumā ietvertais vārds “logos”. To var uztvert divējādi – logus kā telpu norobežojušus atvērumus sienā, vai arī logos, ar ko grieķu filozofijā apzīmē domu vai saprātu. Konferences organizatori rosināja katram padomāt, ar ko viņiem asociējas šis vārds un konferences laikā izlemt – varbūt kāds logs ir jāaizver, lai atvērtu jaunu, bet varbūt ir jāspēj pieņemt saprātīgus lēmumus saistībā ar jauno mācību gadu, un ar savām domām un idejām turpmākajam darbam iepazīstināt arī kolēģus, iestādes vadītāju?

Konference tika organizēta kā ideju, pieredzes apmaiņas un diskusiju forums par tehnoloģiju lomu izglītībā šobrīd un nākotnē. Tika izvērtēta aizvadītā mācību gada pieredze ierobežojumu un mainīgas situācijas apstākļos, tostarp attālinātās mācības, kā arī bija iespēja iedvesmoties no inovatīvu skolu, skolotāju un skolu vadītāju (kā Latvijas, tā ārvalstu) pieredzes. Konferences laikā notika 6 diskusijas, 5 priekšlasījumi un 70 darbnīcas. Tiesa, vienam cilvēkam nebija iespējams apmeklēt visus pasākumus, taču visi konferences ieraksti ir pieejami Skola2030 tīmekļvietnē un ikvienam ir iespēja tos noskatīties sev vēlamā laikā.

Konferencē netika runāts atsevišķi par bibliotēkām, taču varēja saklausīt vairākus ierosinājumus un priekšlikumus, kurus gan skolu, gan publisko bibliotēku darbiniekiem būtu jāņem vērā jaunajā mācību gadā, kā arī organizējot pasākumus un aktivitātes bibliotēkā gan klātienē, gan attālināti. Ne tikai skolām ir jāpievērš uzmanība tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā, bet arī bibliotēkām jābūt gatavām iesaistīties, atbalstīt un palīdzēt ar tehnoloģiskiem risinājumiem.

Konferencē gūtās atziņas

Ne vien izglītības iestāžu darbinieki, skolēni un viņu vecāki, bet arī bibliotekāri ar bažām ir sagaidījuši jauno mācību gadu – iespējams, tas būs neprognozējams, jo neviens nezina, kas notiks pēc pāris mēnešiem. Mēģinot definēt pandēmijas perioda pozitīvos ieguvumus, konferencē tika secināts, ka pēdējā gada laikā sasniegts tāds tehnoloģisko iespēju līmenis, uz kādu izglītības sistēma bija ceļā jau pēdējos 4 gadus. Konferences laikā vairākkārt izskanēja atziņa, ka skolēniem tiek mācītas prasmes un kompetences, lai viņi paši spētu nākotnē radīt jaunas programmas, risinājumus un sniegtu sabiedrībai daudz noderīga. Tika minēti dažādi piemēri, kā tehnoloģijas var palīdzēt apgūt mācību vielu, piemēram, izmantojot Minecraft spēli var izveidot Brīvības pieminekli, bet pēc tam par to pastāstīt saviem klasesbiedriem. Šajā uzdevumā notiek starpdisciplināro jomu sadarbība, kuras rezultātā skolēns interesantā un aizraujošā veidā apgūst mācību vielu, attīsta programmēšanas prasmes un var aplūkot sasniegto rezultātu. Līdzīgas aktivitātes var piedāvāt arī bibliotekāri, jo programmēšana ar katru gadu kļūst arvien aktuālāka – notiek sacensības un konkursi, kuros skolēni var parādīt savas prasmes un zināšanas.

Programmēšanas kontekstā aktualizējas arī jautājums par digitālo pratību. Šī pratība konferences laikā izskanēja teju katrā sarunā un lektoru stāstījumā. Digitālā pratība ir viena no kompetencēm, kura ir jāattīsta un jāpilnveido ne tikai skolēniem, skolotājiem un bibliotekāriem, bet ikvienam no mums, lai mēs spētu ne vien pielāgoties jaunajiem apstākļiem, bet arī izmantot tos savā labā.

Lai skolēni spētu attīstīt savas tehnoloģiskās prasmes un tās izmantotu mācību vielas apguvei, ir svarīgi, lai arī skolotāji pārzinātu konkrētās tehnoloģiskās funkcijas un to izmantošanu. Tomēr informātikas skolotājam nav vienīgajam jābūt atbildīgam par visas skolas tehnoloģisko nodrošinājumu izpildi un atbalsta sniegšanu. Lai nodrošinātu atbalstu pedagogiem, Skola2030 aicina pieteikties cilvēkus, kuri sevi var iztēloties kā izglītības tehnoloģiju mentorus. Tie būtu cilvēki, kuri pārzina digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas, prot tās mērķtiecīgi izmantot mācību procesā un var rosināt citus pedagogus izmantot tehnoloģijas mācību procesa plānošanā un īstenošanā, kā arī atbalstīt izglītības iestādes digitalizācijas procesus. Ja izglītības iestādes vadītājs ir pārliecināts, ka tieši skolas bibliotekārs veiktu šo funkciju izpildi vislabāk, mentoru kursiem var pieteikties arī skolas bibliotekāri.

Konferencē tika aicināts meklēt sadarbības partnerus (Latvijas vai ārzemju uzņēmumus), kuri būtu gatavi braukt ciemos, stāstīt par jaunākajām tehnoloģijām, digitālajām prasmēm, kā arī atbalstīt konkrēto skolu un bibliotēku finansiāli. Veidojot šādu sadarbību, abas puses iegūst jaunu pieredzi, kontaktus, kā arī paplašina savu redzesloku.

Mūsdienu tehnoloģijas uztveramas un izmantojamas kā papildus iespēja sasniegt un izdarīt vairāk. Mācību priekšmetus var mācīt arī kā līdz šim, taču, kāpēc gan neizmantot arī tehnoloģiju sniegtās iespējas? Izmantojot tās, zinošs skolotājs spēs rast arvien jaunus risinājumus, lai mācību stundu padarītu aizraujošāku un atbildētu uz skolēnu galveno jautājumu – ko es iegūšu, kad būšu šo iemācījies? Tehnoloģijās spēcīgs bibliotekārs ne vien padarīs bibliotēkas aktivitātes un pasākumus interesantākus, bet arī rosinās skolēnu apmeklēt bibliotēku biežāk.

Konferencē izskanēja viedoklis arī par to, ka nākotnē cilvēks strādās līdzās robotam. Šī doma lēnām jāsāk pieņemt jau tagad, tāpēc pedagogiem jāiepazīst mākslīgais intelekts un jāveicina izpratne par to arī skolēnos. Ir pieejams bezmaksas tiešsaistes kurss “Elements of AI”, kuru ikviens var apgūt jau tagad, lai izprastu mākslīgo intelektu un gūtās zināšanas nodotu tālāk.

Bibliotēka kā atbalsts skolēniem un skolotājiem

Kā bibliotekārs var būt atbalsts un palīdzēt gan skolēniem, gan skolotājiem? Uz šo jautājumu konferencē atbildēts netika, taču, klausoties pieredzes stāstos, diskusijās un lektoru stāstījumā, bija secināms, ka bibliotekāra loma ar katru brīdi pieaugs, tomēr vienīgi ar nosacījumu, ka bibliotekāri (gan skolu, gan publisko bibliotēku) turpinās nemitīgi attīstīties, pilnveidot zināšanas, tādējādi būdami atbalsts skolēniem un skolotājiem.

Kādas darbības būtu svarīgi veikt bibliotēkā?

  • Informācija par bibliotēku. Skolēnam un skolotājam ir jāzina, kur atrodas tuvākā bibliotēka (gan skolas, gan publiskā) un kādus pakalpojumus tā piedāvā (iepazīšanās ar bibliotēku gan klātienē, gan attālināti, pārskatāma tīmekļvietne, aktīva darbošanās sociālajos medijos, aktuālākā informācija par bibliotēkā notiekošajiem pasākumiem, piemēram, skolotāju istabā pie ziņojuma dēļa vai koplietošanas dokumenta izveide bibliotekāram ar skolotājiem);
  • Bibliotekāram ir jābūt informētam par skolēnu vecumposmu īpatnībām. Mūsdienu skolēni vēlas visu izdarīt maksimāli ātri, izmantojot pēc iespējas mazāk resursu un darbību. Līdz 12 gadu vecumam tehnoloģijas ir jāievieš jēgpilni – ir pieejams daudz dažādu aplikāciju, kuras piedāvā apgūt burtus, lasīšanu utt.;
  • Drošība tīmeklī. Ar skolēniem jārunā par drošību internetā, plaģiātismu, personīgo datu aizsardzību. Ja pasākums/aktivitāte notiek tiešsaistē, skolēnam ir jāzina, kam viņš pieslēdzas (pasākuma nosaukums, mērķis, laiks, platforma, kurā notiks pasākums). Ja pasākums ir klātienē, jāinformē, ka norise tiks fotografēta/filmēta, vai arī, ja paši skolēni vēlas pasākumu fotografēt/filmēt, jāzina, kādi ir organizētāju nosacījumi (vai iegūto materiālu drīkst publicēt sociālajos medijos, kādu tēmturi izmantot utt.);
  • Pasākumi un aktivitātes bibliotēkā. Veidojot pasākumus un aktivitātes, aicināt skolēnus darboties grupās, atrodot katram dalībniekam savu vietu – piemēram, viens izdomā tekstu, otrs to noformē, trešais prezentē, ceturtais fotografē. Nav nepieciešams visiem zināt un mācēt visu, ir jākoncentrējas uz skolēna individuālajām prasmēm un to pielietošanu komandas darbā;
  • Saprotami vizuālie un citi uzskates materiāli. Ir jāpielāgo teksti/materiāli/prezentācijas bērniem un jauniešiem, kuriem ir, piemēram, lasīšanas grūtības vai citi funkcionāli traucējumi. Vai bibliotēkas tīmekļvietnes saturu iespējams arī noklausīties? Vai iespējams palielināt burtu izmēru, nomainīt fona krāsu (melnu, baltu)? Vai tīmekļvietni iespējams ērti izmantot gan telefonā, gan planšetē, gan datorā;
  • Digitalizācija. Mācību procesā skolotājiem un skolēniem ļoti noderīgi var būt novadpētniecības materiāli par pilsētu, novadu, valsti. Vai šie materiāli ir digitalizēti un pieejami skolēniem un skolotājiem? Vai ir apzināti jau esošie digitalizētie materiāli? Vai ir izveidotas tematiskās mapes/saraksti, lai skolotājs un skolēns spētu tajos orientēties?
  • Informācijas ceļveži. Veidot ceļvežus ar informāciju gan par to, kas notiek bibliotēkā, gan tematiskos/nozaru ceļvežus, kuri varētu noderēt skolēniem un skolotājiem. Ieteikums – pavaicāt skolotājiem, kāds atbalsts viņiem ir nepieciešams un palīdzēt ar savām zināšanām;
  • Sadarbība un digitālā pratība. Veidot dažādu veidu sadarbību, piedalīties starptautiskos projektos, lai uzlabotu bibliotēkas tehnisko nodrošinājumu un iegādātos programmas kvalitatīvu video veidošanai un attēlu apstrādei;
  • Motivācija. Skolēniem jāiemāca drosme uzņemties un īstenot iecerēto, lai nākotnē viņi būtu par sevi pārliecināti un gatavi veidot jaunus produktus un programmas, tās prezentēt un arī izmantot. Pajautājiet skolēniem – kāpēc viņi tik daudz laika velta citu veidotajam saturam YouTube? Aiciniet viņus veidot pašiem savus video sižetus!

Piedāvāju padomāt, cik un kuras no augstāk minētajām darbībām bibliotēkas jau īsteno vai ir daļēji īstenojušas? Aicinu ikvienu bibliotēku pieņemt kādu jaunu izaicinājumu, kas, iespējams, uz laiku atlikts, un to īstenot tuvākajā nākotnē – piemēram, iemācīties programmēt, tādējādi parādot skolēniem, ka to prot arī bibliotekāri.

Konferences noslēgumā tās dalībnieki tika aicināti turpināt darīt iesākto, nenobīties no nezināmā, un padomāt arī – varbūt kādu logu ir vērts aizvērt un nekavēties pagātnē, lai atvērtu citu, jaunu logu jaunām iespējām un izaicinājumiem?

 

Informāciju sagatavoja:
Madara Freivalde
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
madara.freivalde@lnb.lv