Raidījuma epizodē “Rīgas humānisti 16. gadsimtā. Pārlapojam Augustīna Eicēdija un Bazilija Plīnija darbus“ turpinām iepazīt 16. gadsimta dzejniekus – Rīgas humānistus. Pārlaposim Augustīna Eicēdija latīniski sacerēto poēmu “Daugavas paklājs” un Bazilija Plīnija “Slavas dziesma Rīgai”. Kādu Livoniju un Rīgu dzejnieki apdzied savās poēmās un kāda ir to nozīme humānisma ideju paušanā un latīņu valodas izzināšanā? Epizodē “Izcila personība 16. gadsimta Rīgā – pilsētas sindiks Dāvids Hilhens” iepazīstam Rīgas pilsētas sindiku – proti, pilnvaroto lietvedi Dāvidu Hilhenu – vienu no interesantākajām figūrām Livonijā. Izglītojies romiešu tiesībās, spīdoši pārvaldījis latīņu valodu un strādājis poļu karaļa Stefana Batorija pakļautībā. Ierauts politiskās intrigās un notiesāts par valsts nodevību, un tādēļ spiests atstāt Rīgu. Nākamajā sērijā ”Ievērojamais Livonijas garīdznieks Hermanis Samsons un viņa sprediķu grāmata” iepazīstinām ar Hermani Samsonu – ievērojamu Livonijas garīdznieku. Viņa sprediķu grāmata “Debesu krātuve” un Rīgas akadēmiskās ģimnāzijas disertācijas ir mūsu pētniecības uzmanības centrā. Spriežam arī, kāpēc kinofilmā “Vella kalpi” Samsons kariķēts. Epizodē “Mācītājs Georgs Mancelis lika pamatus “vecajai latviešu valodas ortogrāfijai“” uzzinām, kā, izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus, mācītājs un valodnieks Georgs Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, likdams pamatus tā dēvētajai vecajai latviešu valodas ortogrāfijai. Viņš bija pirmās, 1638. gadā iespiestās, latviešu valodas vārdnīcas “Lettus“ (“Latvietis“) autors. Raidījumā apciemojam garīdznieka dzimto pusi un palasām pa kādai rindai no viņa trāpīgajiem sprediķiem. Savukārt raidījuma sērijas “Kristofs Fīrekers: viņu dēvē par latviešu dzejas un valodniecības pamatlicēju” uzmanības centrā latviešu dzejas un latviešu valodniecības pamatlicējs Baltijas vācietis – Kristofs Fīrekers. Jauni atklājumi, skanīgi dzejas piemēri un kāpēc pētnieki viņa mūža nogali saista ar Tukumu.

No 2021. līdz 2025. gadam LNB aicina atzīmēt latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.

Aicinām lasīt:
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 1. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 2. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 3. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 4. apkopojums

Informāciju apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv