Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Starptautiska žūrija lēmusi 2022. gada balvu zinātnē piešķirt Gustavam Strengam, Andrim Levānam, Renātei Bergai un Laurai Kreigerei-Liepiņai par kolektīvo monogrāfiju “Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621) katalogs. Krājuma vēsture un rekonstrukcija” .
Izdevums “Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621) katalogs. Krājuma vēsture un rekonstrukcija” (LNB, 2021) ir veltīts Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgai grāmatu kolekcijai – Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkai, kas zviedru karaspēkam ieņemot Rīgu, 1621. gadā tika pārvietota uz Zviedriju un mūsdienās veido vienu no senākajām grāmatu kolekcijām Upsālas Universitātes bibliotēkas krājumā.
Laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) bibliogrāfes Laura Kreigere-Liepiņa un Renāte Berga ir rekonstruējušas šo Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgo grāmatu krājumu, apzinot vairāk nekā 800 grāmatu ārvalstu un Latvijas grāmatu bibliotēkās un arhīvos. Grāmatā līdzās Lauras Kreigeres-Liepiņas un Renātes Bergas sastādītajam katalogam iekļauti četri pētnieciski raksti un viena eseja. Grāmatas priekšvārda autors ir LNB direktors Andris Vilks, esejas autori ir Sentendrjūsas Universitātes (Apvienotā Karaliste) profesors Endrū Petegrī un Sentendrjūsas Universitātes pētnieks Arturs der Veduvens, rakstu autori par Rīgas jezuītu kolēģijas vēsturi un to grāmatu krājumu ir grāmatas sastādītāji LNB vadošais pētnieks Gustavs Strenga un Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Andris Levāns, kā arī izdevumā iekļauts LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Reiņa Norkārkla raksts. Raksti publicēti latviešu un angļu valodā.
Baltijas Asamblejas balva ir apbalvojums, ko kopš 1994. gada katru gadu pasniedz Baltijas Asambleja par sasniegumiem trijās kategorijās: literatūrā, mākslā un zinātnē. Balvas mērķis ir demonstrēt Baltijas reģiona valstu kopējās intereses savu nacionālo identitāšu un pašapziņas saglabāšanā; radīt iespēju uzzināt par kaimiņvalstu sasniegumiem; uzturēt pastāvīgu interesi starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas cilvēkiem par norisēm Baltijas valstīs; stiprināt sadarbību starp Baltijas valstīm tādās jomās kā literatūra, māksla un zinātne; veicināt arvien lielāku interesi intelektuālajās vērtībās un Baltijas valstu valodās; un paaugstināt literatūras, mākslas un zinātnes līmeni Baltijas valstīs.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
www.lnb.lv
