Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Trešdien, 21. septembrī, plkst. 16.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītu lasījumu programmas ietvaros telpā “Retumu pasaule” (5. stāvā) notiks Dr. philol. Evas Eglājas-Kristsones lekcija “Einbergu dzimtas sievietes: autobiogrāfisko dokumentu šarms”.
Priekšlasījums vēstīs par Einbergu ģimenes dokumentālo kolekciju LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā, īpaši pievēršoties sieviešu autobiogrāfiskajiem materiāliem. Dzimtas sievietes (Katrīna Einberga, Elza Jende, Magda Perlbacha, Lilija Perlbacha, Katrīna Granta, Alma Neiburga, Andra Neiburga, Katrīna Neiburga) vairākās paaudzēs atpazīstamas arī ar sabiedrisku veikumu gan labdarībā, gan pedagoģiskajā darbā, rakstniecībā, etnogrāfijā un mākslā. Pateicoties Einbergu ģimenes vecākajai meitai Elzai Margarētai Jendei (1877–1967), šī plašā kolekcija ne tikai apkopota un strukturēta, bet arī komentēta. Savukārt, pateicoties LNB (tolaik – Latvijas PSR Valsts bibliotēka) darbiniekam Jānim Tālivaldim Zemzarim, kura loma personālarhīvu vākšanā un darbā ar rokrakstiem augsti novērtējama, Elza Jende uzrakstīja arī apjomīgu autobiogrāfiju. Šis manuskripts līdzās ģimenes korespondencei kopš 19. gs. beigām, Katrīnas Einbergas (1857–1932) dienasgrāmatu fragmentiem un bagātīgajam fotogrāfiju arhīvam, ir būtisks pienesums sieviešu vēstures un sieviešu rakstniecības pētniecībā.
Eva Eglāja-Kristsone ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) vadošā pētniece un direktore. Šobrīd viņas pētniecisko interešu fokusā ir sieviešu rakstniecības un sabiedriskā aktīvisma vēsture, pamatā strādājot ar autobiogrāfiskajiem materiāliem, kā dienasgrāmatas, autobiogrāfijas, korespondence un piezīmju grāmatiņas. Līdzdarbojusies LU LFMI Folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājuma veidošanā. Šobrīd vada projektu “Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)”, koordinē Latvijas sieviešu vēstures digitālā resursa womage.lv attīstību un vada Latvijas un latviešu literatūras vortālu literatura.lv. Evas Eglājas-Kristsones pētījumi sasaucas ar norišu programmas “Latviešu grāmatai – 500” vienu no 2022. gada tēmām “latviešu valoda rokrakstos”.
Lekcija notiek Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītu lasījumu programmas ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Informāciju sagatavoja:
Maija Treile
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Speciālo krājumu departamenta
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
29631741
maija.treile@lnb.lv
