Lai gan pirmie ebreju uzņēmēji grāmatniecības jomā Rīgā parādījās jau 1880. gados, tomēr tikai ap 1910. gadu grāmatu izdošana ebreju auditorijai kļuva par atsevišķu nozari, kas it īpaši uzplauka pēc Latvijas Republikas izveides. Vairākas izdevniecības un liels tipogrāfiju skaits ražoja dažāda rakstura un satura produkciju: no politiskām proklamācijām līdz reliģiskā satura kalendāriem, no mācību grāmatām līdz kriminālromāniem un grāmatām par seksualitāti.

Iļja Ļenskis uzsver: “Ebreju izdevniecības un grāmatnīcas nebija šauri sektoriālas – piemēram, Esteres Etingeres bibliotēka un grāmatnīca Brīvības ielā bija iecienīta latviešu inteliģences vidū, bet Benjamina Šereševska veikals Marijas ielā piedāvāja mācību līdzekļus visu tautību skolām. Mēs pamēģināsim gan izzināt izdevniecību un grāmatnīcu vēsturi, gan ieskatīties publikas lasīšanas ieradumos.”

Pasākums notiek Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītu lasījumu programmas ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Sekojiet jaunumiem arī tīmekļvietnē www.gramatai500.lv un “Latviešu grāmatai 500” Facebook lapā.

 

Papildu informācija:
Maija Treile
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
maija.treile@lnb.lv