Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Pirmdien, 26. septembrī, plkst. 18.00 izstādes “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem” pavadošo norišu programmas ietvaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Korē notiks starpdiscplinārs pasākums “Pieminot Loskīlu. Hernhūtiešu dziesmu vakars”.
Hernhūtiešu jeb brāļu draudzes kustība ir viens no neparastākajiem stāstiem Latvijas 18.–19. gadsimta vēsturē. Sākusies kā reliģiska kustība, nākamās paaudzes tā ietekmējusi daudz plašāk – modinājusi cīņai par latviešu tiesībām, cēlusi pašapziņu, veicinājusi izglītības un kordziedāšanas attīstību. Mūzikai hernhūtiešu dzīvē bija liela nozīme, dziedāšana papildināja teju visus pasākumus, viņi paši arī spēlēja mūzikas instrumentus. Hernhūtieši izdeva iespiestas dziesmu grāmatas, dziesmas izplatījās arī rokrakstos. Tās bija vācu brāļu tulkotas vai sacerētas, ar laiku dziesmas sāka sacerēt arī latviešu hernhūtieši. Populārākais garīgo dziesmu autors 19. gadsimtā bija Georgs Heinrihs Loskīls (1740–1814), ap kura personību centrēts arī pasākums “Pieminot Loskīlu. Hernhūtiešu dziesmu vakars”.
Pasākuma programmu veidos Dr. philol. Paula Daijas ievadvārdi, Jāņa Krēsliņa dzejoļa “Pieminot Juri Indriķi Loskīlu” (1973) lasījums aktiera Jāņa Kroņa izpildījumā, Dr. philol. Māras Grudules priekšlasījums “Mēs šeitan esam viesi…”. Ieskats Georga Heinriha Loskīla dzīvē un darbos” un hernhūtiešu dziesmu koncerts mūziķu Zanes Šmites un Ilzes Gruntes interpretācijā.
Māras Grudules priekšlasījums iepazīstinās ar Georga Heinriha Loskīla dzīves gājumu Kurzemē un citur pasaulē, kā arī ar viņa sakārtotajiem izdevumiem latviešu valodā, jo īpaši garīgajām dziesmām un to lomu latviešu dziesmu vēsturē. To noslēgs pāris komentāri Jāņa Krēsliņa dzejojumam “Pieminot Juri Indriķi Loskīlu”.
Pasākuma formāts, kurā apvienosies koncerts, dzejas lasījums un akadēmisks priekšlasījums, ļaus hernhūtiešu dziesmu mantojumu gan izzināt, gan piedzīvot emocionāli.
LNB izstāde “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem” norisinās cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros un tajā pirmoreiz tik plaši eksponēts unikāls materiāls – hernhūtiešu rokraksti no LNB krājuma. 2017. gadā tie iekļauti UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. Izstādes satura un tekstu autori ir LNB vadošie pētnieki Dr. phil. Beata Paškevica un Dr. philol. Pauls Daija. Dizainu veidojušas Anete Krūmiņa un Madara Lesīte-Volmane. Projekta vadītājas: Inga Surgunte un Maija Treile. Izstādi papildina pasākumu programma – lasījumi, akadēmiskas sarunas un ekskursijas izstādes veidotāju vadībā. Izstāde skatāma LNB 5. stāva izstāžu zālē līdz 2023. gada 30. jūlijam.
Pasākums notiek Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītu lasījumu programmas ietvaros ar Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Izstāde tapusi Erasmus+ projekta “Kultūras mantojuma nākotne modernā Eiropā” ietvaros un Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” (Nr. VPP-IZM-2018/1-0022) ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda un SIA “Rīgas meži” atbalstu.
Ieeja bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Maija Treile
Projekta vadītāja
29631741
maija.treile@lnb.lv
