Jau ziņots, ka kāds laikraksta "Telegraf" lasītājs Līgatnes papīrfabrikas teritorijā atklājis vairākas makulatūrā nodotas retas grāmatas, kas savulaik piederējušas LNB. Kā laikrakstam uzsvēris lasītājs, no iznīcības izglābt izdevies pagājušā gadsimta sākumā izdotu Raiņa dzejoļu krājumu latviešu valodā, kā arī senus Rīgas domes darbības pārskatus un citas vērtīgas grāmatas. Lasītājs antikvariātā noskaidrojis, ka šādu grāmatu vidējā cena ir 50 lati.
 
LNB sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Ķīkule aģentūrai LETA skaidroja, ka publikācijā minētās grāmatas ir no LNB rezerves apmaiņas fonda, kas nekad nav bijušas iekļautas bibliotēkas lasītāju vajadzībām nodotajā krājumā. Visi izdevumi pirms to nodošanas makulatūrā rūpīgi pārbaudīti, tie ir un būs pieejami LNB pietiekamā skaitā, kas ir trīs līdz pieci eksemplāri no katra izdevuma.
 
"Neviena bibliotēka neglabā neierobežotu skaitu viena un tā paša izdevuma eksemplāru, jo tas prasa fizisku telpu un līdzekļus krājuma uzturēšanai. Likums uzliek par pienākumu LNB, līdzīgi kā nacionālajām bibliotēkām citur pasaulē, mūžīgi saglabāt un nodrošināt pieejamību Latvijā iznākušajām publikācijām, tādēļ Latvijas izdevumus LNB pēc iespējas komplektē trīs līdz piecos eksemplāros," skaidroja Ķīkule.
 
Izdevumi, kuri LNB ir pietiekamā daudzumā un tās krājumam nav vajadzīgi, caur apmaiņas fondu bez maksas tiek piedāvāti citām Latvijas bibliotēkām, kā arī Igaunijas un Lietuvas nacionālajām bibliotēkām.
 
Vairāk nekā piecus gadus publikācijā minētie izdevumi bija brīvi pieejami ikvienai Latvijā reģistrētai bibliotēkai tās krājuma papildināšanai, un līdz 2004. gadam caur apmaiņas fondu dažādas Latvijas bibliotēkas papildinājušas savus krājumus vidēji par 10 000 vienību gadā. Pēdējos gados, uzlabojoties bibliotēku finansiālām iespējām, vidēji no apmaiņas fonda citām bibliotēkām tiek nodots ap 4 000 vienību gadā.
 
Minētie izdevumi pirms nodošanas makulatūrā vēl īpaši tika piedāvāti citām bibliotēkām, tostarp muzeju, pansionātu un cietumu bibliotēkām. Diemžēl par tiem nebija intereses, informēja LNB pārstāve.
 
Tāpat viņa norādīja, ka minētie izdevumi nav bibliogrāfiski retumi. "Ikdienā ar jēdzienu "bibliogrāfisks retums" nereti saprot jebkuru grāmatu, kura ir vecāka par 50 gadiem. Starptautiskajā praksē ir pieņemts par retumu uzskatīt jebkuru izdevumu, kurš publicēts pirms 1830. gada. Lai par retumiem kvalificētu vēlākos izdevumus, nepieciešami citi kritēriji," skaidroja Ķīkule.
 
LNB krājuma veidošana un organizācija notiek atbilstoši speciāli izstrādātiem normatīviem dokumentiem. Ir apstiprināts LNB komplektēšanas profils, izstrādātas detalizētas iespieddarbu izslēgšanas instrukcijas, izveidota un regulāri darbojas īpaša speciālistu komisija, kura izskata norakstīšanai paredzētos iespieddarbus.
 
Šī gada pavasarī LNB beidzās līgums par telpu izmantošanu Brīvības ielā 221, kur atradās arī apmaiņas fonds – apmēram 15 000 vienību. Tā kā telpu trūkuma dēļ LNB varēja izbrīvēt šim krājumam daudz mazāku vietu nekā iepriekš, tas tika samazināts par divām trešdaļām, jo interese par šiem izdevumiem ir minimāla, turklāt pieprasījums pēc apmaiņas fonda piedāvājuma kopumā samazinās.
 
1993. gadā tagadējā interneta lasītavā Krišjāņa Barona ielā 14 darbojās kiosks, kurā ikviens apmeklētājs par simbolisku cenu varēja iegādāties no bibliotēkas krājuma izslēgtās grāmatas. Ļoti zema pieprasījuma dēļ pēc gada tas bija jāslēdz.
 
Kas attiecas uz grāmatu piedāvājumu antikvariātiem, pieredze rāda, ka tie galvenokārt izvēlas tikai atsevišķus, speciāli atlasītus izdevumus labā un teicamā kvalitātē, norādīja LNB pārstāve.
 
 
Aila Ādamsone LETA
Copyright © LETA