Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
2020. gadā strauji sarucis Latvijā izdoto izdevumu skaits un to tirāža, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apkopotie oficiālās statistikas dati. Pagājušajā gadā izdotas 1805 grāmatas, kuru kopējā tirāža sasniegusi 1 957 369 miljonus eksemplāru, kas ir par attiecīgi 16,34 un 35,23 procentiem mazāk nekā 2019. gadā.
Līdzīga situācija vērojama arī periodisko izdevumu izdošanā – 2020. gadā izdoti 245 laikraksti (par 5,71 procentu mazāk nekā 2019. gadā), kuru kopējā tirāža ir 43 849 469 miljoni eksemplāru (–34,61%), un 271 žurnāls (–14,76%), kuru kopējā tirāža ir 17 733 892 miljoni eksemplāru (–28,04%).
“Analizējot statistikas datus par Latvijā izdoto grāmatu, laikrakstu un žurnālu skaitu un tirāžu, redzams, ka grāmatu un laikrakstu kopējā tirāža ir sasniegusi zemāko punktu kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. Arī žurnālu kopējā tirāža nav atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms globālās finanšu krīzes, un uzrāda strauju lejupslīdi,” norāda LNB pētniece Elza Ungure. Turklāt, analizējot statistikas datus par 2008. – 2010. gadu, kad norisinājās globālā finanšu krīze, kā arī vērtējot līdzšinējo valsts atbalstu izdevējdarbības nozarei COVID-19 pandēmijas laikā, prognozes par 2021. gada izdevējdarbības rādītājiem ir neiepriecinošas – izdevējdarbības nozarei šis gads varētu būt vēl grūtāks.
“Eiropā un citviet pasaulē grāmatas tiek uztvertas kā preces ar augstu pievienoto vērtību, jo tās veicina kultūras bagātību, izglītību un citus sabiedriskus labumus. Taču vienlaikus grāmatas ir preces, pēc kurām pieprasījums nav tik liels, lai nozare būtu ilgtspējīga tirgus ekonomikas apstākļos, īpaši tas attiecināms uz nelielām valstīm ar maz izplatītu valodu,” uzsver E.Ungure.
“Pēdējo mēnešu laikā ir daudz diskutēts par samazināto PVN likmi 5% apmērā grāmatām un presei, par ko jau ilgstoši iestājas Latvijas Grāmatizdevēju asociācija un Latvijas Preses izdevēju asociācija. Arī Valsts prezidents Egils Levits vērsies pie Ministru kabineta, aicinot izvērtēt iespēju noteikt PVN samazināto likmi 5% apmērā mācību un oriģinālliteratūrai un iespieddarba un elektroniska izdevuma formā izdotām avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskiem izdevumiem un to abonentmaksai. Tomēr lēmums grāmatām un presei piemērot samazināto PVN likmi 5% apmērā nav pieņemts. Kā norādījis kultūras ministrs Nauris Puntulis, jautājums par PVN likmes samazināšanu ir viena no ministrijas prioritātēm, un tas būtu skatāms 2022. gada budžeta kontekstā,” atgādina LNB pētniece.
Šobrīd grāmatām un presei Latvijā tiek piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā. Latvijā starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm grāmatām piemērotā samazinātā PVN likme ir visaugstākā, neskaitot Bulgāriju un Dāniju, kur grāmatām netiek piemērota samazināta PVN likme. Savukārt Igaunijā un Lietuvā grāmatām piemēro PVN likmi 9% apmērā.
Plašāka informācija par izdevējdarbību Latvijā 2020. gadā būs pieejama LNB krājumā “Latvijas izdevējdarbības statistika 2020”, ko plānots publicēt šī gada aprīlī.
Informāciju sagatavoja:
Ansis Garda
Krājuma veidošanas nodaļas vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr..: 67716192
E-pasts: ansis.garda@lnb.lv
Papildu informācija:
Elza Ungure
Informācijas speciāliste – pētniece
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 26554085
E-pasts: elza.ungure@lnb.lv
