Lielbritānijas latviešu arhīvā, kas atrodas Daugavas Vanagu fonda lauku īpašumā “Straumēni” (Anglijas vidienē) glabājās vienreizējs krājums — vairāk nekā 3000 sarīkojumu programmu, dziesmu svētku vadītāju saraksti un citas Lielbritānijas latviešu sabiedriskās dzīves liecības. Materiāli sistematizēti  hronoloģiski tematiskās mapēs, dodot vispārīgu pārskatu par trimdas sabiedrības rosību Lielbritānijā kopš 1946. gada. To izpēti un izmantošanu kavē sistematizācijas trūkums pēc sīkākiem saturiskiem sadalījumiem (piemēram: kori, diriģenti, dziedātāji). Lai atvieglotu meklēšanu, tiek veidota datubāze un tīmekļa vietne, kas varētu arī būt par paraugu citiem līdzīgu kolekciju glabātājiem.

 

Kādēļ tiek veidota šāda datu bāze? Sarīkojumu programmas ir sīkiespiedumi un  lielākoties ir “paslēpti” informācijas avoti, ko bibliotēkas un citas iestādes reti kataloģizē, tā būtiski kavējot to izmantošanu. Bet programmas satur ļoti specifisku informāciju, kas reti atrodama viegli pieejamos avotos. Tādēļ  informācija jāatklāj pēc iespējas plašākam interesentu lokam, uzskata I.Auziņa-Smita. Sarīkojumu programmas vizuāli un saturiski vienlaicīgi atklāj un dokumentē mūsu trimdas kultūras vēsturi, tā pierādot trimdas kultūras un trimdinieku dzīvotspēju un vitalitāti. Cik zināms, šī būs pirmā latviešu sarīkojumu programmu datu bāze pasaulē.

 

Kas ir datu bāzes mērķauditorija? Tie ir  zinātnieki (piemēram, muzikologi, vēsturnieki, sociologi, sabiedrības/kultūras pētnieki), kultūras darbinieki  (piemēram, kordiriģenti), mūzikas bibliotekāri un citi interesenti. Tā kā šis sarīkojumu programmu krājums tagad nogādāts Rīgā, “Gūtenberga galaktikas”  dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar dažādu programmu izlasi.

 

I.Auziņa-Smita ir Latviešu dokumentācijas centra (LDC, kas dibināts 1988. gadā), veidotāja un vadītāja. Kopš 2001.g. LDC ietilpst Lielbritānijas latviešu arhīvs. Viņa ir arī Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā Kultūras dokumentācijas nozares vadītāja. Ilgus gadus sadarbojusies ar Latvijas Bibliotekāru biedrību, kā arī bibliotēkām, arhīviem un muzejiem Latvijā, īpaši ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēku. 
                        
Ja trimdas kultūras sāpe Jums ir tuva, vēlaties sadarboties ar kolēģiem un uzzināt vairāk — būsiet gaidīti “Gūtenberga galaktikā”!