Viņš uzsvēra, ka arodbiedrība ir ilgstoši runājusi par nepieciešamību pēc bezmaksas mācību grāmatām un prasījusi palielināt mācību grāmatu iegādei skolu bibliotēkām paredzēto finansējumu, tomēr prasība palikusi bez rezultātiem.
 
Vienlaikus Krastiņš norādīja, ka arodbiedrība gaida, lai tiesībsarga izteikumiem sekotu arī konkrēta rīcība un tiesībsargam būtu skaidra vīzija par to, kāda rīcība sagaidāma, piemēram, no Saeimas.
 
Lai arī Krastiņš nenoliedz, ka situāciju varētu risināt ar lielāku finansējuma piešķiršanu, viņš uzsver, ka skolēnu nodrošināšanu ar mācību grāmatām apgrūtina arī domstarpības pedagogu vidū par to, cik mācību grāmatu katrā mācību priekšmetā nepieciešams. Turklāt daudzviet bērnu nodrošināšana ar mācību grāmatām ir atkarīga arī no privātās iniciatīvas – piemēram, skolu direktori var ierosināt skolēnus atdāvināt skolām iepriekšējo gadu mācību grāmatas.
 
Kā ziņots, pabeidzot pārbaudes lietu, tiesībsargs Romāns Apsītis nāca klajā ar paziņojumu, ka mācību grāmatu iegāde par vecāku līdzekļiem ir pretrunā ar Satversmi un situācijās, kad vecāki ir spiesti iegādāties mācību grāmatas par personiskajiem līdzekļiem, tiek pārkāptas bērnu tiesības uz bezmaksas izglītību.
 
Tiesībsargs arī norādīja, ka valsts noteiktais finansējuma apjoms mācību grāmatu iegādei – septiņi lati – šobrīd ir nepietiekams, ņemot vērā faktiskās cenas. Tāpat arī pašvaldību iespējas līdzfinansēt grāmatu iegādi ne vienmēr ir pietiekamas. Tāpēc tiesībsargs vērsīsies Ministru kabinetā un Saeimā, norādot, ka šāda situācija ir nepieļaujama, un aicinās rast adekvātu risinājumu, lai nodrošinātu skolēnus ar bezmaksas mācību grāmatām.
 
 
Katrīna Slišāne LETA
Copyright © LETA