Pasākumā emocionālā Astrīdas kundze izstāstīja savu dzīves gājumu, pieminēja smago slimību, kas viņu iesēdinājusi ratiņkrēslā un kā izšūšanas māksla ir atgriezusi viņai dzīvesprieku.

 

Par katru izšuvumu Astrīdai bija savs stāsts, kā par mīļu, izauklētu bērnu – lielākās gleznas šūtas divus mēnešus, ļoti lielās – “Anemones” un “Āboli” gandrīz pusgadu. Jāatzīst, ka aplūkojot šīs divas ārkārtīgi smalki izšūtās gleznas, pirmā doma bija – tas noteikti ir zīmēts, vai tad ar diegu un adatu to var dabūt gatavu! Izrādās, ka var gan, turklāt Astrīdas kundze strādājot tikai ar 25 krāsām, bet klātesošā Marija Molčanova, viņas izšūšanas mākslas skolotāja, ar 50 krāsām. Zem daudziem izšuvumiem bija arī izšūti teksti, kas atspoguļoja Astrīdas dzīves notikumus un noskaņojumu: “Gribēju lidot, bet likteņa vējš savainoja spārnus”, zem jaukā zīdainīša attēla – “Ikviens cilvēks ir bērns, kamēr dzīva viņa māte”. Cēlais un skaistais tīģerītis vēstīja – “Es esmu stipra”, bet vientuļas sievietes tēls – “Labklājība sagādā draugus, bet nelaime parāda, ko tie vērti”.

 

Visas gleznas pat nevar aprakstīt – ziedi, reliģiskie motīvi un dzīvnieki – tās ir jāredz un jāizbauda, tāpat kā nevar aprakstīt  autores Astrīdas stipro, aktīvo un sievišķīgo personību un viņas saviļņojošo dzīvesstāstu.


Aicinām apmeklēt izstādi “Astrīdas krāsu pasaule” Līvānu novada Centrālās bibliotēkas Straumes zālē!