Sākot ar 2023. gada 7. janvāri, raidījuma “Literatūre” rāmī iekāps astoņi rakstnieki no reto un noslēpumaino pasaules. Tā ir vieta, kur vairs neraksta, bet no kuras var ienākt prātā astoņiem mūsdienu autoriem. Viņi pa pāriem būs apskatāmi LTV1 ēterā katru otro sestdienu, pussešos vakarā un interneta platformā “Replay.lv”. Rakstītā vārda pasaulē iedzīvosies ekrāna pāris Marta Selecka (“Tutas lietas”, “Ziemeļu Puse”, “Te!”, “Karaliste”) un Gustavs Terzens (“Ziemeļu Puse”, “Te!”, “Karaliste”), bet astoņu “Literatūres” ceļojumu pārcēlājs uz ekrāniem būs režisors Uģis Olte (“Zaļgalvis”, “Te!”, “Karaliste”, “Adreses”, “Atslēgas”, filma “Upurga”).

“Līdz šim “Literatūre” būvēja tiltus no tagadnes uz pagātni. Rakstnieks, kurš dzīvo un raksta tagad, dodas ceļojumā uz kāda “reiz bija” rakstnieka pasauli. Atpakaļskata spogulī redzamais kā tagadnes virziena stūrmanis. Taču šoreiz jūtu, ka būs citādi,” saka “Literatūres” režisors Uģis Olte. “Esam nofilmējuši jau trīs no četrām sērijām un vismaz pusē no tām šķiet – tas kādreiz dzīvojušais, jutušais un radījušais rakstnieks ir izvēlējies tagadnes rakstnieku, nevis otrādi. 19. gadsimta estēti brāļi Kaudzītes bija tas iemesls, kāpēc Andra Manfelde divus gadus nodzīvoja viņu namā un strādāja par ceļvedi. Un tagad viņas izvēlei bija jau darbojošs magnēts Piebalgas kalnos. Svena Kuzmina izvēlei jau pavisam konkrētas aprises bija iezīmējusi viņa kādreizējā draudzība ar Kikōni. Spītējot viņa pāragrajai izdzišanai, Kikōnes klātbūtne Svena dzīvē šķita vēl teju sataustāma – vēstules, fotogrāfijas, jokaini artefakti, ko Svens glabā. Bet Jānis Rokpelnis, šķiet, jutās bez maz vai parādā savam čomam Kunnosam to uzmanības devu, ko parastajā dzīvē atdot traucē fakts, ka viņi vairs nav laikabiedri. Tāpat jau mēs visi esam visu savu pagātnes tikšanos un jušanu veidoti. Un ja kāda atmiņa nedziest, tad jāmeklē – kāpēc? Ko tai vēl no mums vajag? Un censties atbildēt tik daudznozīmīgi, cik vien iespējams.”

Arī šajā sezonā katrā no astoņām “Literatūre” sērijām Marta dosies ceļojumā kopā ar vienu latviešu mūsdienu rakstnieku, kuram prātā līdzi staigās kāds aizgājušo laiku latviešu autors. Viņi vedinās ceļojumā uz vietām, kurās par viņiem labāk domājas. Bet Gustavs ceļos atsevišķi – ar grāmatām rokās pie ļaudīm, kam atvērta sirds un auss.

“Mani joprojām sajūsmina tas dāvanu maisa dziļums, kas ir latviešu literatūrā! Ne vien tas, ka, nākot katrai jaunai “Literatūres” sezonai, mēs ar komandu spējam diezgan ātri vienoties par autoriem un paši autori, savukārt – atrast savus literāros stāstniecības pāriniekus pagātnē, bet arī tas, ka es personīgi joprojām atklāju sev jaunus vārdus un nebūt nekaunos no tā. Bez Rokpeļņa es diezin vai ienirtu Kunnosa dzejas brīvdabā, par Pēteri Ērmani nemaz nerunājot, par to paldies Šteinbergam! Un arī fiziskā ceļojuma galamērķi turpina pārsteigt – šosezon esmu pabijis gan bomžu patiltēs, gan cūku steliņģos ar grāmatu rokās! Izrādās – Latvijā vēl ir tik daudz ceļu, pa kuriem varu tūrēt pirmo reizi,” saka Gustavs Terzens.

Pirmajā sērijā dzejas melnais stārķis Kikōne atstās bez matiem savu laikabiedru Svenu Kuzminu, ar kuru kopā reiz meklēja “dzīvo literatūru” Vecrīgas pagalmos un uz jumtiem. Aleksandrs Čaks ievilinās karietē dzejnieci Loti Vilmu Vītiņu – meiteni, kura no Slokas dārza vedīs ogas uz ielām, kuras ar pazolēm skūpstījis Čaks. Brāļi Kaudzītes ienāks prātā savai bijušajai darbiniecei Andrai Manfeldei, kura kādreiz apdzīvoja Kaudzīšu bijušo māju, līdz kādā lietainā vasarā viņai sāka likties, ka viņas pašas arī vairs nav. Visu laiku populārākās latviešu filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” scenārija autore Māra Svīre savus Staburaga avotus iepludinās Ezeriņā – modernistā Jānī Ezeriņā, kurš bijis tikpat asprātīgs kā viņas filma. Diletantu patrons, ekspresionists – dzejnieks Pēteris Ērmanis “Literatūres” ceļojumam nevienu citu kā Šteinbergu Ivaru nevarēja atrast. Abiem tīk mīcīt valodu – gan patiltēs, gan no alus etiķetēm. Tikmēr dzejnieks Juris Kunnoss joprojām nav izgājis no Jāņa Rokpeļņa prāta. Kaut katrs dzīvoja uz savu pusi no Kronvalda parka Sumpurņa, bārenītes un mātes meitas.

“Literatūres” 5. sezona ir skatāma LTV1 ēterā un portālā “Replay.lv”, sākot no 7. janvāra katru otro sestdienu plkst. 17.30. Raidījumu ciklu veido biedrība “Ziemeļu puse” sadarbībā ar VFS Films, Valsts Kultūrkapitāla fondu un Latvijas Televīziju. Izsmeļošāku informāciju meklējiet “Literatūres” “Facebook”, “Vimeo” un “Instagram” kontos.

“Literatūres” 5. sezonas daudzinājums

Jau tradicionāli, aicinām Latvijas bibliotēkas būt daļai no “Literatūres”, izvietojot speciālu grāmatu plauktu ar raidījumā apskatītajām grāmatām. Šajā sezonā esam izlasījuši un skatītājus iepazīstināsim ar 16 autoriem un viņu grāmatām. Kā ik gadu, arī šogad vēlamies lasītājus nedaudz izaicināt – mesties kopā ar Martu un Gustavu lasīšanas tūrē un izlasīt visas raidījumā apskatītās grāmatas, lietojot mirkļbirku #RaidījumsLiteratūre.

Esam sagatavojuši speciālu sarakstu ar lasāmajām grāmatām, ko ikvienai bibliotēkai lūdzam izdrukāt vairākos eksemplāros uz A4 lapām apmeklētāju brīvai līdzņemšanai.

Esam sagatavojuši speciālu grāmatu plaukta noformējumu, ko bibliotēkas, ja ir tāda iespēja, var izdrukāt uz divām biezākām A3 papīra lapām, salocīt un salīmēt, veidojot tādu kā plaukta “cepuri” ar “Literatūre” stilistiku.

Izvietojamo grāmatu saraksts:

  • Svens Kuzmins “Dizažio”, Dienas Grāmata, 2021
  • Kikōne “Jūs kavējaties”, Orbīta, 2019
  • Lote Vilma Vītiņa “Meitene”, Neputns, 2020
  • Aleksandrs Čaks “Iedomu spoguļi”, Valters un Rapa, 1938
  • Jānis Rokpelnis “Vārti”, Atēna, 2004
  • Jānis Rokpelnis “Raksti”. 1. sējums: Dzeja, Neputns, 2022
  • Juris Kunnoss “Slengs pilsētas ielās”, Liesma, 1991 (Pētergailis, 2019)
  • Ivars Šteinbergs “Jaunība”, Neputns, 2022
  • Pēteris Ērmanis “Es šaubos, es ticu”, Letas mazā bibliotēka, 1923
  • Māra Svīre “Nopietni pa jokam”, Zvaigzne ABC, 2018
  • Māra Svīre Ja pulkstenis nenodos, Esejas, Zvaigzne ABC, 2016 Jānis Ezeriņš Dāvinu sirdi, Liesma, 1982
  • Jānis Ezeriņš “Stāsti un noveles”, Latvijas Valsts izdevniecība, 1962
  • Andra Manfelde “Poēma ar mammu”, Dienas grāmata, 2022
  • Reinis un Matīss Kaudzītes “Mērnieku laiki”
  • Nora Ikstena “Vīrs zilajā lietusmētelītī”, Dienas grāmata, 2011
  • Dzintars Sodums “Savai Valstij audzināts”, Liesma, 1993

Saraksts tiks papildināts.

 

Informāciju sagatavoja:
“Literatūre” koordinatore Anete Franka
franka.anete@gmail.com