Tulkotāja daudz darījusi un turpina darboties latviešu literatūras popularizēšanas jomā Itālijā – gan stāstot par saviem tulkojumiem, kā arī publicējot rakstus blogos. Piemēram, blogā Perìgeion lasāms Margaritas Karbonāro raksts par latviešu tautasdziesmām, kā arī virkni viņas atdzejoto dainu.

Margaritas Karbonāro ieguldījums novērtēts ar Latvijas apbalvojumiem – 2018. gadā viņa saņēma Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas balvu “Sudraba tintnīca”, bet 2022. gadā – Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā “Speciālbalva” par latviešu literatūras popularizēšanu itāļu valodā.

Jaunākā Karbonāro publikācija “Far risuonare per la prima volta. Marta Rasupe e la letteratura lettone in Italia“ (“Likt ieskanēties pirmo reizi. Marta Rasupe un latviešu literatūra Itālijā”), kas publicēta 2024. gada 30. septembrī, stāsta par latviešu literatūras tulkotāju Itālijā – Martu Rasupi (1900–1982), īpaši izceļot Rasupes sadarbību ar itāļu dzejnieku Etori Serru (Ettore Serra) un šajā kopdarbā atdzejoto Aleksandra Čaka dzeju. Raksts izlasāms elektroniskajā izdevumā ri.tra.

Foto no 2024. gada 28. maija sarunas ar Margaritu Karbonāro par latviskajām saknēm pasākumā “Itāļu tulkotāja no Ozolu dzimtas” LNB telpā “Retumu pasaule”. Attēlā: Pasākuma vadītāja Astra Šmite un itāļu tulkotāja Margarita Karbonāro. Foto: Inga Vovčenko

Karbonāro raksts ir vienlaikus tēlains un informatīvs. Publikācijas ieskaņā autore vedina mūs iztēloties, kādas izjūtas raisa apziņa, ka valoda, kurā tu runā, kādā pasaules vietā atskan pirmo reizi, un ar šo ievadu mūs aizved ap simts gadus senā pagātnē, kad tika dibināta Latvijas Republika un nodibinājās pirmās kultūras saites ar Itāliju. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Rīgā ar Itālijas valdības atbalstu itāļu valodu Latvijas Universitātē pasniedza Klāra Koisone (Clara Coïsson). Savukārt Marta Rasupe, uzvarot Itālijas valdības izsludinātajā konkursā, trīsdesmitajos gados devās studēt Romas universitātē Sapienza. Atjautīgi izmantojot Andreja Eglīša romāna “Homo novus” un Marinas Žarres romāna “Tālie tēvi” fragmentus, Karbonāro ļauj izdzīvot Rasupes pirmo braucienu uz Romu laikā, kad Rīgu un Eiropu vēl vienoja kopīga dzelzceļa līnija.

Raksta turpinājumā autore pastāsta par Rasupes darbību Itālijā, popularizējot Latvijas kultūru un tulkojot latviešu literatūru. Karbonāro īpaši pakavējusies pie Rasupes sagatavoto dzejas krājumu izdevumiem un izcēlusi sev tuvā dzejnieka Aleksandra Čaka atdzejojumus, analizējot divu dzejoļu – “Tā labāk“ un “Marijas ielas” tulkojumu.

Rakstu noslēdz plaša bibliogrāfija. Šī publikācija ir kārtējais Karbonāro ieguldījums latviešu literatūras popularizēšanā Itālijā, kā arī sniedz profesionālas tulkotājas vērtējumu par paveikto Čaka dzejoļu atdzeju. Novēlot tulkotājai veiksmīgu darba turpinājumu, gaidīsim viņu atkal Nacionālajā bibliotēkā.

Ziņa: “Itāļu tulkotāja no Ozolu dzimtas.” Saruna ar Margaritu Karbonāro par latviskajām saknēm

Rakstu sagatavoja:
Astra Šmite
Nozares informācijas eksperte
Jesajas Berlina Humanitāro un sociālo zinātņu lasītava
astra.smite@lnb.lv